Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centrā aizsāksies divpadsmit izstāžu cikls “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture”

08/10/2014
IzdrukātNosūtīt
Attēls: Ojārs Pētersons. Publicitātes foto
Attēls: Ojārs Pētersons. Publicitātes foto
1

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu, paplašinot LNB Mākslas un mūzikas centra piedāvātās iespējas, 9. oktobrī aizsāks divpadsmit izstāžu ciklu "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture", kas ilgs līdz pat 2015. gada oktobrim. Cikla pirmā izstāde veltīta Ausekļa Baušķenieka gleznām no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kā arī jauniem Lienes Mackus darbiem un LNB krājuma materiāliem.

Projekta "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture" izstāžu ciklā būs redzami Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu darbi, pārsvarā no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Tāpat tiks izstādīti aktuāli strādājošu mākslinieku darbi, kuru daiļrades kāda šķautne tematiski vai stilistiski sasaucas ar attiecīgā klasiķa mākslu. Izstāžu pamatu veidos grāmata "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu. Padomju Latvijas 60. – 80. gadi" (sastādītāja Helēna Demakova).

"Unikālais izstāžu cikls cieši saistīts ar bibliotēkas pamatmisiju – līdzās mākslas darbiem sniegt iespēju iepazīties arī ar plašu literatūras klāstu - grāmatām, izstāžu katalogiem, enciklopēdiju šķirkļiem - par izstādes māksliniekiem," akcentē LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Ilze Egle.

"Šī projekta nākotnes vektors ir jaunradīti darbi un par izstādēs dalību ņemošajiem māksliniekiem apkopotā literatūra, kas ir grāmatu formātā. Mūs sagaida daudzi pārsteigumi – gan mākslas darbu, gan teorētisko apceru nozīmē. Kopā 12 izstāžu cikls veido it kā vienu lielu mākslas skati, kura beigsies ar nopietnu katalogu, kuram būtu jāparāda mākslas mantojuma un šodienas mijiedarbība," atzīmē izstāžu cikla kuratore un idejas autore Helēna Demakova.

Izstāžu cikla ietvaros LNB Mākslas un mūzikas centrā katru dienu tiks demonstrētas studijā Platforma Film nesen tapušas filmas par latviešu laikmetīgās mākslas klasiķiem (režisore Ilze Šņore, režisore inscenētāja Ilona Bērziņa, operatori Artūrs Lapinskis un Inese Tīkmane, montāžas inženieris Jānis Ērglis, producents Pāvils Raudonis), kā arī kinolentes par laimetīgās mākslas klasiķiem.

Izstāžu cikls notiks ar Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas mākslas salonu un fondu "Mākslai vajag telpu". Projekta idejas autore un kuratore ir Helēna Demakova, darba grupa - Brigita Zelča-Aispure, Aivija Everte, Ilze Egle, Ingrīda Peldekse, Katrīna Teivāne – Korpa, Dace Gasiņa.
 

Auseklis Baušķenieks

Auseklis Baušķenieks (1910-2007) nodzīvoja garu un kopumā laimīgu mūžu. Mākslinieks guvis labu izglītību, sākumā studējot arhitektūru Latvijas Universitātē, pēcāk glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru pabeidza Otrā pasaules kara laikā. Viņš piedzīvoja divus pasaules karus, un dzīves otrajā pusē atsāka gleznot pēc tam, kad bija samierinājies par karā bojā gājušajiem darbiem. Tāpat viņš brieduma gados sastop un vairāk nekā 50 gadus nodzīvo laimīgi kopā ar ideālo dzīvesbiedri Ņinu. Viņu dēls Ingus ir patīkams un gudrs cilvēks. Baušķenieks septiņdesmito gadu sākumā saņem lielisku darbnīcu, par kuru viņš sacīja, ka tā ir dāvana – īres maksa tikai 4 rubļi mēnesī.

Atjaunotās Latvijas Republikas laikā viņš iegūst daudzus oficiālus godus – lielas, vērienīgas personālizstādes, apbalvojumu ar Triju zvaigžņu ordeni, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekļa nosaukumu. Tas viss pēc tam, kad 80. gadu sākumā vairākus gadus viņa vārds cenzūras dēļ pazuda no publiskās aprites plašsaziņas līdzekļos.

Taču pāri visam – viņš pilnībā īstenojās kā mākslinieks, kuram ir paliekoša vieta mūsu mākslas vēsturē, piedevām laikmetīgās mākslas vēsturē, kurā svarīgi uzsvērt mākslas darbu konceptuālo kodolu.

