"Neredzamā bibliotēka": lekcija par mākslas darbu kolekcijām Latvijas muižās 19. gadsimtā

04/12/2019
IzdrukātNosūtīt
Foto: Jaungulbenes pils interjers ar Tranzē-Rozeneku (Transehe-Roseneck) kolekcijas mākslas darbiem. 20. gs. sākums. No albuma Lichtbilder der halkionischen Tage im neu-schwanenburger Tusculum. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Mākslas muzejs "Rīgas Birža", inv. Nr. ĀMM 2509.
Foto: Jaungulbenes pils interjers ar Tranzē-Rozeneku (Transehe-Roseneck) kolekcijas mākslas darbiem. 20. gs. sākums. No albuma Lichtbilder der halkionischen Tage im neu-schwanenburger Tusculum. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Mākslas muzejs "Rīgas Birža", inv. Nr. ĀMM 2509.
1

Trešdien, 18. decembrī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Draugu telpā (1. stāvā) izstādes "Neredzamā bibliotēka" pasākumu programmas ietvaros notiks Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces mākslas vēsturnieces Dr. Kristiānas Ābeles lekcija "Mākslas darbu kolekcijas Latvijas muižās 19. gadsimtā un to veidotāji". Pirms pasākuma plkst. 17.00 interesenti aicināti uz izstādes kuratores, LNB pētnieces un vēsturnieces Kristīnes Zaļumas vadītu ekskursiju izstādē "Neredzamā bibliotēka". Dalība abos pasākumos bez maksas.

Lūdzam reģistrēt savu dalību ekskursijā ŠEIT.

"Mūsu provinču muižās atrodas dažs bagāts un svarīgs mākslas vērtību krājums, īpašnieku prieka un lepnuma avots, arī apmeklētāju novērtēts, bet plašākai publikai nepieejams un mākslas vēstures pētniecībai pilnībā pazaudēts," 1873. gadā avīzē "Rigasche Zeitung" rakstīja tās galvenais redaktors Leopolds fon Pecolds. Viņš uzskatīja, ka, spītējot satiksmes grūtībām, būtu vērts laba fotogrāfa pavadībā doties muižu mākslas dārgumu apzināšanas ekspedīcijās, lai padarītu šīs kolekcijas par Baltijas kopējo lepnumu. Pulciņam Rīgas Mākslas biedrības aktīvistu Pecolds tolaik sarīkoja par mākslas ceļojumu nosauktu izpētes braucienu pa Zemgales muižām un tur redzēto atainoja plašā aprakstā. Ceļojuma dalībnieki droši vien nenojauta, ka ir Baltijas muižu kultūras augstākā uzplaukuma liecinieki. Mūsdienu interesentus no tajās tolaik izveidotajiem mākslinieciskajiem "īpašnieku prieka un lepnuma" avotiem šķir ne vairs neizbraucami lauku ceļi, bet gan 20. gadsimta vēstures pavērsieni, kuru dēļ neviens no šiem mākslas krājumiem nav varējis neskarts un nedalīts saglabāties toreizējā vietā vai jebkur citur dzimtas pēcteču vai sabiedrības gādībā.

Kristiānas Ābeles lekcija dos iespēju retrospektīvi ielūkoties daļā zudušo mākslas krājumu un iepazīties ar to veidotājiem, par avotiem un ceļvežiem izmantojot jau minētā Leopolda fon Pecolda, Jūliusa Dēringa, Vilhelma Neimaņa, brāļu Kaudzīšu un citu 19. gadsimta autoru liecības, atsevišķus kolekciju un to izsoļu katalogus, mākslas darbu reprodukcijas un saglabātos oriģinālus, vēsturiskas interjeru fotogrāfijas, kā arī 20. un 21. gadsimta pētnieku veikumu.

Izstādes "Neredzamā bibliotēka" pavadošo pasākumu programmu veido priekšlasījumi un sarunas par LNB, kā arī citu Latvijas atmiņas institūciju vēsturiskajām kolekcijām. Izstāde, kas skatāma līdz 2020. gada 1. martam, LNB 100. gadskārtā vēlas izcelt to krājuma daļu, kas ir bibliotēkas sākotne. Krājums ietver daudznacionālus stāstus, vēsturiskās kolekcijas, notikumus, cilvēkus, vietas un dokumentus, kas sniedzas daudz tālākā pagātnē par bibliotēkas dibināšanu 1919. gadā un aptver visu Latvijas teritoriju.

Izstāde "Neredzamā bibliotēka" un tās pasākumu programma norit valsts pētījumu programmas projekta "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" ietvaros.

Ar izstādi saistīto pasākumu cikls notiek sadarbībā ar LNB Atbalsta biedrību.

 

Papildu informācija:
Maija Uzula-Petrovska
Ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: maija.uzula-petrovska@lnb.lv
Tālr.: +371 29631741