Dokumentāls pētījums “Autoru darbu izmantošana Latvijas bibliotēkās: 2003-2005”

2006.gadā Bibliotēku attīstības institūta Pētniecības nodaļa (Daiga Raļļa, Ilze Kārkliņa), Bibliotēku konsultatīvais centrs (Baiba Bierne), Profesionālo publikāciju nodaļa (Kristīne Līce) Bibliogrāfijas institūta Standartizācijas nodaļa (Antra Indriksone), Grāmatu bibliogrāfijas nodaļa (Gundega Blīgzne) un Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju departamenta Automatizācijas nodaļa (Antonijs Kipāns) sadarbībā ar administrāciju (Dzintra Mukāne, Anna Mauliņa) pēc AKKA/LAA pasūtījuma veica dokumentālu pētījumu “Autoru darbu izmantošana Latvijas bibliotēkās: 2003–2005”.

Lai nodrošinātu “Autortiesību likuma” pilnīgu funkcionēšanu un samaksātu autoriem par viņu darbu izmantošanu bibliotēkās, citiem vārdiem, ieviestu publiskā patapinājuma sistēmu Latvijā, 2005. gada decembrī valdība piešķīra 268 100 Ls samaksai autoriem par bibliotēkās lasītājiem izsniegtajām grāmatām 2003. un 2004. gadā. Par 2005. gadā bibliotēkās patapinātajiem darbiem valsts piešķīra 154 323 Ls.

Saskaņā ar Ministru kabineta publiskā patapinājuma noteikumiem Nr. 444, LNB jāsniedz informācija par bibliotēkās izmantotajiem autoru darbiem, bet AKKA/LAA jāsedz izdevumi, kas nepieciešami šādas informācijas sagatavošanai. Valsts statistika no bibliotēkām līdz šim neprasīja datus par to, kādus autorus un viņu darbus lasītāji bibliotēkās izmanto, tādēļ šādas informācijas bibliotēku rīcībā nebija. Bez tam visu bibliotēku krājumi vēl nav svītrkodēti un praksē nav ieviesti tā saucamie cirkulācijas moduļi, kas automātiski nodrošinātu AKKA/LAA vajadzīgās skaitliskās ziņas. Integrētās bibliotēku informācijas sistēmas: “ALISE” (publiskās bibliotēkas) un “Aleph 500” (zinātniskās bibliotēkas) šādus datus varēja sniegt, tikai sākot ar 2007. gadu. Bez tam neviena Latvijas valsts un pašvaldības bibliotēka šobrīd arī manuālā kārtā neapkopo statistisko informāciju par konkrētu autoru konkrētu darbu izmantošanu.

Konkrētu autoru darbu izmantošanas intensitāti publiskajās bibliotēkās 2003. un 2004. gadā, LNB varēja noskaidrot, veicot vienīgi speciālu dokumentālu pētījumu par tā objektu pieņemot nacionālo autoru darbus, to tulkojumus citvalodās, kā arī citvalstu sacerējumu tulkojumus latviešu valodā.

Pēc reģionalitātes pazīmēm tika noteikts bibliotēku izlases kopums dažādos valsts reģionos, kas aptvēra pilsētu, rajonu un pagastu bibliotēkas. Izpētē iesaistījās Ventspils, Jēkabpils, Valkas, Bauskas, Zlēku, Dunavas, Vijciema, Codes bibliotēkas, Bauskas bērnu bibliotēka, kā arī Rīgas Centrālās bibliotēkas mūzikas filiālbibliotēka “Tilts”, kurā tika uzskaitīti nošizdevumu un mūzikas ierakstu izsniegums. Izmantojot bibliotēku dokumentāciju – tā saucamās grāmatu pasītes (tajās tiek ierakstīti grāmatu izsniegšanas laiki) un lasītāju kartītes (ierakstītas konkrētā lasītāja izmantotās grāmatas), tika atklāta dokumentāli pamatota autoru darbu izmantošanas aina.

Lai bibliotēku darbiniekiem atvieglotu patapinājuma uzskaiti, LNB darbinieki Gundega Blīgzne un Antonijs Kipāns izveidoja datubāzi, kurā fiksēti 15 088 Latvijā izdotu grāmatu apraksti un autortiesību īpašnieki. Datubāze tika iesniegta bibliotēkām, lai tajā atzīmētu attiecīgo izdevumu izsniegumu skaitu 2003., 2004. un 2005. gadā. Izdevumus, kas nebija ietverti datubāzē, bibliotekāri ievadīja papildus. Vērtīgo datubāzi, papildinot ar jauniem izdevumiem, varēs izmantot arī 2006. gadā grāmatizsnieguma uzskaitē. Kopumā pētījuma bāžu bibliotēkās tika pārlūkotas 139 038 grāmatas, 430 nošizdevumi un 427 lasāmatmiņas kompaktdiski (CD) un uzskaitīti to izsniegumi.

