Vēlos informēt, ka, iepazīstoties ar š. g. 17. janvārī laikrakstā „Neatkarīgā Rīta Avīze" publicēto rakstu „Krējuma izstrādājums = dzīves izstrādājums" (saruna ar Ojāru Spārīti), manī kā pieminekļu aizsardzības jomā ilgstoši strādājoša speciālista, kurš praksē nodarbojies arī ar arheoloģiskā mantojuma izpētes un aizsardzības jautājumiem, neizpratni radīja O. Spārīša paustais viedoklis par to, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvlaukumā tiek iznīcināts kultūrslānis, kas saistāms ar kādreiz šeit bijušajām bīskapa dzirnavām, 15. gs. celto Sarkano torni un vienu no pilsētas nocietinājumiem — Kobrona skansti. Augsti novērtējot O. Spārīša zināšanas un kompetenci Latvijas arhitektūras un mākslas vēstures jautājumos, šķiet, ka šajā gadījumā šis pieredzējušais speciālists ir paļāvies uz kādu nepārbaudītu informāciju, sīkāk jautājumā neiedziļinoties, jo intervijā paustie apgalvojumi par ar iepriekš minētajām būvēm saistīta kultūrslāņa iznīcināšanu bibliotēkas būvlaukumā neatbilst patiesībai.

Pieejamie rakstītie avoti un vēsturiskais kartogrāfiskais materiāls liecina, ka Kobrona skansts un citas pieminētās vēsturiskās būves atradušās vairāk kā 100 m uz dienvidiem no bibliotēkas būvlaukuma (pielikumā skatīt kartogrāfisko materiālu). Vēstures avoti liecina, ka jau 13. gs. sargpostenis un dzirnavas atradušās pie Mārupītes. 1483. gadā pirmo reizi pieminētais no ķieģeļiem celtais sešstāvu sardzes tornis (Sarkanais tornis) atradās Mārupītes labajā krastā, pie senākās ietekas Daugavā, iepretī Bieķēnsalai. Sarkanis tornis redzams vairākos 17. gs. pirmās puses Rīgas attēlos. Tas nojaukts 1642. gadā, paplašinot Kobronskansti. Kobrona skansts pirmsākumi saistāmi ar 1621. gadu, kad zviedru karaspēks Daugavas kreisajā krastā izveidoja zemes priekšnocietinājumus. Skansts nosaukta tās cēlāja — zviedru pulkveža Kobrona vārdā, bet vēlāk tai doti arī citi nosaukumi (Orānienbaumas skansts, Pētera I skansts). 1641. gadā skansti pārbūvēja pēc nīderlandiešu parauga, ierīkojot bastionus, ravelīnus, aizsarggrāvi, un skansts ieguva zvaigžņveida formu. Tā pārveidota un paplašināta līdz pat 19. gs. vidum. 19. gs. otrajā pusē Kobronskansts bija daļēji sagruvuši un norakta, tās grāvji aizbērti, un gar skansti un pāri esplanādei izbūvēti jauni ceļi un ielas. 1868. gadā gar skansti uzbūvēja Rīgas-Jelgavas dzelzceļu, bet 1873. gadā tai cauri izbūvēja Rīgas-Tukuma dzelzceļu. Mūsdienās virs zemes Kobronskansts paliekas nav saglabājušās, lai gan vēl 20. gs. sākuma pilsētas plānos (1905. g. plāna kopija pielikumā) labi redzama tās dienvidu daļa, kas atradusies starp Rīgas-Tukuma dzelzceļu, Jelgavas ielu un Vienības gatvi, pašlaik neapbūvētā dārziņu teritorijā. Domājams, ka šajā daļā pazemē vēl saglabājušās skansts konstrukcijas un 15.–19. gs. kultūrslānis, kā izpēte būtu savlaicīgi plānojama sakarā ar Torņakalna apkārtnes teritorijas turpmākiem attīstības plāniem un jaunā administratīvā centra izveidi.

21.01.2009

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs
J. Asaris

Kobronskansts Rīgas 1905. gada plānā
Avots: Rīgas būvvaldes kultūras pieminekļu aizsardzības daļas arhīvs

Sarkanais tornis 1940. gada gravīrā. Redzams, ka tornis atradies pašā Konbronskansts A daļā
Avots: "Senā Rīga gleznās, zīmējumos un gravīrās", R., 1937

Kobronskansts Rīgas 1860. gada plānā
Avots: Rīgas būvvaldes kultūras pieminekļu aizsardzības daļas arhīvs

Kobronskansts 1892. gada plānā
Avots: Rīgas būvvaldes kultūras pieminekļu aizsardzības daļas arhīvs