Klātbūtne. Hamsuns Latvijā

30.09.2009
2. oktobrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē tiks atklāta norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna 150. jubilejai veltītā Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde „Klātbūtne. Hamsuns Latvijā”. Izstāde būs apskatāma Nacionālajā Mākslas muzejā (K.Valdemāra ielā 10a) no 2. oktobra līdz 1. novembrim.
2009. gads Ziemeļeiropas un pasaules kultūrtelpā ir iegravēts kā „ikoniskā” norvēģu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Knuta Hamsuna (1859 – 1952) atceres gads. Ar dažādiem kultūras dzīves notikumiem tas vērienīgi atzīmēts arī Latvijā. Aktualizējot norvēģu rakstnieka personības un daiļrades sasaisti ar Latviju, Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Norvēģijas Nacionālo bibliotēku rīko izstādi, kurā piedāvās iepazīties ar svarīgākajiem rakstnieka personības un daiļrades notikumiem un to rezonansi Latvijā. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja aplūkot unikālus materiālus no Latvijas un Norvēģijas bibliotēku un muzeju krājumiem.
Knuta Hamsuna rakstnieka talants un pretrunīgā personība ir suģestējošs izpētes objekts to unikalitātes un daudznozīmības dēļ. K. Hamsuna daudzus gadu desmitus ilgo popularitāti noteica literārais novatorisms modernās izteiksmes meklējumos, izsmalcināts lirisms, virtuozi veidoti tēli un izmeklēta humora izjūta. Savukārt vienpusīgi izprastā nacisma ideoloģija kļuva par stūrakmeni norvēģu literāta tendenciozajai politiskajai pozīcijai Otrā pasaules kara laikā, kurai sekoja savu tautiešu naids un ignorance, kā arī neziņas un jautājumu piesātināta cittautu kultūru attieksme. Rakstnieka 150. jubileja ir iespēja palūkoties uz viņa personību un literāro mantojumu no citiem redzes leņķiem, veidot jaunu attieksmi pret neviennozīmīgajiem un nepilnīgi izprastajiem pagātnes notikumiem, kā arī ar K. Hamsuna uztveres starpniecību citādā gaismā uzlūkot latviešu kultūras ritus.
Pasaules literatūrā rakstnieks iedzīvinājis modernā vēstījuma elementus, aktualizējis daudzas nozīmīgas tematiskās līnijas, pievēršoties dabas un civilizācijas harmoniskas līdzāspastāvēšanas jautājumiem, provinces un mazpilsētas iedzīvotāju raksturojumiem, cilvēka psiholoģijas studijām. Rakstnieka daiļrades vispārīgs raksturojums nav iedomājums arī bez romantiskās līnijas. Tieši šo aspektu vispirms uztvēra Knuta Hamsuna lasītāji Latvijā, jo pirmais latviski tulkotais K. Hamsuna darbs ir romantiskais romāns „Viktorija”, publicēts 1900. gadā vienlaikus divos laikrakstos.
„Latviešu Hamsuna” tēla popularizācijā lielu ieguldījumu snieguši tulkotāji Teodors Lejas-Krūmiņš, Lizete Skalbe, Elija Kliene un daudzi citi viņa darbu latviskotāji. Norvēģu literāts iespaidojis ne vien viņu profesionālo dzīvi, bet ietiecies arī tulkotāju personības dzīlēs. Izstādes eksponāti reprezentēs rakstnieka un viņa daiļrades latviskotāju garīgās tuvības liecības.
Hamsuna uztvere Latvijā neaprobežojas tikai ar romānu tulkojumiem. Periodikā un atsevišķos izdevumos publicēta viņa īsproza, dzeja un lugas. Norvēģu rakstnieka popularitātes kulminācijas punkts ir viņa kopotu rakstu izdevums 15 sējumos pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē.
Latviešu lasītājam Hamsuna radītie tēli raisa asociācijas par tuvību latviešu nacionālajam raksturam. Viņa personāži izdzīvo intensīvu gara dzīvi, nereti ar grūtībām iesaistās komunikācijā, ir noslēgti, velk paralēles starp cilvēka eksistenci un dabas cikliem. K. Hamsuna literārais mantojums ir neizsmeļams ierosmju avots dažādu paaudžu latviešu rakstniekiem – J. Akurateram, A. Austriņam, J. Jaunsudrabiņam, J. Janševskim, G. Janovskim. I. Ābelei u.c. Atsevišķs eksponātu loks pievērsīsies jautājumu lokam par Knutu Hamsunu kā latviešu trimdas literatūru raksturojošu zīmi, par ko daiļrunīgi liecina daudzie norvēģu rakstnieka darbu izdevumi ārpus tolaik okupētās Latvijas robežām.
Izstāde sniegs ieskatu arī rakstnieka un viņa personāžu vizuālā tēla izveidē. Ekspozīcijā būs aplūkojams Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja krājumā esošais Kārļa Padega zīmētais „Knuta Hamsuna romānu varoņu portretu cikls” (1939), kam ir paliekoša vieta Latvijas mākslā. Tāpat būs skatāmi K. Hamsuna iedvesmotie mūsdienu mākslinieku darbi: Valda Opmaņa gleznotais rakstnieka portrets un tēlnieka Andra Bērziņa veidotās bronzas medaļas.
Izstādes zinātniskā konsultante ir Daugavpils Universitātes profesore, Dr. philol. Maija Burima. Izstāde veidota sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju un citām institūcijām. Tās izstādes tapšanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība.
Kristīne Līce
Izstāžu organizatore
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67287459
E-pasts: kristine.lice@lnb.lv



