Letonikas grāmatu krājums veidojies reizē ar bibliotēkas dibināšanu. Līdz 1979.gadam, kad Letonika kļūst par patstāvīgu nodaļu, tas atradies dažādu struktūrvienību sastāvā. Krājuma izveidē piedalījies izcilais grāmatniecības pētnieks Aleksejs Apīnis (1926–2004), kurš izstrādājis tā komplektēšanas pamatprincipus. 20.gs. 80.–90.gadu sākumā Letonikas krājumu ievērojami papildināja literatūra no specfonda un trimdas latviešu dāvinātās grāmatas. Pašlaik krājumu veido apmēram 67 tūkstoši grāmatu par Latviju un latviešiem, kas izdotas jebkurā pasaules valstī, jebkurā valodā visās zinātņu nozarēs.

Liela un unikāla krājuma daļa ir grāmatas par vācbaltiešu vēsturi, kas izdotas 18.–19.gadsimtā, kā arī izdevumi par feodālisma posma Latvijas vēsturi kopumā. Tieši šā iemesla dēļ nodaļu iecienījuši gan Latvijas, gan ārvalstu vēsturnieki. Izplatīts Letonikas nodaļas apmeklēšanas iemesls ir ģenealoģiskie pētījumi. Ikviens var iepazīties ar grezno, 1908.gadā izdoto Baltijas muižnieku dzimtu ģerboņu grāmatu “Baltisches Wappenbuch”, kā arī populāro “Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften”.

Informācijas meklēšanai tiek lietotas elektroniskās datubāzes, kopš 2004.gada arī „Letonikas aprakstvienības grāmatās”. Joprojām ir aktuāls tradicionālais uzziņu aparāts, jo sevišķi bibliogrāfiskās kartotēkas. 2007.gadā sākta Letonikas kartotēku retrokonversija.

Ātrai un operatīvai faktu meklēšanai lieti noder uzziņu literatūra, sākot ar Latviešu konversācijas vārdnīcu, biogrāfiskajām vārdnīcām “Es viņu pazīstu” un “Baltischer Biographischer Index” un beidzot ar trimdā izdotajām Latvju enciklopēdijām un pašlaik Rīgā iznākošo Latvijas enciklopēdiju.

Līdzās lasītāju apkalpošanai lielu nodaļas darba daļu veido zinātniskā bibliogrāfija. Turpinās bibliogrāfa Augusta Ģintera (1885–1944) aizsāktais darbs pieizdevuma “Latviešu (Latvijas) zinātne un literatūra”, kas ir Latvijas periodikā iespiesto rakstu rādītājs no 1763. līdz 1942.gadam.

Letonikas nodaļā tapis daudzsējumu izdevums “Bibliogrāfiskie līdzekļi par Latviju”. Jaunākais, 6.sējums aptver informāciju līdz 2005.gadam. 2005.gadā izdots “Letonikas grāmatu autoru rādītājs 1523–1919”, kurā apkopotas ziņas par 2500 personām. Plaši tiek izmantoti 1997. un 2001.gadā izdotie bibliogrāfiskie rādītāji par Rīgas celtniecības un tēlniecības pieminekļiem.

Pieaugot interesei par 1997.gadā tapušo rādītāju “1905.–1907.gada revolūcija Latvijā”, tas tika digitalizēts un ir lasāms LNB mājaslapā. Digitalizācijas procesā pašlaik atrodas arī Tautas padomes, Satversmes sapulces un Saeimas sēžu stenogrammu krājumi. 2008.gadā pabeigts darbs pie zinātniskā bibliogrāfiskā rādītāja izveides par Ojāru Vācieti (1933–1983).