Latvijas Nacionālā bibliotēka

K.Barona iela 14,

Rīga, LV-1423  

01.08.2008.             

Atsaucoties uz laikraksta „Telegraf” 30.jūlija publikāciju par grāmatu iznīcināšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), vēlamies sniegt dažus komentārus.        

LNB krājuma veidošana un organizācija notiek atbilstoši speciāli izstrādātiem normatīviem dokumentiem. Ir apstiprināts LNB komplektēšanas profils, izstrādātas detalizētas iespieddarbu izslēgšanas instrukcijas, izveidota un regulāri darbojas īpaša speciālistu komisija, kura izskata norakstīšanai paredzētos iespieddarbus.         

Publikācijā minētās grāmatas ir no LNB rezerves apmaiņas fonda, kas nekad nav bijušas iekļautas bibliotēkas lasītāju vajadzībām nodotajā krājumā. Visi izdevumi pirms to nodošanas makulatūrā ir rūpīgi pārbaudīti, tie ir un būs pieejami LNB pietiekamā skaitā, t.i. 3-5 eksemplāri no katra izdevuma.

Neviena bibliotēka neglabā neierobežotu skaitu viena un tā paša izdevuma eksemplāru, jo tas prasa fizisku telpu un līdzekļus krājuma uzturēšanai.

Likums uzliek par pienākumu LNB, līdzīgi kā nacionālajām bibliotēkām citur pasaulē, mūžīgi saglabāt un nodrošināt pieejamību Latvijā iznākušajām publikācijām, tādēļ Latvijas izdevumus LNB pēc iespējas komplektē 3-5 eksemplāros. 

Izdevumi, kuri LNB ir pietiekamā eksemplaritātē un tās krājumam nav vajadzīgi, caur apmaiņas fondu tiek piedāvāti bez maksas citām Latvijas bibliotēkām, kā arī Igaunijas un Lietuvas nacionālajām bibliotēkām.

Vairāk kā 5 gadus publikācijā minētie izdevumi bija brīvi pieejami ikvienai Latvijā reģistrētai bibliotēkai tās krājuma papildināšanai. Līdz 2004.gadam caur apmaiņas fondu dažādas Latvijas bibliotēkas (zinātniskās, publiskās, skolu) ir papildinājušas savus krājumus vidēji par 10 000 vienību gadā. Pēdējos gados, uzlabojoties bibliotēku finansiālām iespējām, vidēji no apmaiņas fonda citām bibliotēkām tiek nodots ap 4000 vienību gadā.

Minētie izdevumi pirms nodošanas makulatūrā vēl īpaši tika piedāvāti citām bibliotēkām, t.sk. muzeju, pansionātu un cietumu bibliotēkām. Diemžēl par tiem nebija intereses.

Jāatzīmē, ka tie nav bibliogrāfiski retumi, kā tas uzsvērts laikraksta publikācijā. Ikdienā ar jēdzienu „bibliogrāfisks retums” nereti saprot jebkuru grāmatu, kura ir vecāka par 50 gadiem. Starptautiskajā praksē ir pieņemts par retumu uzskatīt jebkuru izdevumu, kurš publicēts pirms 1830.gada. Lai par retumiem kvalificētu vēlākos izdevumus, ir nepieciešami citi kritēriji.

Šī gada pavasarī LNB beidzās līgums par telpu izmantošanu Brīvības ielā 221, kur atradās arī apmaiņas fonds – apmēram 15 000 vienību. Tā kā hroniskā telpu trūkuma dēļ LNB varēja izbrīvēt šim krājumam daudz mazāku vietu nekā iepriekš, tas tika samazināts par 2/3, jo, kā jau minēts, interese par šiem izdevumiem ir minimāla, turklāt pieprasījums pēc apmaiņas fonda piedāvājuma kopumā samazinās.

1993.gadā tagadējā interneta lasītavā K.Barona ielā 14 darbojās  kiosks, kurā ikviens apmeklētājs par simbolisku cenu varēja iegādāties no bibliotēkas krājuma izslēgtās grāmatas. Ļoti zema pieprasījuma dēļ pēc gada tas bija jāslēdz.

Kas attiecas uz grāmatu piedāvājumu antikvariātiem, pieredze rāda, ka tie galvenokārt izvēlas tikai atsevišķus, speciāli atlasītus izdevumus labā un teicamā kvalitātē.

Viss aprakstītais pilnībā atbilst bibliotēku darba praksei Latvijā un ārvalstīs. Par to var pārliecināties, iepazīstoties ar speciālo literatūru.

Latvijas Nacionālā bibliotēka