Interesanti fakti un kuriozi par Dziesmu svētkiem

05/07/2018
IzdrukātNosūtīt
Foto: Romvalds Salcēvičs, 1980, Zudusī Latvija
Foto: Romvalds Salcēvičs, 1980, Zudusī Latvija
1

Tuvojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku kulminācijai, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir sagatavojusi līdz šim maz zināmu faktu apkopojumu par interesantiem notikumiem un asprātīgiem piedzīvojumiem Dziesmu svētkos kopš to pirmsākumiem. Piemēram, Jelgavas veikalnieki kādu lietainu svētku laikā nopelnījuši brangu naudu, tirgojot galošas, bet komponistu Emili Melngaili satraucis piedāvājumus komponistus dēvēt par skaņragiem. Tas atgādinot degunradžus. Savukārt diriģents Sigvards Kļava kādos svētkos kļuvis par auna īpašnieku, bet šogad tautasdziesmu "Rīga dimd" ieskaņojis pirmais robotu koris Latvijā.

Vienlaikus LNB piedāvā ikvienam apmeklēt jauno Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekciju "Dziesmu svētku krātuve" (https://dziesmusvetki.lndb.lv), kurā apkopoti daudzveidīgi materiāli par Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku vēsturi un attīstību.
 

  • Pirmais šobrīd zināmais gadījums, kad korim tika izgatavoti īpaši latviski tērpi, bija 1882. gadā. Tautastērpu apzināšana un izpēte Dziesmu svētku ietvaros aizsākās III Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1888).

Digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve": https://dziesmusvetki.lndb.lv/nationalcostumes/

"Dziesmu svētku mazā enciklopēdija", 2004, 214.lpp.

 

  • Pirmajos Dziesmu svētkos rīkoti goda mielasti, par kuriem maksājuši paši dalībnieki. Uz III Dziesmu svētku (1888) kopmielastu pārdotas 2184 biļetes un izdalītas arī brīvbiļetes.

"Dziesmu svētku mazā enciklopēdija", 2004, 26.lpp.

 

  • Populāras bijušas arī Dziesmu svētku noslēguma balles, II-V svētku (1880, 1888, 1895, 1910) dalībniekus šajās ballēs pārsteidzis svētku ēku elektriskais apgaismojums, kas tolaik ne visiem bijusi ierasta un ikdienišķa lieta.

"Dziesmu svētku mazā enciklopēdija", 2004, 26.lpp.

 

  • Laikā līdz Pirmajam pasaules karam katriem Vispārējiem Dziesmu svētkiem tika celta īpaša celtne. Katru reizi pēc svētkiem celtni nojauca, būvmateriālus izmantoja citām vajadzībām.

"Dziesmu svētku mazā enciklopēdija", 2004, 220.lpp.

 

  • II-IV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1880, 1888, 1895) līdzās svētku gājienam obligāta sastāvdaļa bija dalībnieku un rīkotāju došanās uz gubernatora pili un serenādes dziedāšana pilspriekšā.

"Dziesmu svētku mazā enciklopēdija", 2004, 19.lpp.

 

  • IV Vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētki (1895) pirmo un vienīgo reizi notika ārpus Rīgas – Jelgavā. Svētku ēka, ko projektēja Dziesmu svētkiem, bija tolaik viena no lielākajām koka konstrukcijām pasaulē.

I. Grauzdiņa, O. Grāvītis. “Dziesmu svētki Latvijā”, 1990, 26.-27.lpp.

Digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve": https://dziesmusvetki.lndb.lv/festivals/

 

  • IV Dziesmu svētki (1895) bija paši lietainākie visā svētku vēsturē. Jelgavas veikalniekiem par lielu prieku šajās dienās izpārdotas visas galošas.

I. Grauzdiņa. "Izredzētie", 2008, 55.lpp.

 

  • IV Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (1895) celtās ēkas jumts nebija piemērots lielajām lietusgāzēm. No Rīgas uz Jelgavu vesti vagoni ar jumta papi, kas, strādājot visiem Jelgavas strādniekiem, tika uzklāta 12 stundu laikā. Neplānotā darba izmaksas (2600 rubļu) sedza pats Jānis Čakste.

I. Grauzdiņa. "Dziesmu svētku gara gaita", 1990, 17.lpp.

 

  • V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus bija plānots rīkot 1904. gadā, taču Krievijas-Japānas kara dēļ tie atlikti uz nenoteiktu laiku. Tie notika 1910. gadā.

Digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve": https://dziesmusvetki.lndb.lv/festivals/

 

  • V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku (1910) laikā kļūdaini piešķirta godalga Smiltenes korim, patiesībā tā pienācās Rīgas Baltijas dziedāšanas biedrības jauktam korim, tādēļ Smiltenes kora diriģentam nācās to atdot.

"Dzimtenes Vēstnesis", Nr.140, 1910.

 

  • Dziesmu svētku plānošana bija sarežģīts process – tā 1924. gadā pagaidu rīcības komitejas sapulcē jautrību izraisīja E. Melngaiļa lūgums nepieļaut, ka Vīgneru Ernests skaņražus (komponistus) sauc par skaņragiem, “jo tas atgādinot degunradžus un citus zvērus ar ragiem”. Sapulce ieilga 6 stundu garumā.

