Sīkiespieddarbu un attēlizdevumu nodaļas vēsture aizsākās 1947.gadā, kad no LNB Galvenās grāmatu krātuves atlasītajiem attēlizdevumiem sāka veidot atsevišķu attēlizdevumu krājumu.

Sīkiespieddarbu krājumā glabājas dokumenti, kas atspoguļo sabiedrisko, ekonomisko un kultūras dzīvi Latvija no 19.gs. līdz mūsdienām. Krājuma apjoms pārsniedz vienu miljonu eksemplāru. Tajā ietilpst dažādu organizāciju un iestāžu informatīvie izdevumi un darbības pārskati. Šeit atrodami izdevniecību katalogi, mācību, teātra un kino, sporta sacensību programmas, transporta kustības saraksti, noplēšamie un pāršķiramie sienas un galda kalendāri, prospekti tūristiem un citi izdevumi.

Nozīmīgākā un pieprasītākā kolekcijas daļa ir adrešu un telefonu grāmatas latviešu, krievu un vācu valodā. Vecākais izdevums ir 1784.gada “Livländischer Adress — und Post Kalender”.

Attēlizdevumu krājumā apkopots vairāk nekā 254 tūkstoši tiražēto izdevumu — plakāti, portreti, atklātnes, mākslas izstāžu katalogi, ekslibri, estampi, mākslas, foto un gravīru albumi. Tas ir Latvijā plašākais un vienīgais lasītājiem pieejamais attēlizdevumu krājums.

Mākslas izstāžu katalogu kolekcija ir viena no plašākajām un daudzveidīgākajām kā apjoma (ap 11 tūkstošiem), laika aptvēruma (no 19.gs. vidus līdz mūsdienām), tā arī izdevumu ģeogrāfijas ziņā.

Septiņu tūkstošu vienību lielā plakātu kolekcija ir apjomīgākā un pilnīgākā ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Tajā ir plakāti no 19.gs. pēdējās ceturtdaļas līdz mūsdienām. Kolekcija dod iespēju izsekot plakāta mākslas attīstības galvenajam tendencēm vairāk nekā 100 gadu garumā. Te skatāmi latviešu plakāta korifeju R. Zariņa, S. Vidberga, R. Sutas, A. Apsīša, N. Strunkes, J. Liepiņa un citu darbi. Kolekcijas pilnīgākā daļa ir pēckara periodā tapušie plakāti.

Grafikas kolekciju veido divi nozīmes ziņā līdzvērtīgi un viens otru papildinoši krājumi — ekslibri un estampi. Ekslibru kolekcija ir salīdzinoši neliela — ap trim tūkstošiem darbu. Lielāko kolekcijas daļu veido latviešu profesionālās grāmatzīmes aizsācēja R. Zariņa grāmatzīmes, mākslinieku J. Madernieka, R. Sutas, N. Strunkes, S. Vidberga, K. Padega, A. Jupatova, J. Antimonovas, N. Černecovas un citu darbi. Estampu kolekcijā (vairāk nekā tūkstotssimts vienību) pilnīgāk ir pārstāvēti 20.gs. 60.–80.gadi, kad kolekcija tika aktīvi veidota. Te ir P. Upīša, G. Kroļļa, A. Ņikitina, L. Zikmanes, J. Petraškeviča, I. Blumberga un citu darbi. Līdzās latviešu grafikas lapām krājumā ir neliela, bet interesanta aizrobežu grafikas kolekcija, kurā pārstāvēti 18.–20.gs angļu, franču, vācu, itāļu un citu mākslinieku darbi.

Atklātņu kolekcijā ir vairāk nekā simts tūkstošu vienību un ap pieciem tūkstošiem atklātņu komplektu, kas izdoti Latvijā un ārvalstīs. Kolekcija, kurā redzama atklātņu izdošanas vēsture no 19.gs. pēdējā ceturkšņa līdz mūsdienām, ir lielisks vizuālais un ikonogrāfiskais materiāls. Starp atklātņu autoriem ir ne mazums pazīstamu mākslinieku: J. Pīgoznis, J. Anmanis, M. Dragūne, D. Lapiņa, L. Zikmane, F. Kirke, J. Putrams un citi.