Uz manu tiesu, tā kā baržas dvešot,
No tumsas peldēs daudzas simtgades.

B. Pasternaks

Šī gada 10. februārī aprit 120 gadi kopš Nobela prēmijas laureāta, krievu literāta Borisa Pasternaka dzimšanas.

Pasaules slavu un atpazīstamību viņš ieguva ar romānu Doktors Živago (Доктор Живаго), kuru sāka rakstīt pēc 2. Pasaules kara. Romānā atspoguļots viņa paaudzes liktenis. Padomju Savienībā aizliedza grāmatu iespiest, bet autoru sāka vajāt režīma drošības iestādes. Manuskripts nonāca ārzemēs un 1957. gadā to publicēja Itālijā. Ļoti drīzā laikā sekoja tulkojumi citās valodās, jo romāns kļuva par padomju īstenības liecību. 1959. gadā trimdā, Kopenhāgenā iznāca Doktora Živago pirmais tulkojums arī latviešu valodā.

1958. gadā Borisam Pasternakam piešķīra Nobela prēmiju. Lai nevajadzētu atstāt dzimteni uz visiem laikiem, Boriss Pasternaks bija spiests atteikties no prēmijas saņemšanas. Tomēr drošības iestātes turpināja viņu uzraudzīt un pāris gadus vēlāk, 1960. gadā, rakstnieks mira Maskavas priekšpilsētā Pereģelkinā.

Borisa Pasternaka daiļrade pārsvarā saistāma ar dzeju, kuru viņš sāka publicēt jau 1914. gadā, kad iznāca pirmais dzeju krājums (Близнец в тучах), 1917. gadā - nākamais krājums (Поверх барьеров), kurš atnesa dzejniekam ievērību. Pēc tam sekoja (Сестра моя — жизнь), 1922, (Темы и вариации), 1923, poēmas (Девятьсот пятый год), 1925/26, (Лейтенант Шмидт), 1926/1927, un citi dzeju krājumi.

Tāpat Boriss Pasternaks pazīstams kā Gētes, Verlēna, Šekspīra un gruzīnu dzejas atdzejotājs.

Izstādē izlikta neliela daļa no LNB krājuma grāmatām, kuru autors ir Boriss Pasternaks vai kuras veltītas viņa dzīves un daiļrades izpētei. Izstādes veidotāju mērķis ir ieinteresēt un radīt vēlmi tuvāk iepazīt šo autoru.