Sociālantropoloģes Jūlijas Forhēlteres lekcija par psihoterapijas uzplaukumu Ugandā

09/10/2019
IzdrukātNosūtīt
Jūlija Forhēltere. Publicitātes foto
Jūlija Forhēltere. Publicitātes foto
1

29. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (M stāvā) lasījumu cikla "Stāsti par cilvēku" ietvaros notiks sociālantropoloģes Jūlijas Forhēlteres (Julia Vorhölter) lekcija "Traki laiki: jauna kārtība, jaunas kaites un psihoterapijas uzplaukums Ugandā" (Crazy Times: New [Dis]Orders and the Emergence of Psychotherapy in Uganda). Pasākums notiks angļu valodā. Dalība bez maksas.

"Balstoties etnogrāfiskā lauka darbā, savā stāstījumā izsekoju psihoterapijas iestāžu, aktoru un diskursu attīstībai Ugandā kopš 2000. gadu sākuma. Darbā tiek meklētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā, kādēļ un kādos kontekstos psihoterapijas popularitāte pēdējā laikā ir tik strauji pieaugusi, kas ir tie cilvēki, kas spēj un vēlas to izmantot, un kā šī parādība iekļaujas plašākā Ugandas sabiedrības transformāciju kontekstā. Es izvirzu hipotēzi, ka psihoterapija ne tikai tika radīta mainīgas sociālekonomiskās un morālās kārtības laikā, bet gan bija arī svarīga tās veidošanā – un ir neatraujami saistīta ar neoliberālā kapitālisma izplatīšanos Ugandā pēc 1986. gada. Dažādie veidi, kādos psihoterapija Ugandā kļūst par daļu no garīgās veselības aprūpes jomas, iezīmē arvien krasākas sabiedrības grupu atšķirības, mainīgās kopienu attiecības un atbildības sadalījumu, kā arī jaunus (paš)pārvaldes režīmus un ideoloģijas. Vienlaikus šie procesi norāda uz jaunas izpratnes rašanos par to, kā mazināt psihosociālās ciešanas, kas cieši saistītas ar piederību kādai no sabiedrības grupām. Mans pētījums pievienojas to pētījumu lokam, kas parāda, kā psihoterapijas izplatības augšupejošā dinamika visā pasaulē atspoguļo un veido noteiktas sociālekonomiskās kārtības, ko, savukārt, raksturo jaunas afektīvās prakses un mainīga izpratne par piederību," stāsta J. Forhēltere.

Jūlija Forhēltere ir lektore un pēcdoktorantūras pētniece Gētingenes Universitātes Sociālās un kultūras antropoloģijas institūtā. Viņas pētniecības jomas iekļauj tādas tēmas kā psiholoģiskā un medicīnas antropoloģija, sociālo un kultūras pārmaiņu dinamika un izpratne Subsahāras Āfrikā, neoliberālisma un pārvaldības (governmentality) studijas, kā arī attīstības antropoloģija. Pēdējā laikā viņa pievērsusies mentālās veselības mainīgajiem diskursiem un jaunām psihoterapijas formām Ugandā.

Pasākumu rīko Latvijas Antropologu biedrība sadarbībā ar LNB un Rīgas Stradiņa universitāti.

 

Informāciju sagatavoja:
Ieva Puzo
Latvijas Antropologu biedrība
E-pasts: latvian.anthropology@gmail.com