Ekspozīcijas tehniskais apraksts:

• 1 planšete bez stikla
• 44 grāmatas

Ceļojošā izstāde "Grāmatas par sieru" iepazīstina lasītājus ar LNB pieejamo literatūru par sieru latviešu, krievu, angļu, vācu un franču valodās. Ekspozīcijas grāmatas izsmeļoši atspoguļo siera vēsturi, tapšanas procesu un dažādību. Izstādei pievienots arī informatīvs materiāls par sieru.

Siers

Mūsdienās siers ir teju neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tā dažādība ļauj to baudīt gan ikdienas maltītēs, gan izsmalcinātās ēdienreizēs. Siers ir tik daudzveidīgs, ka ikviens spēj atrast savus favorītus no lielā piedāvājuma klāsta. Tāpat katrā valstī ir savas siera siešanas tradīcijas, kas atšķir tos pēc garšas, uzglabāšanas un pielietošanas veidiem.

Arī Latvijai ir pašai sava siera šķirne – Jāņu siers. Tas uzskatāms par Latvijas nacionālo pārtikas produktu, kaut īpašu nozīmi siers iegūst tieši vasaras saulgriežu – Jāņu laikā. Pašgatavots ķimeņu siers, kas aprakstīts jau tautasdziesmās, Jāņos kļūst par obligātu cienastu pie tradicionālā alus.

Kaut skaidri nav zināms pirmā siera rituļa pasaulē pagatavošanas laiks, siera gatavošanas pirmsākumi meklējami jau aizvēsturē, kad cilvēks sāka pieradināt mājlopus. Pirmie arheoloģiskie izrakumi, kas liecina par siera siešanas faktu, atrasti ēģiptiešu kapenēs un datējami ar 2000 gadu pirms mūsu ēras. Iespējams par pionieriem siera siešanā uzskatāmas Tuvo Austrumu un Centrālās Āzijas klejotājtautas. Savukārt, Eiropā tieši mūki pirmie apguva un pilnveidoja siera siešanas prasmes.

Siera galvenā sastāvdaļa ir piens. Visbiežāk izmantotais ir govs, kazas, aitas, bifeļmātes pienu, tāpat austrumu virtuvēs plaši pielietotā tofu siera pagatavošanā izmanto sojas pienu. Parasti sieru gatavo gan no piena, gan no saldā krējuma, daļēji nokrejotā piena vai vājpiena, vispirms panākot sieram paredzēto tauku saturu. Lai to nodrošinātu, pienu nokrejo vai tieši otrādi pievieno tam saldo krējumu, pēc tam to uz īsu brīdi pasterizē un sajauc ar siera fermentu, kas katrai siera šķirnei atšķiras, un veicina piena recēšanu. Tad biezpienam līdzīgo masu sasmalcinot ar siera nazi rodas siera graudi – to lielums un cietība ir atkarīgi no attiecīgās siera šķirnes – jo mazāki siera graudi, jo cietāks siers. Pēc siera graudu sasmalcināšanas, sildīšanas un maisīšanas, siera masu iepilda dažāda lieluma formās, kur tā veidojas par jauno sieru. Atkarībā no siera šķirnes tam tiek izspiestas sūkalas un pēc sālīšanas tas tiek gatavināts dienām, nedēļām vai pat mēnešiem ilgi.

Siera elastību nosaka ūdens un tauki. Ja uz iepakojuma norādīts 55 % tauku daudzums, tas nebūt nenozīmē, ka vairāk kā puse siera sastāv no taukiem. Siera ražotāji vienmēr norāda tauku saturu, kas ir siera sausajā masā. Tā ir masa, kas paliek, ja no izstrādājuma tiek izspiests viss mitrums. Ūdens saturs dažādos sieros ir atšķirīgs – tas var svārstīties no 30 % cietajos, līdz pat 70 % mīkstajos sieros.

Mūsdienās siera variācijas ir daudz un dažādas, taču dažos avotos minētais 3000 siera šķirņu skaits varētu neatbilst patiesībai – realitātē siera šķirņu ir daudz vairāk, pie tam nepārtraukti tiek eksperimentēts un tiek radītas jaunas siera šķirnes, kamēr citas zaudē savu aktualitāti. Kaut tradicionāli tika uzskatīts, ka francūži katru gada dienu var mieloties ar atšķirīgu siera šķirni, tagad Francijā reģistrēto sieru daudzums jau pārsniedz tūkstoti. Pastāv arī dažādas sieru kategorijas, iedalītas atkarībā no pielietotās tehnikas un brieduma.

Populārākais dalījums:

1. Mīksts un nenostāvējies siers (piemēram, mājas siers, riccota, mascarpone);
2. Mīksts un nostāvējies siers (roquefort, brie, feta);
3. Nostāvējies jeb pusciets siers (edam, cheddar);
4. Cietie sieri (pecorino, parmigiano reggiano).

Siers tiek uzskatīts arī par ļoti veselīgu produktu. Tas ir ieteicams imunitātes stiprināšanai, uzlabo vielmaiņu un palielina prāta spējas. Sierā esošie tauki un ūdens ir ne vien enerģijas piegādātāji, bet arī kalcija, fosfora, A, B1, B2, D, E un K grupas vitamīnu devēji. Tā kā pietiek ar tikai aptuveni 120 gramiem siera dienā, lai uzņemtu visu diennaktī nepieciešamo kalcija devu, siers ir nozīmīgs kaulu veselības nodrošinātājs tādējādi samazinot osteoporozes risku. Atsevišķi pētījumi arī apliecina, ka sieru ēdienkartē var droši iekļaut tie cilvēki, kuriem ir hipertonija un sirds slimības. Interesanti, ka siers neitralizē mutes skābju līmeni, samazinot kariesa veidošanās risku. Savukārt vieglāk sagremojamu olbaltumvielu un lielāka vitamīnu un minerālvielu daudzuma dēļ, par īpaši veselīgiem tiek uzskatīti kazas un aitas piena sieri.

Tādēļ baudīsim sieru katru dienu!