Informācija plašsaziņas līdzekļiem

26.11.2008

Ceturtdien, 27. novembrī, plkst. 14.00 Kultūras biedrība BALTAIS SAPNIS un Latvijas Gruzīnu biedrība SAMŠOBLO aicina Jūs uz preses konferenci Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē. Preses konference tiek organizēta saistībā ar Tbilisi Sv. Trīsvienības katedrāles kamerkora Amagleba viesošanos Latvijā.

Preses konferencē piedalīsies Kultūras kluba BALTAIS SAPNIS vadītāja un gruzīnu kora Amagleba koncertēšanas Latvijā idejas autore un organizatore Ligita Ādamsone, Latvijas Gruzīnu biedrības SAMŠOBLO vadītāja Nino Jakobidze, Latvijas — Gruzijas sadarbības fonda valdes priekšsēdētājs Andrejs Krūskops, Latvijas Mūzikas akadēmijas docētājs Ansis Sauka un Siguldas ģimnāzijas 12. klases audzēknis Kristaps Baumanis, kurš bija karadarbības notikumu aculiecinieks Gruzijā.

Garīgo dziedājumu kamerkoris Amagleba dibināts 2004. gada 25. martā. Kora repertuārā ir gan garīgie dziedājumi, gan gruzīnu tautasdziesmas. Dalībnieki savu dziedāšanas kultūru izkopuši folkloras un sakrālajās kopās, kā arī dziedot Gruzijas Valsts televīzijas ansamblī. Viņi ir arī Debesbraukšanas Dievnama dziedoņi. 2007. gadā Sv. Trīsvienības katedrālē savu svētību korim deva visas Gruzijas Patriarhs Elija II.

Senākās liecības par gruzīnu mūzikas kultūru attiecināmas uz 7. gadsimtu pirms Kristus. 4. gadsimtā Gruzijā ienāca kristietība un sakrālajā telpā — arhitektūrā un glezniecībā līdzās vietējām tradīcijām iestrāvoja arī antīkās mākslas tiešās mantinieces Bizantijas kultūras radošā ietekme.

Pēc kristietības pieņemšanas veidojās gan baznīcu celtniecības, gan baznīcas mūzikas tradīcijas. Gruzīnu garīgie dziedājumi pārsvarā ir trīsbalsīgi, attīstījies arī četrbalsīgs skanējums. 10. gadsimta sākumā izveidojās centralizēta gruzīnu valsts, sākās jauns uzplaukums kultūrā un sakrālā mūzika sasniedza savas pilnveides krāšņumu. Garīgie dziedājumi — gruzīnu kultūras neatņemamā un nozīmīgā sastāvdaļa vēl šobaltdien ir pati redzamākā un skaistākā gruzīnu mūzikas pērle.

Gruzīnu tautas garīgās kultūras dārgumu glabātuvē viena no svarīgākajām ir folkloras mūzika — skaņu hronika, kurā atspoguļojas gruzīnu tautiskās dziedāšanas attīstība, neizsmeļamā daiļrades fantāzija, izsmalcinātā gaume, daudzu gadsimtu garumā izveidojies īpašais izpildījuma stils un tradīcijas, kas nodotas no paaudzes paaudzē, pateicoties talantīgiem dziedoņiem.

Gruzīnu tautisko dziedājumu kultūra žanru ziņā ir ļoti bagāta un daudzveidīga, aptvertas visas tautas dzīves un gara jomas: darba dziesmas, liriski romantiskās, rituālu, galda, teiksmu, kara, varoņu, deju u.c. gruzīnu dzīves vitālās tēmas. Muzikālās folkloras krājumos ir dziesmas, kam piemīt pat dziedināšanas spējas. Piedošana un dziedinājums lūgts arī Saules dievietei Nanai. Dziesma Nana mūsdienās kļuvusi šūpuļdziesma.

Kora Amagleba koncerts SVĒTUMA SARGĀTĀJI notiks 6. decembrī plkst. 17.00 Sv. Pētera baznīcā Rīgā un 7. decembrī plkst. 15.00 Krustpils kultūras namā.

Informāciju sagatavoja:
Anda Lamaša
Publicitātes nodaļas vadītāja
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālrunis: 67287459
E-pasts: anda.lamasa@lnb.lv