Dokumentālais pētījums “Autoru darbu izmantošana Latvijas bibliotēkās: 2003-2005” ir pirmais šāda veida un mēroga statistisks pētījums Latvijas bibliotēkās.

Iegūtās informācijas galīgo apkopojumu veica AKKA/LAA. Samaksu par grāmatu izsniegumu bibliotēkās vēlējušies saņemt 168 autori, no kuriem tikai 100 rakstītājiem ir līgumattiecības ar AKKA/LAA. Saskaņā ar provizoriskiem AKKA/LAA datiem proporcionāli grāmatu un nošu izdevumu izsniegumam 1069 tiesību īpašniekiem — teksta un literāras apdares autoriem, tulkotājiem, māksliniekiem, sastādītājiem un komponistiem vai arī viņu mantiniekiem izmaksāti 212 556,24 Ls. Vēl šogad AKKA/LAA sola samaksu par bibliotēkās patapinātajām notīm un mūzikas ierakstiem.

Bibliotekāru ekspresaptauja Latvijas Bibliotekāru biedrības 12. konferencē “Bibliotēka nākotnei — progress, attīstība, partnerība” 2007. gada 27. februārī

Ekspresaptaujā piedalījās 140 respondentu no visas Latvijas.

Par nozīmīgāko notikumu bibliotēku nozarē valsts mērogā atzīta “Gaismas tīkla” sekmīga realizācija (44,4 %). Otrajā vietā bibliotekāri ierindoja Bila un Melindas Geitsu fonda un korporācijas “Microsoft” piešķirto finansējums Latvijas publiskajām bibliotēkām (27,8 %).

Par neatliekami risināmu jautājumu 38,7% bibliotekāri izvirzīja bibliotēku celtniecību, renovāciju un remontu.

Par bibliotēku nozares attīstības galvenais veicinātāju tika atzīta pašu bibliotekāru aktivitāte (59,1 %), valdības atbalsts (59,1 %), pašvaldību atbalsts (52,2 %).

71,7% aptaujāto atzina, ka mācījušies reģionālo bibliotēku semināros, 25% kolēģu skolojušies LNB Mācību centrā. Tai pašā laikā valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” semināros mācījušies 4.2%, IT ALISE semināros — 4,2% LU Tālākizglītības kursos — 3,3% kolēģu.

83,9% Latvijas bibliotekāru uzskata, ka informācijas digitalizācija veicama ar atlasi, 51,8% uzskata, ka digitālās bibliotēkas ir nepieciešamas. Tikai 8,0% bibliotēku darbinieku uzsver, ka digitalizācija ir ceļš uz informācijas komercializāciju. Uzmanība pievēršama faktam, ka 7,1% bibliotekāru neko nezina par digitālo bibliotēku esamību.

To, ka Latvijas bibliotekāri ir pārvarējuši psiholoģisko barjeru, iejutušies elektroniskajā pasaulē un grib tajā uzturēties apliecina fakts, ka darba vietā kolēģus visvairāk sasista piekļuve globālā tīmekļa informācijai.

Bibliotekāru ekspresaptauja Latvijas Bibliotekāru biedrības 9.kongresā “Quo vadis, Latvijas bibliotēka” 2008.gada 28.februārī

Kā nozīmīgākais notikums bibliotēku nozarē minēts Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) projekta attīstība — to atzīmē 73,3% respondentu. 44,5 % bibliotekāru min ‘’Gaismas tīkla” jeb Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) devumu un 28,1% aptaujāto atzīmē Digitālās bibliotēkas „Letonica” izveidi.

Neatliekami risināmi jautājumi 2008. gadā — jaunu lasītāju piesaiste. Tā domā 50,0% bibliotekāru un 46,6 % bibliotekāru aktuāli ir bibliotēkas celtniecība, renovācija, remonts. Bet valsts mērogā jāturpina VVBIS-2 izstrāde. To apgalvo 60,3% respondentu. Jautājot par VVBIS-2 perspektīvu, 76,0% novērtē to pozitīvi, bet 15% bibliotekāru uzskata, ka tādu projektu nevajag vai par to neko nezina.

