“Institucionālā cenzūra un informācijas deformācija Latvijas PSR (grāmatniecības, preses un bibliotēkzinātnes aspekts)”

Pētījums sakarā ar promocijas darbu Latvijas Universitātē

Iespieddarbu un informācijas cenzūrai padomju Latvijā pēdējos desmit gados pievērsušies samērā daudzi, taču vairums pētījumu ir sporādiski, trūkst apkopojoša zinātniska darba par šo tēmu. Tagad, informācijas brīvas plūsmas un pieejamības laikmetā, iespējams precīzi apzināt kaitējumu, ko sabiedrībai nodarījuši ideoloģiskie ierobežojumi. Informācijas deformācija un noklusēšana, par ko rūpējās cenzūras iestādes, bija viens no galvenajiem nesenā totalitārisma balstiem.

Reizēm satura intimitāte vai mākslinieciskās izteiksmes noslēpumainība pasargāja literāru darbu no cenzora iejaukšanās. Tomēr daudzi dzejas un prozas sacerējumi un to autori cieta. Pētījumā tiks analizēti šie gadījumi, raksturota cenzūra dažādām lasītāju auditorijām paredzētu izdevumu tapšanā. Galvenokārt ideoloģiskā aspektā aplūkota preses cenzūra.

Totalitārisma izpausmju un seku novērtējums un garīgās varmācības — cenzūras atmaskojums sekmēs demokrātijas attīstību mūsdienu sabiedrībā.

Okupācijas varas nodarītie zaudējumi Latvijas bibliotēkām

Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem noradīto zaudējumu aprēķināšanai pasūtītie pētījumi

“Okupācijas varas nodarītie zaudējumi Latvijas bibliotēkām 1940./1941.gadā”

Pētījuma iniciatore ir komisija, kas izveidota PSRS komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai.

Lai noskaidrotu Latvijas bibliotēkām nodarīto kaitējumu, tiks pētīta Latvijas PSR Galvenās literatūras un izdevniecību pārvaldes darbība 1940./1941.gadā, aizliegtās literatūras sarakstu veidošana un nevēlamo darbu izņemšana no bibliotēkām un grāmatu tirdzniecības tīkla. Tiks apzinātas okupācijas varas iznīcinātās grāmatas autoru, satura un kvantitatīvā aspektā. Pētījums ietvers arī ziņas par pirmās Latvijas Republikas gados pastāvējušo biedrību bibliotēku likteni, tostarp vērtīgās Rīgas Latviešu biedrības bibliotēkas likvidēšanu un telpu nodošanu Sarkanarmijas namam.

Iegūtā informācija būs atmaskojoša faktoloģiska liecība par padomju okupācijas varas nodarītajiem materiālajiem un morālajiem zaudējumiem Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem kultūras jomā.

“Latvijas bibliotēku zaudējumi padomju okupācijas laikā (1944–1974)”

Otrās padomju okupācijas laikā (1944–1990) bibliotēkas kļuva par varas iestāžu ideoloģisko instrumentu, kā mērķis bija radīt jauna tipa cilvēku — homo soveticus, kam vairs nebūtu savas nacionālās identitātes, kas paklausīgi sekotu partijas un valdības norādījumiem, dzīvotu un strādātu nevis personisko interešu, bet marksistiski-ļeņiniskās ideoloģijas vadīts. Atbilstoši šim mērķim pirmajā okupācijas desmitgadē (1944-1953) notika Latvijas bibliotēku pārveide pēc padomju bibliotēku parauga, respektīvi, sovetizācija. Tā ietvēra krājumu ideoloģizāciju, respektīvi,aizliegtās literatūras izņemšanu no bibliotēku krājumiem un iznīcināšanu, kā arī pastiprināta ideoloģiskās un ideoloģizētās literatūras komplektēšana.

Par primāru bibliotēku darbiniekiem tika noteikta nevis profesionālā kvalifikācija, bet gan marksisma-ļeņinisma teorijas un krievu valodas zināšanas, lojalitāte vai pat kolaborācija ar padomju varu. Pirmās Latvijas Republikas un nacistiskās okupācijas laika bibliotekāri varēja turpināt darbu, pierādot pilnīgu lojalitāti okupācijas varai. Daudzi no viņiem izrādīja pasīvu pretestību okupācijas iestāžu rīkojumiem, tādēļ tika atlaisti no darba vai pazemināti amatā.

Sovetizācija, striktie radošās un intelektuālās brīvības ierobežojumi radīja būtiskus zaudējumus bibliotēku nozarei, diskreditēja bibliotēku kā pasaules uzskata un nacionālās pašapziņas veidotājas, intelektuālās izaugsmes resursa nozīmi sabiedrībā.

Pētījumā “Latvijas bibliotēku zaudējumi padomju okupācijas laikā (1944–1974)” tiks atspoguļoti kā tiešie, statistiski apkopojamie personāla, krājumu zaudējumi, tā arī netiešie, skaitliski neizteicamie bibliotēku darbinieku enerģijas un citu resursu zaudējumi, maksājot meslus okupācijas varas ideoloģijai.

Detaļpētījums “Rakstnieks, cenzūra, pašcenzūra: ieskats LPSR Rakstnieku savienības partijas pirmorganizācijas sēžu protokolos (1957–1980)”

2006.gadā veikts arhīvu informācijas apkopojums. Destruktīvā padomju cenzūras darbība nesākās tikai ar autora darba nonākšanu oficiālās cenzūras institūcijās. Liela nozīme bija pašcenzūrai, autora cenzūrai, grāmatas vai preses izdevuma redkolēģijas īstenotajai cenzūrai. Pašcenzūras piemēri rodami arī Latvijas PSR Rakstnieku savienības partijas biroja sēžu protokolos, kas liecina, ka pirmie cenzori literāram darbam bija kolēģi – rakstnieki.

Detaļpētījums “Cenzūra Latvijas PSR: 20.gadsimta 60.–. gadi”

20.gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados GLP jeb glavļita uzmanības degpunktā dominēja PSRS oficiālās ideoloģijas viedoklim neatbilstošs personības kulta problemātikas atspoguļojums literatūrā. Partijas funkcionāri uzskatīja, ka daiļdarbos tiek pausts varas iestāžu nostājai “kaitīgs” padomju dzīves īstenības atspoguļojums, izskan atgādinājumi par emigrācijas kultūru un kultūras darbiniekiem, pesimistiskas noskaņas lirikā un citas tēmas.

Bibliotēkzinātnes un grāmatniecības vēstures diskusijklubs “Gūtenberga galaktika”

Gadā notiek deviņas Bibliotēkzinātnes un grāmatniecības vēstures diskusijkluba “Gūtenberga galaktika” sanāksmes, kurās izskan futuroloģiskas apceres, saistoši priekšlasījumi un debates par literatūru grāmatniecību, bibliotēkām. Diskusiju klubu vidēji gadā apmeklē apmēram 300 interesentu.