Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) dibināta 1919. gada 29. augustā. Tās pirmais pārzinis bija ievērojamais bibliotekārs un latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Jānis Misiņš (1862 – 1945).

Viens no LNB pamatuzdevumiem ir nacionālās literatūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīgas pieejamības nodrošināšana. Lai veicinātu nacionālas nozīmes kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu un plašu izmantošanu, LNB veido Latvijas digitālo bibliotēku “Letonica”, kā pirmo tās ietvaros īstenojot pilotprojektu “Jāzeps Vītols”, kur vienkopus pieejami izcilā latviešu komponista skaņdarbi, raksti, fotogrāfijas, vēstules, skaņu ieraksti un citi dokumenti.

LNB vairāk nekā 4 miljonu vienību lielais krājums aptver visas zinātņu nozares ar pamatprofilu humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Bibliotēkas lasītājiem pieejami arī speciālie krājumi – retās grāmatas, rokraksti, Letonika, Baltijas Centrālā bibliotēka, kartes, notis, skaņu ieraksti, attēlizdevumi, sīkiespieddarbi, periodika. Atbilstoši valsts galvenās bibliotēkas statusam, LNB ir vadošā loma informācijas sabiedrības veidošanā. Pašlaik bibliotēkas darbības galvenais akcents ir atbalsts augstākajai izglītībai, pētniecībai un mūžizglītībai.

LNB ir Latvijas bibliotēku darba teorētiskās izpētes un prakses analīzes centrs. Bibliotēka veic arī Latvijas starpbibliotēku abonementa centra funkcijas, nodrošina valsts parlamenta bibliotekāro un informatīvo apkalpošanu, īsteno nozares standartizāciju. Kopš bibliotēkas pirmsākumiem tās pārziņā ir nacionālā bibliogrāfija. Monumentālais ”Latviešu seniespiedumu kopkatalogs” (R., 1999), kurā iekļautas visas latviešu valodā izdotās grāmatas no 1525. līdz 1855. gadam, 2000. gadā saņēma Spīdolas balvu un Gada grāmatas nosaukumu konkursā “Skaistākā grāmata’ 99”.

2005. gadā izdots “Letonikas grāmatu autoru rādītājs (1523-1919)”, kurā sniegtas ziņas par daudzu zinātņu nozaru un dažādu tautību pārstāvjiem, kuri savās publikācijas pievērsušies Latvijai.