"Bibliotēku Pasaule" Nr. 48 (2009)
48. numurā lasiet:
Redaktora slejā “Vai bibliotēkas tuvojas Maslova piramīdas apakšai?” žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa vēsta par situāciju Latvijas bibliotēku nozarē, kuru vislabāk raksturo valsts ekonomiskās recesijas laika “izdzīvošanas formula”: samazināt, sašaurināt, atlaist, pārstrukturizēt, reformēt, likvidēt, slēgt. Taču iepretim tam arvien skaļāk izskan aicinājumi saglabāt nozarē gadiem rūpīgi veidoto un stiprināto: bibliotēku tīklu, infrastruktūru, personālu. Plašumā vēršas pārliecība, ka krīze ir laiks reālām strukturālām pārmaiņām, reformām un inovācijām. Papildus optimizācijas pasākumiem katrā atsevišķā bibliotēkā nepieciešama ciešāka bibliotēku darba koordinācija valsts mērogā. Diemžēl to, ka separātisma izmaksas ir ļoti lielas, nesaprot atsevišķu novadu bibliotēkas, kas ekonomisku un citu apsvērumu dēļ vēlas izstāties no vienotā bibliotēku tīkla, reģionālā kopkataloga. Tas var novest pie iekšēja sabrukuma, atgriešanās sadrumstalotībā, līdz ar to arī pie līdzekļu neracionālas izmantošanas vai pat bankrota. A.Mauliņa uzsver: bibliotēka mūsdienās nevar būt vientuļa sala. Un tā nav arī datorspēle, kurā var piešķirt deviņas dzīvības...
“Bibliotēku Pasaules” 48.numuru ievada Janas Dreimanes publikācija “Kanādas atmiņas institūciju reformators Īans Vilsons”, kurā sniegts īss ekskurss Starptautiskās arhīvu padomes (International Council on Archives) prezidenta, bijušā Kanādas Nacionālās bibliotēkas un arhīva (Library and Archives Canada) direktora Īana Vilsona (Ian E. Wilson) dzīves un darba gājumā. Tam seko fragments no viņa priekšlasījuma “Dāvana nākamajām paaudzēm” (The Gift of One Genereation to Another). Tajā atspoguļota Kanādas unikālā pieredze, pilnībā integrējot Kanādas Nacionālā arhīva (National Archives of Canada) un Kanādas Nacionālās bibliotēkas (National Library of Canada) pakalpojumus un funkcijas. Ī.Vilsons uzsver, ka digitālajā laikmetā visām kultūras mantojuma jeb atmiņas institūcijām ir viens mērķis — nodrošināt piekļuvi saturam, un aicina neradīt tiešsaistē jaunas institucionālas sienas, kas tika izveidotas fiziskajā pasaulē, pagātni kā holistisku veselumu saskaldot. Tīmeklim raksturīgā konverģence ļauj pārvarēt teritoriālas un institucionālas robežas, sniedzot iespēju virtuāli apvienot dažādās atmiņas institūcijās glabātās pagātnes stāsta detaļas, zināšanas un pieredzi un padarīt to pieejamu Tīmekļa 2.0 paaudzei saprotamā veidā. Raksta autors uzsver vēsturisko liecību nozīmi nākotnes sabiedrības veidošanās kontekstā.
Bibliotēkas tēls sabiedrībā strauji mainās — tā pārtop par plašu informācijas un zināšanu ieguves vietu ar kompetentiem un atsaucīgiem darbiniekiem. Tomēr gan bibliotēkas lasītāji, gan tie, kuri to neapmeklē, vēl arvien nezina par daudzām iespējām, ko piedāvā bibliotēka, vai arī neizprot to būtību. Nepieciešama plašāka bibliotēkas pakalpojumu popularizēšana un dziļākas izpratnes rosināšana, sniedzot konsultācijas un iedrošinot apmeklētājus tos izmantot. Šādi secinājumi rodami Sabīnes Jefimovas rakstā “Gulbenes bibliotēka sabiedrības vērtējumā”, kas tapis, izvērtējot Gulbenes bibliotēkā 2008.gada nogalē un 2009.gada jūnijā noritējušās aptaujas rezultātus. Aptaujā novērtēta arī bibliotēkas infrastruktūra, krājuma un pakalpojumu kvalitāte, noskaidrots datoru un interneta izmantošanas nolūks, pētīta bibliotēkas tīmekļa vietnes popularitāte, lasītāju viedokļi par apmācību iespējām bibliotēkā, kā arī iemesli bibliotēkas neapmeklēšanai. Apzināti arī lasītāju ieteikumi turpmākajai bibliotēkas attīstībai.
Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” publicēts Rutas Emerbergas raksts “Novadpētniecība — pagasta bibliotēkas pievienotā vērtība: vietējo resursu veidošana, attīstīšana un izmantošana”, kura uzmanības centrā ir novadpētniecības darba attīstība Latvijas pagastu bibliotēkās. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) sekmējušas jaunu darba formu, metožu un virzienu rašanos (digitālu novadpētniecības kolekciju un datubāzu veidošana, novadpētniecības resursu pieejamības nodrošināšana globālajā tīmeklī, elektroniskā dokumentu piegāde u.t.t.). Rakstā tiek izvirzīta problēma: attālinātie lietotāji kā bibliotēkas novadpētniecības resursu potenciālie izmantotāji vēl arvien ir nepietiekami novērtēti — liela daļa bibliotekāru uzskata, ka novadpētniecības materiāliem ir tikai lokāla nozīme. Uzsvērts: lai bibliotēkās taptu jauni un mūsdienīgi resursi, pagastu bibliotēkām ir nepieciešama apmācība un metodisks atbalsts digitalizācijā, datubāzu veidošanā, autortiesībās. Savukārt, lai palielinātu novadpētniecības resursu izmantojumu, ieguldāms darbs digitālās plaisas mazināšanā sabiedrībā.
Māras Jēkabsones rakstā “Bibliotēkas — virzība uz sadarbību, saprašanos, radošumu” rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” stāstīts par Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Vidzemes nodaļas 12.saietu-konferenci, kas notika 2009.gada 15.jūlijā Madonas novada Aronas pagastā viesu namā “Kučuru dzirnavas”. Šīgada konferences izglītojošajai programmai cauri vijās atziņa — bibliotekārs krīzes laikā nedrīkst nokārt degunu, viņam jāmeklē jaunas iespējas sava darba pilnveidošanai, ņemot vērā to, ka lasītājiem šobrīd nepieciešams ne tikai informacionālais, bet arī emocionālais atbalsts. Bibliotekāri apguva paņēmienus kā cīnīties ar stresu un tā izraisīto “izdegšanas jeb izsīkuma sindromu”, uzzināja par iespējām attīstīt emocionālo inteliģenci, smēlās idejas, kā strādāt finansējuma samazinājuma apstākļos, kā arī atklāja veiksmes noslēpumu. Bagātīgas pozitīvās emocijas sniedza plašā kultūras un atpūtas programma.
Ieskatu Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) 13.konferencē, kas notika 2009.gada 15.aprīlī Rīgā, sniedz Marlēna Krasovska rakstā “Bibliotēkas bez robežām: virzība uz globālu saprašanos”. Tā kā tiesiskais bibliotēku aizsardzības regulējums valsts sociāli ekonomiskajā situācijā, kad notiek dramatiska finanšu līdzekļu samazināšana, arvien biežāk tiek apstrīdēts un jau kļuvis vājāks, LBB nozīme bibliotēku nozares interešu pārstāvniecībā un sabiedrības tiesību uz informāciju aizsardzībā ir krasi pieaugusi. Krīze vairāk vai mazāk skārusi visu bibliotēku sistēmu. Bibliotēkās vērojams straujš apmeklētāju skaita pieaugums (2009.gada pirmajos trīs mēnešos lasītāju skaits bibliotēkās vidēji valstī palielinājies vairāk nekā par 30%, interneta izmantojamība pieaugusi divkārt), bet bibliotēku budžeti ievērojami samazināti. Līdzekļu trūkuma dēļ apdraudēta arī bezmaksas internetpiekļuve bibliotēkās. Finansējuma samazinājuma krustugunīs nokļuvušas izglītības iestāžu bibliotēkas — daudzās līdz minimumam tiek samazinātas bibliotekāru darba slodzes, daļai draud slēgšana. Kaut arī Latvijā izveidota stipra trīslīmeņu bibliotēku sistēma, sekmīgi ieviesta valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma, bibliotēkās ieguldītas lielu apjomu investīcijas, to nākotne ir neskaidra. Tas rada bažas, ka, krīzei beidzoties, būs jāiegulda ievērojami līdzekļi, lai izpostīto atjaunotu.
