Interneta informācija liecina, ka pasaulē ir vairāki simti poligrāfijas, papīra, rakstības vēstures muzeju. Visu grāmatniecības muzeju apzināšanai un rūpīgākai iepazīšanai viena cilvēka mūžs par īsu! Taču arī viena muzeja apmeklējums var sniegt jaunu skatījumu uz gadu tūkstošiem senā informācijas nesēja attīstību un nozīmi vēstures norisēs.
Grāmatniecības muzejus var atrast ikvienā Rietumeiropas valstī. Lielākā skaitā tie sastopami pirmā grāmatiespiedēja Johana Gūtenberga dzimtenē Vācijā un tās kaimiņvalstīs, kur strauji izplatījās grāmatiespiešanas māksla — tagadējās Nīderlandes, Beļģijas un Šveices teritorijā. Muzejiem ir atšķirīgi finansēšanas modeļi, pakļautība, kolekciju veidošanās vēsture un sastāvs. Izcilā 16.gadsimta tipogrāfa Kristofa Plantēna un viņa darba turpinātāju Morētiju muzejs pieder Antverpenes pilsētai, tā krājuma kodols ir dzimtas 300 gados uzkrātais mantojums, tostarp bibliotēka un iespiedēju darījumu arhīvs. Visslavenākā — Gūtenberga muzeja Maincā — daudzpusīgo darbību nodrošina ne vien publiskais, bet arī privātfondu un biedrību finansējums. Turpretī Kapejādes (Spānija) papīra dzirnavas, kas joprojām darbojas un piedāvā interesentiem ekskluzīvu papīru, spēj izdzīvot no savas peļņas. Daudzi grāmatniecības muzeji darbojas nacionālo un publisko bibliotēku paspārnē, piemēram, Tipogrāfijas muzejs Beļģijas Karaliskajā bibliotēkā Briselē, Bodoni muzejs Palatina bibliotēkā Parmā. Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa kopš 1964.gada interesentiem piedāvā pastāvīgu izstādi “Latviešu grāmatniecības vēsture”, kas konspektīvi atspoguļo nacionālās grāmatniecības attīstību no sākotnes līdz 20.gadsimtam. Savukārt izstādē “Cimelia” eksponēti interesantākie dažādu tautu rokraksti un iespieddarbi no Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas kolekcijas.
Paula Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Komunikāciju un izdevumu nodaļas galvenais speciālists, izdevējs Artis Ērglis, kura interešu lokā ir arī grāmatas vēsture, ir apceļojis daudzus grāmatniecības muzejus. 2010.gada 30.martā grāmatnieki, bibliotekāri un citi interesenti tiek aicināti uz viņa darba vietu — Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, lai noklausītos priekšlasījumu par nozīmīgākajiem un interesantākiem muzejiem, tajā skaitā Gūtenberga muzeju Maincā, Kapejādes papīra dzirnavām, Spānijas Nacionālās bibliotēkas muzeju Madridē, Beļģijas Karaliskās bibliotēkas Tipogrāfijas muzeju, Plantēna-Morētija muzeju (16.gadsimta 70.gados pie Kristofa Plantēna strādāja pirmais Rīgas grāmatiespiedējs Nikolauss Mollīns). Pirms priekšlasījuma apmeklētāji varēs ieskatīties muzeja bibliotēkas reto grāmatu un rokrakstu krājumā, kā arī aplūkot medicīnas vēstures grāmatas ekspozīcijā.
Gaidīti visi interesenti. Uz tikšanos Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā!


Diskusijkluba sekretariāts:
LNB Bibliotēku attīstības institūta Pētniecības un informācijas nodaļa
Tērbatas iela 75; Tel./fakss: 6 7312793; 67312807
E-pasts: jana.dreimane@lnb.lv
 http://www.lnb.lv