21. aprīlī notika tiešraides diskusija par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājuma masveida digitalizāciju, informācijas pieejamību, sabiedrības iesaisti un autortiesību jautājumiem. Sarunas gaitā tika aplūkots arī kultūras mantojuma saglabāšanas jautājums un gūts plašāks ieskats sarežģītajā digitalizācijas darba procesā.

LNB projekta „Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta” ietvaros līdz 2012. gadam tiks ieskenētas un apstrādātas 3 500 000 grāmatu un laikrakstu lappušu, kas ir aptuveni 10% no LNB krājumiem. Kā uzsver LNB Digitālās bibliotēkas vadītājs Uldis Zariņš, šis apjoms ir ievērojams, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

„Grāmatām un laikrakstiem ir noteikts laika periods, kad papīrs kļūst vecs, sāk drupt un tādējādi nebūtībā var aiziet unikāla kultūras vērtība un mūsu vēsture. Tāpēc pirmkārt digitalizējam tos materiālus, kuri ir vistrauslākie un vistuvāk sairšanas robežai. Krājumu digitalizācija arī paver iespējas ikvienam piekļūt, izlasīt un izpētīt vērtīgus un vecus materiālus, kurus pašlaik bibliotēka saglabāšanas nolūkos lasīšanai neizsniedz. Arī turpmāk bibliotēkas krājumi lasītājiem būs pieejami par brīvu, neatkarīgi no tā, vai jūs tos lasāt Nacionālās bibliotēkas telpās vai kādā citā Latvijas Gaismas tīkla bibliotēkā, vai internetā,” saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās attīstības departamenta direktors Emīls Klotiņš.

Autortiesību jautājums, ar ko jāsastopas digitalizācijas procesā, ir aktuāls ne vien Latvijā, bet arī citās valstīs. Likums nosaka, ka bibliotēku krājumā esošie materiāli (gan drukātie, gan digitālie) bibliotēkas apmeklētājiem ir pieejami bez maksas. Savukārt internetā brīvi pieejami ir tie materiāli, kurus vairs neaizsargā autortiesības (pagājuši vairāk nekā 70 gadi kopš autora nāves). Nacionālā bibliotēka, veicot digitalizācijas darbus, intensīvi seko līdzi jaunumiem autortiesību tiesiskajos regulējumos Eiropā.

LNB krājumu skenēšana notiek Lattelecom BPO. Jau kopš februāra tur norit sarežģīts, ļoti rūpīgs un laikietilpīgs darbs. Lattelecom BPO izmanto modernu skenēšanas aparatūru, tādējādi tiek sasniegts labākais rezultāts un teicama kvalitāte, skaidro Lattelecom BPO izpilddirektore Ilze Zoltnere. Arī Ilze Zoltnere uzskata, ka krājumu digitalizēšana un pieejamība internetā ir liels ieguvums – ātri un viegli atrast vajadzīgo informāciju.

Lai gan neliela daļa LNB krājuma šobrīd jau pieejama elektroniski, daudzus joprojām interesē oriģināli. „Domāju, ka šāds apjomīgs un kultūrvēsturiski nozīmīgs projekts noteikti atvieglos pētniecības darbu, bet dažreiz pētniecības procesā ir nepieciešams redzēt un pāršķirt veco iespieddarbu lapas, kas dod papildu enerģiju un iedvesmu,” uzskata Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātes lektore, komunikācijas zinātnes doktorante, žurnāla „Lilit” redaktore Lolita Stašāne. Tāpēc arī pēc kultūrvēsturisko materiālu digitalizēšānas oriģināli joprojām tiks glabāti bibliotēkā.

Savukārt Rīgas Humanitārās ģimnāzijas 12. klases skolnieks Andris Šuvajevs atzīst, ka iepazinies ar bibliotēkas digitālo resursu periodika.lv pavisam nesen. Andris uzskata, ka skolas zinātniski pētniecisko darbu izstrādei šādi digitāli resursi ir ļoti noderīgi. Tam piekrīt arī Lolita Stašāne, kura ikdienā strādā ar studentiem.

Digitalizētie materiāli ir noderīgi arī arhitektūrā un pilsētplānošanā un ļauj noskaidrot tā laika sabiedrības viedokli par notikumiem un izprast pagātnes vērtības. „Kultūrvēsturisko informācijas materiālu digitalizēšana ir ļoti būtiska. Ja runājam par telpiskās vides un pilsētas attīstību, tad ļoti svarīgi ir izprast vietu attīstību, redzēt, kāda tā izskatījusies kādreiz. Balstoties uz vēstures faktiem un informāciju mēs varam noskaidrot to, kas ir patiesi vērtīgs. Varam analizēt dažādus būvprojektus un pieņemtos lēmumus, taču nereti ar tiem ir par maz. Tam vērtīgu papildu informāciju var iegūt bibliotēku laikrakstu krājumos, kur ir dokumentēta telpiskā vide,” stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Uldis Zariņš uzsver, ka digitalizācija ir vienīgais veids kā mēs varam nodrošināt to, ka kritiskā stāvoklī esošos LNB krājumus varēs izmantot arī mūsu bērni un bērnubērni.

LNB projekta „Digitālās bibliotēkas izveide – 2. kārta” ietvaros pašlaik pilnā sparā norit LNB krājumu skenēšana, ko veic Lattelecom BPO. Tam sekos materiālu pēcapstrāde, kas ļaus izstrādāt jaunus e-pakalpojumus, kā arī bibliotēkas kartīšu digitalizācija un kultūrvēsturisku interneta lapu saglabāšana. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansiālu atbalstu. Pilnā apjomā ar projekta rezultātiem sabiedrība varēs iepazīties 2012. gada vidū, taču jau pašlaik tiešsaistē ir pieejams šā projekta prototips www.periodika.lv, kurā aplūkojamas 350 000 pagājušā gadsimta laikrakstu lappuses.


Papildu informācija:

Ilze Egle
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr. 67365255,
Mob.tālr. 29274845
ilze.egle@lnb.lv
www.lnb.lv

Baiba Pare
Projektu vadītāja
"Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils"
"Eurocom Worldwide" pārstāve Latvijā
Lāčplēša 36, Rīga, LV-1011
Tālr.67282472, fakss 67281973
E-pasts: baiba.pare@pr-stils.lv