Galvenie temati Latvijas zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru 2009.gada pavasara sanāksmē, kas norisēja 2009.gada 6.−7.maijā jaunajā Tukuma bibliotēkā, atspoguļoti Janas Dreimanes rakstā “Tukuma gaismaspilī”. Karstākās diskusijas raisījusi bibliotēku informācijas sistēmas “Skolu Alise” ieviešana — lai arī vairums bibliotēku direktoru konceptuāli sistēmas ieviešanu atbalsta un piekrīt tās administrēšanai, tomēr atzīst, ka bez pašvaldības finansējuma šo funkciju uzņemties nespēj. Radikāli sistēmas ieviešanas iespējas sašaurinājusi arī 2009.gada skolu bibliotekāru slodžu samazināšanas un likvidēšanas tendence. Diskusijas raisīja arī citas aktuālas nozares problēmas: bibliotēku ciešākas kooperācijas nepieciešamība, jaunu diferencētu un individualizētu bibliotēku pakalpojumu attīstība, bibliotēku reklāma, bibliotēku interešu aizstāvība lokālā un valsts mērogā. Pētot apmeklējuma statistiku, noskaidrots Latvijas Nacionālas bibliotēkas “vidējā” lasītāja portrets — tas ir patstāvīgs un mērķtiecīgs jaunietis, kas meklē atbildes uz vadībzinību, mārketinga, jurisprudences un citiem lietišķiem jautājumiem. Uzsvērts, ka bibliotēku, izglītības iestāžu, mediju veidotāju un izdevēju stratēģijas pilnveidē noderīgs būtu visaptverošs socioloģisks lasīšanas motivācijas un paradumu pētījums, kādam neatkarības gados Kultūras ministrija, diemžēl, nav radusi finansējumu.
Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” ievietots Marlēnas Krasovskas sagatavotais Starptautiskās bērnu literatūras un bibliotēku darbinieku konferences “Pāri pār tiltu”, kas notika 2009.gada 15.maijā Rīgā, apskats. Konference norisēja kultūras programmas “Holandes dienas Latvijas bērniem” ietvaros un bija veltīta Starptautiskās bērnu un jaunatnes grāmatu padomes (The International Board on Books for Young People, IBBY) Latvijas nodaļas — Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes — un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra (BLC) 15 gadus ilgajai sadarbībai ar IBBY Nīderlandes nodaļu. Rīgā viesojās IBBY Nīderlandes nodaļas prezidente Trīše Frolanda-Leba (Truusje Vrooland-Löb), kas atklāja Nīderlandiešu bērnu grāmatu ilustrāciju izstādi “Holandes drukas gardumi” un sniedza ieskatu Holandes bērnu grāmatu mākslā, kā arī nīderlandiešu rakstnieki Hans Hāgens (Hans Hagen) un Žaks Frīnss (Jacques Vriens). Kā katru gadu, konferencē tika vērtēta Latvijā izdotā bērnu un jauniešu oriģinālliteratūra. 2008.gadā, pateicoties oriģinālliteratūras manuskriptu konkursiem, tā bagātīgi sakuplojusi, krasi palielinājies pusaudžiem adresētu izdevumu skaits, kas līdz šim bija tukšākais latviešu literatūras apcirknis. Ieskatu bērnu bibliotēku darbā 2008.gadā sniedza Latvijas Nacionālās bibliotēkas BLC darbinieces.