Jautājumā par kvalifikācijas paaugstināšanu 75,4 % bibliotekāru min LNB un LBB rīkotās konferences, seminārus un kursus LNB Mācību centrā. Tikai 13,7% bibliotekāru apmeklējuši LU Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centra mācības.

Kā jūs vērtējat jaunizveidoto Latvijas bibliotēku portālu? Puse (50,0%) bibliotekāru regulāri tajā ieskatās, bet 4,8% neko par tādu nav dzirdējuši.

91,8% aptaujāto atzīst, ka bibliotēku loma valsts kultūrpolitikā ir ievērojami augusi. Tikpat augsti tiek vērtēts Digitālās bibliotēkas “Letonica” projekts — 92,4% uzskata, ka tas ir ļoti nozīmīgs Latvijas nākotnei. Bet par bibliotēku attīstības projektu “Trešais tēva dēls” domas dalās — 67,8% domā, ka projekts noris veiksmīgi, bet trešā daļa (32,2%) nepiekrīt šim apgalvojumam, uzskata, ka tā ir lieka naudas izšķiešana, vai vispār nespēja komentēt projekta darbību.

Cik droši savā darbavietā jūtas bibliotekārs? 82,2% aptaujāto atbildēja, ka jūtas pietiekami droši, jo ir nepieciešamā profesionālā izglītība, nopietna attieksme pret darbu un vēlme apgūt visu jauno, bet 17,8% nav pārliecināti par stabilitāti bibliotēkā, jo šobrīd valda neziņa par reģionālās reformas un pašvaldību saplūšanas rezultātu.

Pagastu bibliotekāru ekspresaptauja Pagastu bibliotekāru 5. kongresā “Pagasta bibliotēka reģionalizācijas un digitalizācijas virpuļos” 2008. gada 29. aprīlī

Kā 2007. gada nozīmīgākie notikumi pašu bibliotēkā tika minēti ātrgaitas internets (52,9% respondentu), bibliotēkas renovācija, remonts (41,4% respondentu), darba samaksas palielinājums (30,0% respondentu) un bibliotēkas akreditācija (28,6% respondentu).

No 2008.gadā neatliekami risināmo jautājumu loka pagastu bibliotekāri kā svarīgākos izvirza bērnu un jauniešu lasīšanas veicināšanu (64,3% atbilžu), bibliotēkas akreditāciju (62,9% atbildes), jaunu lasītāju piesaisti (45,7% atbilžu) un darba samaksas palielināšanu (40,0% atbilžu).

Bibliotekāri pagājušajā gadā ļoti aktīvi paaugstinājuši savu kvalifikāciju. Apmeklētāko apmācību rangu tabulā pirmajās trīs vietās izvirzās BMGF apmācības (71,4% respondentu), rajonu galveno bibliotēku mācībsemināri (68,6% respondentu) un LNB un LBB rīkotie semināri un konferences (62,9% respondentu).

Pagājušajā gadā jaunizveidotais Latvijas Bibliotēku portāls sāk ieņemt aizvien nozīmīgāku vietu bibliotekāru darbā. Aptauja rāda, ka tajā regulāri ieskatās viena trešdaļa aptaujas dalībnieki, bet pārējie ieskatās dažkārt, atkarībā no nepieciešamības.

92,9% aptaujas dalībnieku atzinīgi novērtē faktu, ka bibliotēku loma valsts kultūrpolitikā ir ievērojami augusi, bet 77,1% piekrīt apgalvojumam, ka sabiedrībā atzinīgāk tiek vērtēts bibliotekāra darbs. Tomēr tikai puse no visiem respondentiem tic, ka LNB jaunās ēkas celtniecība tiks uzsākta šovasar. Skeptiķiem tomēr nebija taisnība, jo 20. jūniju tagad varam atzīmēt kā bibliotēkas celtniecības uzsākšanas dienu.

Aptauja liecina, ka 75,7% pagastu bibliotekāru jūtas pietiekami droši par savu darbavietu bibliotēkā. Pārējiem bibliotekāriem nedrošību rada reģionālās reformas iespējamās sekas: pašvaldību saplūšana, kas skartu arī bibliotēkas.

Šobrīd kā galvenos traucējošos faktorus savā darbā bibliotekāri atzīmē: nepiemērotas telpas (47,1% atbilžu), nepietiekams darbinieku skaits (40,0% atbilžu) un līdzekļu trūkums resursu iegādei (34,3% atbilžu).