Saruna par lasīšanas pieeju izmaiņām no viduslaikiem līdz mūsdienām

17/02/2020
Izdrukāt
Izstādes "Neredzamā bibliotēka" noslēgumā apmeklētāji papildina 19. gadsimtā Mazstraupes muižā iesākto Fēliksa fon Meiendorfa privātās bibliotēkas katalogu. Foto: Madara Gritāne
Izstādes "Neredzamā bibliotēka" noslēgumā apmeklētāji papildina 19. gadsimtā Mazstraupes muižā iesākto Fēliksa fon Meiendorfa privātās bibliotēkas katalogu. Foto: Madara Gritāne
1

Trešdien, 26. februārī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā (1. stāvā) izstādes "Neredzamā bibliotēka" pasākumu programmas ietvaros komunikācijas un mediju pētniece Ilva Skulte un vēsturnieks Gustavs Strenga sarunāsies par lasīšanas pieeju izmaiņām no viduslaikiem līdz mūsdienām.

Pirms diskusijas plkst. 17.00 interesenti aicināti uz kuratores Kristīnes Zaļumas vadītu ekskursiju izstādē "Neredzamā bibliotēka". Dalība abos pasākumos bez maksas. Lūdzam atzīmēt savu dalību ekskursijā ŠEIT.

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk var dzirdēt bažas par lasīšanas norietu, uzmanīgāk ielūkojoties lasīšanas būtībā un dažādajos aspektos, jāsecina, ka lasām tieši otrādi – vairāk. Tiesa, mainās lasīšanas veidi, mērķi, ilgums un teksti, tos glabājošie un izplatošie mediji un materiāli, kā arī piekļuves veidi tiem. Mainās tas, ko var un drīkst, iesaka un kultivē kā lasīšanas prakses. Mainās paši lasītāji. Lai saprastu šos procesus, kurus, nereti neapdomīgi vai ar aizdomām un aizspriedumiem veidojam un darbinām paši, nepieciešams iedziļināties, saprotot, ko īsti nozīmē lasīt, kā lasīšana mainījusies laika gaitā un kādi, iespējams, nepelnīti novārtā pamesti, ar lasīšanu saistīti kultūras fenomeni ļautu labāk saprast lasīšanu šodien. Diskusija, kurā piedalīsies Rīgas Stradiņa universitātes komunikācijas un mediju pētniece Ilva Skulte un vēsturnieks Gustavs Strenga, mēģināsim uzturēt šādu refleksiju dialoga formā, pievēršoties gan ierastiem, gan ne tik ierastiem jautājumiem, kas saistīti ar lasīšanu.

Izstāde "Neredzamā bibliotēka" skatāma vēl līdz 2020. gada 1. martam. LNB 100. gadskārtā tā vēlas izcelt krājuma daļu, kas ir bibliotēkas sākotne. Izstāde ietver daudznacionālus stāstus, vēsturiskas kolekcijas, notikumus, cilvēkus, vietas un dokumentus, kas sniedzas daudz tālākā pagātnē par bibliotēkas dibināšanu 1919. gadā un aptver visu Latvijas teritoriju.

Līdzās izstādei LNB sadarbībā ar literatūras un filozofijas žurnālu "Punctum" visa 2019. gada garumā īstenoja publikāciju sēriju par lasīšanas paradumiem, lasītāju dzīvesstāstiem un grāmatu likteņiem Latvijas teritorijā no 13. līdz 21. gadsimtam. Gustavs Strenga ir rakstu sērijas pirmā teksta autors, bet Ilva Skulte sarakstījusi noslēdzošo rakstu. 26. februāra dialogā viņi satiksies, lai noskaidrotu, vai tiešām viduslaiku lasītājs tik ļoti atšķiras no 21. gadsimta lasītāja.

Izstādes "Neredzamā bibliotēka" pasākumu programma norit valsts pētījumu programmas projekta "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" ietvaros.

Ar izstādi saistīto pasākumu cikls notiek sadarbībā ar LNB Atbalsta biedrību.

 

Papildu informācija:
Inga Surgunte
Ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" projektu vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: inga.surgunte@lnb.lv
Tālr.: +371 29953235