2009.gada 7.aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūts sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā organizēja skolu bibliotekāru tālākizglītības semināru “Informācijpratības veicināšana skolas bibliotēkā”. Darba pieredzē dalījās Frankfurtes pie Mainas pilsētas bibliotēkas Skolu bibliotēku centra (Schulbibliothekarische Arbeitsstelle Stadtbücherei Frankfurt am Main, SBC) pārstāves Eva fon Jordana-Bonina (Eva von Jordan-Bonin) un Hanke Zīla (Hanke Sühl). Skolu bibliotēku situācija Vācijā ir sarežģīta — nav ne bibliotēku likuma, ne stabilas bibliotēku sistēmas, līdz ar to skolu bibliotēku ierīkošana un uzturēšana ir brīvprātīga. Kvalitatīvas skolu bibliotēkas ir mazāk nekā 20% Vācijas skolu, arī Frankfurtē pie Mainas no 165 skolām tikai 75 ir sava bibliotēka. Lai situāciju uzlabotu, tika izveidots SBC, kura uzdevums — sniegt ne tikai konsultatīvu, bet arī praktisku, tajā skaitā finansiālu, atbalstu Frankfurtes pie Mainas skolu bibliotēkām, atbalstīt to organizēšanu, ierīkošanu un uzturēšanu. Plašāks pārskats par SBC darbu un Vācijas skolu bibliotēkām lasāms Māras Jēkabsones rakstā “Skolu bibliotēkas Vācijā”.
Publikācijā “Skolas bibliotēka kā piedzīvojums” apkopoti minētajā seminārā “Informācijpratības veicināšana skolas bibliotēkā” apskatītie ieteikumi skolēnu informācijpratības veicināšanai, kas aprobēti Frankfurtes pie Mainas pilsētas bibliotēkas SBC praksē. Centra speciāliste Hanke Zīla uzsver, ka bibliotēka ir neatņemama skolas sastāvdaļa un partneris gan mācību programmu apguvē, gan ikdienas prasmju izkopšanā. H.Zīla izšķir 4 prasmes, kuras izkopj bibliotēka: 1) lasītprasme; 2) informācijpratība; 3) mediju prasme; 4) metožu izmantošanas prasme. Svarīgi, lai šīs prasmes tiktu apgūtas radoši, tāpēc SBC speciālisti ir izstrādājuši lielu pasākumu bloku, kuru piedāvā Frankfurtes pie Mainas skolu bibliotēkām. Ievads bibliotēkā ar metamo kauliņu, rallijs bibliotēkā, grāmatu un grāmatplauktu māksla, radošā rakstniecības darbnīca, Lasīšanas pase, Lasīšanas mape un Lasīšanas koks, dzejas “Bingo” un bilžu grāmatu kino — tās ir dažas no H.Zīlas idejām, kuras daudzi Latvijas skolu bibliotekāri jau paspējuši īstenot dzīvē.
Maija Krekle rakstā “Visu mūžu — uz saviem Misiņiem” rubrikā “Pagājība un apceres” aicina ielūkoties ilggadējās Misiņa bibliotēkas darbinieces Mildas Laukgales dzīvesstāsta lappusēs. Sirsnīgajā stāstījumā atklājas gan M.Laukgales bērnības laiks tālā Sibīrijas ciemā un atgriešanās Latvijā, gan jaunības un mīlestības laimīgie mirkļi, ģimenei un iemīļotajam darbam bibliotēkā veltītie gadi. 2009.gada 21.janvārī, atvadoties no grāmatām, ar kurām kopā vadīta gandrīz visa dzīve, sirdī saglabāta atziņa: mūžs ir bijis piepildīts.
