Atklās LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma izstādi "Cimelia"

22/10/2018
IzdrukātNosūtīt
Atklās LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma izstādi "Cimelia"
Atklās LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma izstādi "Cimelia"
1

25. oktobrī plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 5. stāvā (534. telpā) tiks atklāta pastāvīga Reto grāmatu un rokrakstu krājuma vērtību izstāde "Cimelia: sešu gadsimtu liecības LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājumā". Ieeja bez maksas.

Tajā aplūkojami seni un vērtīgi raksti un iespieddarbi, kartes un fotogrāfijas, reti kolekcijas eksemplāri, dārgumi un brīnumi. Eksponāti 18 vitrīnās ietver atsevišķus paraugus no vairāk nekā 56 000 vienību lielā LNB Reto grāmatu un rokrakstu krājuma, veidojot nelielus Eiropas grāmatniecības un Latvijas kultūras vēstures stāstus. Ar grāmatām, manuskriptiem un kartēm izstāde vēstī par grāmatniecības satura tendencēm, poligrāfisko izveidi un apdares tradīcijām, lasīšanas paradumiem no 15. līdz 20. gadsimtam. Izstādei izraudzīti pēc satura zīmīgi, ārējās apdares ziņā interesanti vai savdabīgi materiāli, to skaitā bibliotēkas mazākā grāmata un viens no apjomā lielākajiem foliantiem.

Izstāde ir kārtējā, atjauninātā pastāvīgās ekspozīcijas "Cimelia" versija. Šoreiz atlasē akcentēta pasaules atklāšana un telpiskā redzējuma paplašināšana, tāpēc apskatāmas kā vairākas kartes, tā ģeogrāfijas grāmatas un ceļojumu apraksti. 15. gadsimtā, kad grāmatu iespiešana bija vēl bērna autiņos (incunabula), populārākais pārvietošanās nolūks bija došanās svētceļojumā, un katoļu svētajā pilsētā Romā apmeklētājiem palīdzēja orientēties ceļveži. 16. un 17. gadsimtā eiropiešiem jaunas zemes atklāja jūrnieki. Holandieši bija vieni no pirmajiem šajā jomā. Holandē tapa arī etnogrāfiska monogrāfija par Āfriku, bet holandieša, mūsdienu zinātniskās ģeogrāfijas pamatlicēja B. Vareniusa vispārīgo ģeogrāfiju Krievijas cars Pēteris I lika pārtulkot krievu valodā. Holandē darbojās arī viena no izcilākajām 16. gadsimta Eiropas tipogrāfijām, kur Elzevīri laida klajā gan humānistu sacerējumus, gan publicēja filozofu un dabaszinātnieku jaunatklājumus, gan izdeva neliela formāta grāmatas plašam lasītāju lokam.

Izstādē nav ignorētas cilvēkiem ikdienas dzīvē svarīgas grāmatas. Dažas pavārgrāmatas sniedz ieskatu ēdienu gatavošanas tradīcijās kā augstmaņu, tā vācu pilsoņu virtuvēs. Baltvācu meiteņu atmiņu un dzejas albumi atspoguļo jauniešu literārās intereses 19. gadsimtā, bet Hovansku ģimenes fotoalbumi atklāj augstāko aprindu dzīves ainas. Latvijas laukos 18. gadsimta beigās pilnveidojas saimniekošana, tiek audzēti jauni kultūraugi, aktualizējas infekciju apkarošana un tautas ārstēšana – ar šo jomu iepazīstina dažas praktiska satura grāmatas.

Izstādes autori akcentē arī ar Latvijas valsts dibināšanas simtgadi saistītus grāmatniecības faktus. Dzimtbūšanas atcelšana pirms 200 gadiem tiešā veidā radīja priekšnoteikumus neatkarības idejai. Speciāli izveidota komisija aktīvi izdod grāmatas, lai iepazīstinātu zemniekus ar viņu jauno statusu. Savukārt 1918. gads līdz 18. novembrim Latvijā ir neskaidrību un pretrunu pilns laiks. Par to var spriest, aplūkojot Vācijas ķeizara parakstīto dokumentu. Izstādi noslēdz grāmatas no Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa izcilās bibliotēkas.

 

Papildu informācija:
Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv
Tālr.: 26472501

No 16. augusta plkst. 20.00 līdz 19. augusta plkst. 8.00 sakarā datorsistēmu un inženiertehnisko sistēmu pārbaudi nebūs pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas e-pakalpojumi (to skaitā digitālās kolekcijas, datubāzes, Nacionālā enciklopēdija, Kultūras kanons). Atvainojamies par neērtībām!