18.04.2008

Cienītās dāmas un godātie kungi, Bibliotēkas draugi!

Mūsu konferences būtība un vērtība ir rodama tai apstāklī, ka šodienas saruna rosina palūkoties uz bibliotēku plašā kontekstā un no visdažādākajiem skata punktiem. Bibliotēka tad kļūst redzama gan kā nacionālās kultūras, gan kā informācijas sabiedrības sastāvdaļa. Tās celtniecību var aplūkot gan kā vienu atsevišėu būvniecības objektu, gan kā daudz plašāku ekonomisko procesu daļu. Atļausiet tad arī man pievienot savu redzējumu konferences dalībnieku kopīgi veidotajai ainai.

Es skatos uz vēl neuzcelto bibliotēku kā valsts parāda atdošanu sabiedrībai. Šis parāds ir iekrājies vairākos gadu desmitos, kuros rūpīgi un pašaizliedzīgi krātajai informācijai tā arī netika atrasta cienīga glabāšanas un izmantošanas vieta. Laikā neatdots parāds vienmēr ir nepatīkama lieta, un, manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks šo parādu sabiedrībai atdot.

Mūsdienu un nākotnes prasībām atbilstoša galvenā bibliotēka ir attīstītas valsts pazīme, valsts un nācijas attīstības līmeņa un garīgās bagātības apliecinājums. Iespējams, mēs ikdienā esam pārāk pieraduši mērīt valsts attīstības pakāpi un sabiedrības turīgumu ļoti utilitārās kategorijās, rēķinot interneta pieslēgumu, ledusskapju vai automašīnu skaitu uz tūkstoš iedzīvotājiem. Sabiedrības garīgo bagātību izmērīt ir daudz grūtāk, bet tautas cienīga galvenā bibliotēka neapšaubāmi būtu viens no izmērāmajiem rādītājiem.

Manuprāt, mūsdienīgi funkcionējoša bibliotēku sistēma, kuras centrā atrodas bagāta un darbīga Nacionālā bibliotēka ar tādu aprīkojumu un tehniskajām iespējām, kas tai ļauj ātri un kvalitatīvi sniegt visus pakalpojumus, ko no tās sagaida potenciālie klienti, ir absolūti nepieciešama, ja vēlamies savā valstī veidot zināšanu sabiedrību. Nav noliedzams, ka informācijas sabiedrība attīstās ļoti strauji: milzīgs daudzums informācijas kļūst plašāk un ātrāk pieejams turpat, katra cilvēka darba vai mācību vietā. Un tomēr, kā to jau teica Andris Vilks, reizēm paustajai pārliecībai par to, ka jaunie informācijas plūsmas kanāli pilnīgi aizvietos bibliotēkas, nav pietiekama pamata. Ja bibliotēka un tās darbinieki spēs iet līdzi laikam, tā jebkādā gadījumā padarīs vieglāku informācijas atlases un iegūšanas procesu, nemaz nerunājot par tik svarīgo kultūras mantojuma saglabāšanas funkciju, kuru bibliotēka paturēs vienmēr.

Bet šodien ir vēl kāds aspekts, kuru bibliotēkas projekta sakarā reti kad aplūkojam: proti, bibliotēkas celtniecības sasaiste ar kopējiem procesiem, kas noris valsts tautsaimniecībā. Mums visiem ir redzams, ka pēc vairākiem straujas – turklāt pārāk straujas! – ekonomiskās izaugsmes gadiem valsts tautsaimniecība sāk atdzist. Šāda attīstības gaita ir likumsakarīga un ekonomiski pamatota. Šogad un dažos turpmākajos gados galvenajai rūpei jābūt par to, lai pārkarsušā ekonomika neatdzistu pārāk krasi un valstī saglabātos lai arī nedaudz zemāka, toties stabila un ilgtspējīga izaugsme.

Ir acīmredzami, ka straujais kritums ekonomiskās attīstības līknē sevišķi smagi ietekmē dažas konkrētas tautsaimniecības nozares, un kā pirmā starp tām minama būvniecība un ar to saistītās palīgnozares. Raugoties no šāda viedokļa, bibliotēkas celtniecība būs ļoti svarīgs stimulējošs faktors (un varbūt pat enkurs) būvniecības nozarei, un līdz ar to arī kopējo makroekonomisko procesu stabilizācijai. Konkrētajai nozarei ir svarīgi saglabāt jaudas, noturēt un lietderīgi izmantot kvalificētu darbaspēku, un bibliotēkas apjoma projekts to lielā mērā palīdzēs izdarīt.

Protams, bibliotēkas celtniecība maksā naudu, un Latvijas Bankas mūždien piesardzīgā attieksme pret valsts budžeta tēriĦiem visiem ir labi zināma. Tomēr bibliotēkas projektu mēs nepārprotami atbalstām, jo redzam to kā ilgtermiņa investīciju ne jau tikai ēkā vai vienas nozares uzturēšanā, bet gan, pirmām kārtām, cilvēkresursos, attīstītas un zinošas sabiedrības veidošanā.

Viens gan, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Iesākto projektu ir nepieciešams īstenot ļoti intensīvi un ātri. Pat neņemot vērā to, ka ar katru nokavētu gadu sadārdzinās gan būvniecības, gan visas citas izmaksas, turpmāka kavēšanās var iegūt patiešām simbolisku jēgu: no iecerētās gaismas pils projekts šādā gadījumā var pārtapt par neizlēmības un nekonsekvences simbolu, ko vēl ilgi pieminēs nākamās paaudzes. Es ticu, ka tā nebūs, un novēlu patiesus panākumus projekta īstenotājiem un jo sevišķu izturību Andrim Vilkam visu ieceru sekmīgai īstenošanai.