11.12.2008

Otrdien, 16. decembrī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu zālē, K. Barona ielā 14, grāmatizdevēju Miķeli Gopperu simtgadē pieminot, notiks diskusijkluba „Gūtenberga galaktika” sanāksme. Pasākumā aicināti piedalīties visi, kam interesē Miķeļa Goppera devums Latvijas kultūrā.

„Gūtenberga galaktikas” sanāksmē ievadvārdus dižajam simtgadniekam veltīs LNB direktors Andris Vilks. Ieskatu izdevēja arhīva materiālos, ko bibliotēkai nesen dāvinājis viņa dēls Kārlis Goppers, sniegs LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas galvenā bibliogrāfe Inga Šildere. Par Miķeļa Goppera personību, izdevniecisko darbību un apgāda saikni ar autoriem stāstīs Latvijas Universitātes asociētais profesors Viesturs Zanders, bet Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Valdis Villerušs raksturos „Zelta ābeles” izdevumu dizainu un vietu latviešu grāmatu mākslas kopainā.

M. Goppers dzimis 1908. gada 13. jūnijā Varšavā, beidzis Rīgas 1. pilsētas ģimnāziju, strādājis vairākās bankās, iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē.

1935. gada vasaras beigās nodibinājis izdevniecību, kam devis simbolisku, latviešu folklorā sakņotu nosaukumu — „Zelta ābele”. Taču apgāda, izdevēja un viņa ģimenes likteni smagi skāra padomju un nacistiskā okupācija, Otrais pasaules karš. 1945. gadā Miķelis Goppers emigrēja uz Zviedriju. Arī „Zelta ābeles” mājvieta no 1945. līdz 1985. gadam bija Stokholma.

Pavisam izdevniecībā „Zelta ābele” gan dzimtenē, gan trimdā iznākušas 184 grāmatas: vairums filigrānā, mākslinieciski un poligrāfiski augstvērtīgā apdarē, ar Oļģerta Ābelītes, Aleksandra Junkera, Voldemāra Krastiņa (apgāda grafiskās zīmes autors), Oskara Norīša, Jāņa Plēpja un citu ievērojamu latviešu mākslinieku ilustrācijām.

M. Goppers izdevis gan oriģinālliteratūru, gan tulkojumus, grāmatas par Latvijas vēsturi, kartogrāfisku izdevumu par Baltijas jūru senajās kartēs, memuārliteratūru, fotouzņēmumu krājumu „Baigais gads” (1942), ilustrētas monogrāfijas par latviešu kultūru. Izcilāko „Zelta ābeles” daiļliteratūras izdevumu vidū jāmin Edvarta Virzas „Straumēni” (1942), Kārļa Skalbes pasakas (arī angļu, vācu un franču valodā), rakstu krājums mākslinieka O. Norīša piemiņai (1952), Arnolda Spekkes „Senie dzintara ceļi un Austrumbaltijas ģeogrāfiskā atklāšana” (1956), P. Šadurska monogrāfija „Plēpis un viņa gravīra kokā” (1980), kā arī greznie maztirāžas miniatūrizdevumi ar autoru autogrāfiem.

M. Goppera dzīves ceļš noslēdzās 1996. gadā Stokholmā.

Jau mēnesi LNB Izstāžu zālē aplūkojama arī ekspozīcija „Gopperu dzimta”. Tā veltīta galvenokārt diviem šīs dzimtas pārstāvjiem: Latvijas armijas ģenerālim Kārlim Gopperam (1876–1941) un viņa dēlam grāmatizdevējam Miķelim Gopperam.

Informāciju sagatavoja:
LNB BAI Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļa
Tērbatas iela 75
Tālr.: 67312776
Tālr./fakss: 67312793
E-pasts: lnbpn@lnb.lv