"Latvis", Nr.688, 1924.

 

  • VI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos aktualizēja jautājumu par skaņražu jeb komponistu honorāriem – Jāzeps Vītols saņēma “par 4 dziesmu iespiešanu 661 Ls, par 4 godalgotām dziesmām, no kurām 3 tehniskā grūtuma dēļ palika neizpildītas, 1400 Ls, par pūtēju orķestra 2 kompozīcijām 700 Ls, kopā 2761 Ls (138,050 rub.)”.

"Pēdējā Brīdī", Nr.60, 1931, 1., 2.lpp.

 

  • VI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku (1926) koncertā varēja piedalīties tikai tie dalībnieki, kas pēc mēģinājumiem saņēmuši īpašus talonus. Gājienā varēja dziedāt tikai tie kori, kas saņēmuši rakstisku atļauju.

I. Grauzdiņa. "Izredzētie", 2008, 87.lpp.

 

  • Gatavojoties VI un VII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (1926, 1931), vienlaicīgi darbojās divas rīcības komitejas, katrai no tām bija savi ieskati svētku rīkošanā, atšķīrās pat gadi, kuros svētki tika plānoti. Notika arī “koristu zveja”, mēģinot piesaistīt dziedātājus vienam vai otram pulkam, bet daži biedri pamanījās darboties abās komitejās.

I. Grauzdiņa. "Izredzētie", 2008, 84.lpp.

"Latviešu Balss", Nr.1, 1931, 2.lpp.

 

  • VII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku (1931) laikā pirmo reizi notika tautastērpu skate un “pareizāko”, skaistāko tērpu apbalvošana.

Digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve": https://dziesmusvetki.lndb.lv/nationalcostumes/

 

  • IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku (1938) dalībnieki Rīgā ieradušies īpašos svētku speciālvilcienos.

"Mūzikas Apskats", Nr.4, 1938, 111.lpp.

 

  • IX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1938) Rīgā ieradās ap 25 ārzemju žurnālistiem no 9 valstīm, koncertus klausījās arī vairāki ārzemju kritiķi.

V. Bērzkalns. "Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864-1940", [1965], 498.lpp.

 

  • "Jau pirmajos pēckara gados parādījās iezīme, kas raksturīga visam turpmākajam padomju varas periodam, – korim vai deju kolektīvam izvēlējās jebkura Latvijas novada tērpu, neatkarīgi no to dalībnieku dzīves vietas. [..] Par galvenajiem kritērijiem kļuva tērpa vizuālā pievilcība (košums) un pagatavošanas vieglums, tajā skaitā mazākas tērpa izmaksas."

Digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve": https://dziesmusvetki.lndb.lv/nationalcostumes/

 

  • Pēc X Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (1948) presē lasāms apgalvojums, ka visā Latvijā koros dzied 80000 dalībnieku. Apriņķu dziesmu svētku pārskatos minēti 32583 dalībnieki.

"Dziesmu svētku mazā enciklopēdija", 2004, 46.lpp.

 

  • Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Rīgā rīkoti dažādās vietās – tie mājojuši Jēkaba laukumā, Esplanādē, Uzvaras parkā un citur. Mežaparkā pirmoreiz noritēja XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki 1955. gadā.

Digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve": https://dziesmusvetki.lndb.lv/festivals/

 

  • XII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku (1955) atklāšanu no sarīkojuma vietas pirmoreiz translēja Latvijas Televīzija.

Digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve": https://dziesmusvetki.lndb.lv/festivals/

 

  • Pirmā sieviete virsdiriģente – Ausma Derkēvica – diriģēja kori XVI Dziesmu svētkos (1973). 

 

  • Virsdiriģentam Sigvardam Kļavam XXI Dziesmu svētkos (1993) uzdāvināts auns, kurš naktī pa kluso ielikts sētā.

I. Grauzdiņa. "Izredzētie", 2008, 276.lpp.

 

  • XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XIV Deju svētku (2008) sadziedāšanās pēc Noslēguma koncerta ilga līdz plkst. 6.00 rītā.

Digitālā kolekcija "Dziesmu svētku krātuve": https://dziesmusvetki.lndb.lv/festivals/

 

  • Uz XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem (2018)

AS "Pasažieru vilciens" nodrošināja īpašu dīzeļvilciena reisu 12 vagonu sastāvā Gulbene-Rīga, ar kuru Rīgā ieradās 730 Gulbenes novada dziesmu un deju svētku dalībnieki.

http://www.gulbene.lv/lv/zr/pin/4791-730-dalibnieki-no-gulbenes-novada-uz-dziesmu-un-deju-svetkiem-dosies-ar-vilcienu-12-vagonu-sastava

 

  • Par godu XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem (2018) tapusi unikāla latviešu tautasdziesmas "Rīga dimd" muzikālā versija, ko izpilda pirmais robotu koris Latvijā. To paveikuši robotikas skolas "ROBO HUB" dalībnieki.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/latvijas-bernu-raditais-robotu-koris-iedziedajis-riga-dimd.a284117/

 

Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv
Tālr.: +371 26472501