Rubrikā “Ārzemēs” lasītājus iepazīstinām ar ASV izdevuma “School Library Journal” skolu bibliotēkās veiktā pētījuma rezultātiem Janas Dreimanes sagatavotajā publikācijā “ASV skolu bibliotēkas 2007./2008 mācību gadā”. Lai arī ne tik asi kā Latvijā, tomēr arī ASV jūtama ekonomiskās krīzes ietekme uz skolu bibliotēkām, piemēram, samazinās finansējums krājumu komplektēšanai, nav būtiska progresa tehnoloģiskās infrastruktūras attīstībā. Tomēr teju visās skolu bibliotēkās ir nodrošināts internetslēgums, augusi bezvadu interneta pieejamība, vērojams būtisks datorprogrammu skaita pieaugums, kā arī nav samazināts finansējums tiešsaistes resursu iegādei. Gandrīz 85% sākumskolu un vairāk nekā 95% pamatskolu un vidējo mācību iestāžu strādā pilna laika kvalificēts bibliotekārs — gandrīz visiem ir augstākās izglītības diploms, parasti bibliotēkzinātnē un informācijā. Galvenā ASV skolu bibliotēku stratēģija krīzes laikā: rūpīga prioritāšu izvēle un pozitīva pašprezentācija. Tiek diskutēts par to, ka jauns skolu bibliotēku darbības lauks varētu būt Tīmekļa 2.0 tehnoloģijas, kuru izmantošana pagaidām vēl nav pietiekami izplatīta.
Janas Dreimanes sagatavotajā “Ārzemju bibliotēku notikumu apskatā (2009.gada aprīlis–septembris)” sniegtas ziņas par 2009.gada 6.aprīļa zemestrīces postījumiem Abruco (Abruzzo) reģionā, kuros sagrauts desmitiem Itālijas kultūras iestāžu, kā arī informācijas aprites ierobežojumiem Venecuēlā, kur 2007.−2008.gadā ideoloģisku apsvērumu dēļ no Mirandas pavalsts publiskajām bibliotēkām kā režīmam kaitīgi izņemti 23,2% izdevumu. Iepriecinošas ziņas saņemam no Katalonijas autonomā apgabala (Spānijā) — tur 2006.−2008.gadā atvērta 61, bet 2009.gadā — 17 jaunuzceltas vai renovētas publiskas bibliotēkas, bet 2009.gadā bibliotēku renovācijai un celtniecībai atvēlēti vēl 33 miljoni eiro. Koncentrēts stāstījums veltīts 2009.gada 21.aprīlī prezentētajai Pasaules Digitālajai bibliotēkai (World Digital Library), kurā ietvertie digitalizētie rokraksti, kartes, retās grāmatas, filmas, audioieraksti un fotogrāfijas raksturo dažādu pasaules reģionu kultūras unikalitāti. Apskatā atspoguļotas arī Lielbritānijas bērnu autoru, grāmatizdevēju, skolotāju un bibliotekāru aktivitātes, kuru mērķis — panākt likumā noteiktu profesionāli vadītu skolu bibliotēku obligātumu valstī.
Rudīte Kalniņa dalās iespaidos par Starptautiskās Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) 75.konferenci “Bibliotēkas rada nākotni, balstoties uz kultūras mantojumu” 2009.gada 23.–27.augustā Milānā, paverot lasītajam plašu konferences tematikas panorāmu. Konferences dominante — digitalizācijas problemātika. R.Kalniņas interešu centrā bijis IFLA Reto grāmatu un rokrakstu sekcijas un Ģeogrāfijas un karšu bibliotēku sekcijas darbs. Rakstā atspoguļoti referāti, kas veltīti karšu digitalizācijai, laikrakstu ciparošanas aizkulisēm, bibliotēku pieredzei un problēmām digitalizācijā, interesantākajiem digitalizācijas projektiem. Pasaules bibliotekārā sabiedrība iepazīstināta arī ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pieredzi karšu kompaktdisku veidošanā R.Kalniņas un Ineses Auziņas-Smitas referātā “Vieglāka piekļuve valdzinošai pagātnei: tehniskie jautājumi diska “Rīga 1621.–1710.gada kartogrāfiskajos attēlos” veidošanā”.
Sadaļā “Dažāda informācija” ievietots LR Kultūras ministrijas balvas par izciliem sasniegumiem bibliotēku nozarē un nemateriālā kultūras mantojuma jomā2008.gadā ieguvēju saraksts, publicēts Marlēnas Krasovskas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2009.gada aprīlis−septembris)” un Kristīnes Deksnes-Jerohinas un Elitas Vīksnas sastādītie “Ieteicamie jaunieguvumi bibliotēku nozarē (2009.gada aprīlis–oktobris)”.
Sagatavojusi Marlēna Krasovska
PDF 
formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader 