Kad 1988. gadā notiek pirmā vairāku mākslas mediju izstāde Rietumos – "Rīga – latviešu avangards" Rietumberlīnē, – Auseklis Baušķenieks ir starp 23 vācu puses izvēlētajiem māksliniekiem, pārsvarā starp jaunās paaudzes kolēģiem. Kuratore Barbara Štrāka toreiz katalogā rakstīja, ka Auseklis Baušķenieks atrodas savrup no Latvijas glezniecības tradicionālo stilu kanona un ka viņa glezniecība ir kritiski reālistiska. Tāpat viņa uzsvēra, ka viņa māksla ne tikai parāda groteskas ikdienas situācijas, bet arī nereti komentē mākslinieka un sabiedrības attiecības. Savukārt Genoveva Tidomane enciklopēdiskajā izdevumā "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" ir uzsvērusi, ka Baušķenieka daiļrade ir savdabīga kritizētāja reālisma un sirreālisma sintēze. Mākslas zinātniece Laima Slava viņam piedēvējusi maģiskā reālisma izteiksmi un pamato, kādēļ meistars bija tik populārs savu skatītāju pulkā: "Tieši šo pamatuzstādījumu – cilvēka konkrēto dzīvi skatīt plašākā laika un telpas, filozofiju un reliģiju, sociālu, politisku un ikdienišķu maldu un kolīziju amplitūdā – var uzskatīt par veiksmes atslēgu, kura pie Ausekļa Baušķenieka darbiem pulcē visdažādāko publiku un paceļ tos daudzkārt pāri vienkāršai anekdotei .."

Pētnieki nereti salīdzina viņa mākslu ar to iztēles uzburto pasauli, kura sastopama Pītera Brēgeļa un Hieronima Bosa darbos. Mākslas vēsturniece Stella Pelše uzsver Ausekļa Baušķenieka mākslas saturisko vēstījumu, kurš atšķiras no pašpietiekama dekoratīvisma. Bet  viņa daiļrades ilgstošākais un nopietnākais pētnieks Zigurds Konstants runā un raksta par mākslinieka evolūciju, kad no sākotnējās reālistiskās izteiksmes izveidojās viņa īpašās metaforiskās gleznas ar lielu paradoksu un ironijas devu. Mākslas zinātnieks pauž, ka "mākslas paņēmienu kopīgums, pastāvot šķietami dažādai atsevišķu gleznas komponentu būtībai, negaidīti radījis savdabīgas vides vienotu tēlu".

H.D.
 

Liene Mackus

Liene Mackus (1984) ir darbīga, savrupa un talantīga persona Latvijas tēlnieku saimē. Jau beidzot Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru tēlniecības specialitātē un parādot savus mākslas darbus izstādē, viņa piesaistīja skatītāju uzmanību ar stāstījuma izteiksmi, grosteskajiem tēliem, detaļām bagātu mākslas valodu. Jaunās mākslinieces metaforiskie, taču reizē trausli paradoksālie tēli sasaucas ar mūsu glezniecības vecmeistara Ausekļa Baušķenieka ironiskajiem, taču vienlaicīgi aizkustinoši humānajiem vēstījumiem.

Liene Mackus veido savus darbus plastilīnā, ģipsī, bronzā, kokā, porcelānā. Viņa radījusi vairākas animācijas filmas, kā arī kinētiskas skulptūras.

Viņa pati uzsver, ka viņas mākslas darbu tēliem nereti ir prototipi reālajā dzīvē un ka īpaši viņu interesē mazdārziņu ciemati un tajos dzīvojošie cilvēki un arhitektūra.

2013. gadā Starptautiskā ekspertu komisija, kuras uzdevums ir ieteikt mākslas darbus topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas papildināšanai, vienbalsīgi rekomendēja vairākas Lienes Mackus skulptūras.

Izstāžu cikls "Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture":
1. ekspozīcija: Auseklis Baušķenieks, Liene Mackus
2. ekspozīcija: Maija Tabaka, Maija Kurševa
3. ekspozīcija: Boriss Bērziņš, Barbara Gaile, Brigita Zelča-Aispure
4. ekspozīcija: Imants Lancmanis, Aigars Bikše
5. ekspozīcija: Egons Spuris, Inta Ruka, Kaspars Podnieks
6. ekspozīcija: Bruno Vasiļevskis, Krišs Salmanis, Arturs Bērziņš
7. ekspozīcija: Miervaldis Polis, Vilnis Vītoliņš, Ieva Rubeze
8. ekspozīcija: NSRD, Krista Dzudzilo, Līga Marcinkeviča
9. ekspozīcija: Māris Ārgalis, Ieva Iltnere, Armands Zelčs, Katrīna Neiburga, Zane Tuča
10. ekspozīcija: Leonards Laganovskis, Oļegs Tillbergs, Gints Gabrāns, Evelīna Deičmane
11. ekspozīcija: Aija Zariņa, Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Andris Eglītis, Miķelis Fišers
12. ekspozīcija: Ojārs Pētersons, Indriķis Ģelzis, Sarmīte Māliņa, Ēriks Božis

 

Papildu informācija:
Inga Vasiļjeva
Borisa un Ināras Teterevu fonda pārstāve

Tālr. 29276111
E-pasts: inga.vasiljeva@mrsgrupa.lv

Signe Valtiņa
Komunikācijas un mārketinga nodaļas vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 29735732
E-pasts: signe.valtina@lnb.lv