Izstāde "1514. Grāmata. 2014"

30/06/2014
IzdrukātNosūtīt
Izstāde "1514. Grāmata. 2014"
Izstāde "1514. Grāmata. 2014"
1

No 2.jūlija Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Grāmatniecības muzeja telpā Mūkusalas ielā 3 apskatāma LNB un nodibinājuma "Rīga 2014" starptautiskā izstāde "1514.Grāmata.2014".

FOTOGALERIJA no izstādes atklāšanas

Izstāde "1514. Grāmata. 2014" ir unikāla un katram dziļi personiska iespēja aizceļot 500 gadu senā pagātnē – saprast, ka grāmata bija un ir spēcīgs medijs ikviena cilvēka dzīvē – arī tad, ja kāds apgalvo, ka grāmatas nelasa. Izstāde, kurā būs redzamas 1514.gadā izdotas 80 grāmatas, rāda, ka saskare ar grāmatu, kā īpaša kolektīva pieredze, ir veidojusi katru no mums. Ja Romā pāvests, ņemot vērā dažu astronomu ieteikumus, maina kalendāru, tad mainās arī mans laiks. Ja kāds intelektuālis manā valodā iztulko Bībeli, mainās arī mana valoda. Ja kāds pavārs manā valodā izdod pavārgrāmatu, mainās arī mana maltīte. Ja ceļotājs grāmatā apraksta tālas zemes, plašāka kļūst mana pasaule. Ap 1514. gadu cilvēki piedzīvoja lielas pārmaiņas, jo iespiedēji, autori un intelektuāļi 60 gadus pēc Gūtenberga bija apguvuši drukas spiedes iespējas un iespiestās grāmatas kā jauna medija forma pārspēja manuskriptus. Šīs pārmaiņas bija līdzīgas tām, kuras piedzīvojam šodien, kad drukātie un digitālie teksti kļuvuši par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Jaunais sajūsmina un biedē. Šajās izjūtās mēs nostājamies līdzās ekspozīcijā redzamo grāmatu laikabiedriem pirms 500 gadiem.

Kāpēc par izstādes atskaites punktu izvēlēts 1514.gads, par kuru mēs zinām maz vai nezinām gandrīz neko? Izstādes veidotāji vēlas parādīt, ka grāmatas mums ļauj aizceļot uz jebkuru pagātnes vietu un laiku – arī 1514.gadu, lai atgriežoties labāk saprastu sevi un savu laiku. Izstādes idejas autors, LNB direktors Andris Vilks, iecerēja izstādi kā iespēju skatīt Eiropas kultūras telpu viena gada šķērsgriezumā, kurā kā kultūrslānī iezīmējas pagājuša laikmeta liecinieki – grāmatas.  Tās liecina par grandiozām pārmaiņām zinātnē, kultūrā, reliģijā un politikā. Šis bija ļoti dinamisks laikmets – tas radīja reformācijas ideju, kas Eiropu saviļņoja 1517.gadā. Seno grāmatu tuvplānā atklājas paradoksālas līdzības ar šodien, pēc 500 gadiem, notiekošo. Spilgts piemērs ir Svētās Romas impērijas ķeizara Maksimiliāna I reformētā valsts, kas attāli atgādina mūsdienu Eiropas Savienību. 1514.gadā Eiropā izplatījās sensacionāla ziņa – Portugāles karalis Romas pāvestam uzdāvinājis albīna ziloni Hanno, šodien medijos tā būtu daudz lasīta ziņa. Kad 1514.gadā Polijas armija sakāva krievu armiju pie Oršas, tad karalis Zigismunds I steidzīgi uz pāris lapiņām nodrukāja ziņu par savu uzvaru un lika izplatīt šo “preses relīzi” visā Eiropā. Vai arī – 1514.gadā humānistam Joahimam Vadiānam Lincā piešķīra dzejas balvu – arī tas izklausās tik mūsdienīgi!

Lai parādītu gan 1514.gada "lielo kultūru", kas atspoguļo intelektuālo dzīvi, gan "mazo kultūru", kuru radīja ikdiena, dzimtā vieta un paradumi, izstādē varēs skatīt ne tikai humānistu darbus, liturģiskās un lūgšanu grāmatas, bet arī rēķināšanas grāmatas un pavārgrāmatas, kalendārus un pat bruņinieku romānus, kas pieder viduslaiku galma kultūras tradīcijai. Nevienu grāmatu nevarēs šķirstīt fiziski – tās būs izvietotas īpašās, antireflektīvā stikla "Artglass" vitrīnās. Taču grāmatu saturam būs iespējams piekļūt, izmantojot interaktīvās planšetes, kas izvietotas pie katras vitrīnas. Izstādē būs apskatāmi arī vairāki uz pergamenta ar roku rakstīti manuskripti.

Izstādes grāmatas ir nākušas no 18 Eiropas bibliotēkām. Vislielāko grāmatu skaitu devušas Austrijas Nacionālā bibliotēka, Bavārijas Valsts bibliotēka un Strasbūras Nacionālā un Universitātes bibliotēka. Šīs grāmatu krātuves ir īpašas ar ļoti bagātām 16.gadsimta izdevumu kolekcijām. Eksponētas arī grāmatas no Joahima Vadiāna bibliotēkas Sanktgallenē, Francijas Nacionālās bibliotēkas Parīzē, Dānijas Karaliskās bibliotēkas Kopenhāgenā, Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas Stokholmā, Mančestras  Universitātes bibliotēkas, Edinburgas Universitātes bibliotēkas, Polijas Nacionālās bibliotēkas Varšavā, Lietuvas Nacionālās bibliotēkas Viļņā, Nīderlandes Karaliskās bibliotēkas Hāgā, Bāzeles Universitātes bibliotēkas, Morāvijas Zemes arhīva, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

Izstādes veidotāji ir: LNB direktors un idejas autors Andris Vilks, izstādes projekta vadītāja Astrīda Rogule, izstādes koncepta autors Dr. Gustavs Strenga, izstādes māksliniece Dace Džeriņa, izstādes arhitekte Guna Akona, izstādes koncepta un tekstu līdzautors Andris Levāns, izstādes koncepta līdzautors Dr. Jānis Krēsliņš jun.

Izstādi atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka, Nodibinājums Rīga 2014, Austrijas Republikas vēstniecība, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts, LR Kultūras ministrija, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Rīgas dome.

Izstāde "1514. Grāmata. 2014" Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma līdz 2014.gada 11.decembrim.

Darba laiki:

P. slēgts
O.-Pk. 10:00-20:00
S., Sv. 10:00-17:00

LASĪT VAIRĀK