"Bibliotēku Pasaule" Nr. 47 (2009)
47. numurā lasiet:
Redaktora slejā “Bibliotēku funkciju sašaurinājums: ko nedarīt krīzes laikā?” 
žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa ieskicē ekonomiskās krīzes izraisīto dilemmu Latvijas
bibliotēkās: sabiedrības pieprasījums pēc bibliotēku
informācijas aug ģeometriskā progresijā, savukārt finansējums tādā pašā
“progresijā” sarūk. Pastāvīgais finanšu līdzekļu samazinājums spiež piemēroties
apstākļiem un pārskatīt bibliotēku funkcijas valstiskā, reģionālā un
lokālā līmenī, lai izlemtu, no kuriem darba procesiem atteikties, kurus
sašaurināt, kurus iesaldēt. Taču katrai
institūcijai — arī bibliotēkai — ir savs krīzes
slieksnis. Satraucošākais, atzīst A.Mauliņa, ka bibliotēku funkciju
sašaurinājumu nereti nosaka cilvēki no malas, bet nozares profesionāļi paliek
ārpus lēmēju loka.
“Bibliotēku Pasaules” 47.numuru ievada Engusa Filipsa — Oksfordā dzīvojoša izdevējdarbības
speciālista, pazīstama izdevniecību konsultanta Lielbritānijā un citās valstīs,
kā arī vairāku grāmatu autora — raksts “Vai
grāmatai ir nākotne?” , kurā apskatītas grāmatas izdzīvošanas iespējas
digitālajā laikmetā. Mūsdienu steidzīgais, aizņemtības pilnais dzīves ritms
liedz baudīt literatūru ikdienā — neskaitāmi Lielbritānijas un ASV pētījumi
liecina par katastrofālu lasīšanas kā brīvā laika pavadīšanas veida kritumu,
piemēram, trešdaļa Lielbritānijas iedzīvotāju gadā nenopērk nevienu grāmatu. Notiek
sabiedrības masveida pārslēgšanās uz elektroniskajiem informācijas kanāliem,
par primāro informācijas avotu daudziem kļuvis “Google”. Neskatoties uz to, vairumā
valstu šobrīd tiek izdots vairāk grāmatu nekā jebkad agrāk. Autora secinājums: digitālās
iespējas palīdz grāmatai izdzīvot un iekarot cilvēku simpātijas. To veicina,
piemēram, Open Access un Creative Commons iniciatīvas. Daudzi
izdevēji arvien intensīvāk pāriet uz tekstu piegādi tiešsaistē: “LexisNexis”,
“Encyclopaedia Britannica” u.c. Digitālās tehnoloģijas veicina
pieprasījumiespiešanu (print on demand),
kas paplašina gan izdevēju iespējas ražot un izplatīt iespiestās grāmatas, gan
cilvēku izredzes iegūt savā īpašumā interesējošu grāmatu vai arī pašiem izdot
savus darbus. Vairumam autoru, kuru darbi tiek iespiesti, ir iespējas publicēt
tos arī tīmeklī. Lasīšanas grupu panākumi rāda, ka kasīšana turpina būt
nozīmīga sociālā aktivitāte: cilvēkiem patīk lasīt, piedalīties un diskutēt.
Dmitrijs Zinovjevs rakstā “Sīzifs un Kolumbīne” ieved lasītāju
apburošajā Jeļenas Antimonovas (1945-2002) ekslibru pasaulē. Mākslinieces
ekslibru tēli, simboli un sižeti aizrauj ar mākslas vēstures, klasiskās
literatūras epizožu jaunu apjēgsmi un brīvu, radošu interpretāciju. Darbos
atdzīvojas sengrieķu mistēriju pasaule, viduslaiku karnevāls, austrumu pasaku
personāži, gotiskās mākslas motīvi un galma teātra tradīcijas. 20.gadsimta
80.gados J.Antimonova, radot smalka juteklisma piestrāvotus darbus, kļuva slavena
kā viena no erotiskā ekslibra pazīstamākajām meistarēm Eiropā. Virtuozi
ekslibru veidošanā J.Antimonova izmantoja jauno tehnoloģiju iespējas, kļūstot
par aktīvu datorgrafikas popularizētāju latviešu ekslibru mākslā. Lielākā un
nozīmīgākā J.Antimonovas ekslibru kolekcija, kurā atspoguļojas visi
mākslinieces radošās dzīves periodi un viņas radīto ekslibru stilistiskā
daudzveidība, glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Attēlizdevumu un
sīkiespieddarbu nodaļā.
Arvien vairāk lasītāju bibliotēkas apmeklē
virtuāli. Tādēļ arvien aktuālāki bibliotēkās kļūst tīmekļa servisi, kas piedāvā
virtuālās komunikācijas iespējas ar sabiedrību, un kuru lietpratīgs izmantojums
palīdz veidot veiksmīgu bibliotēkas virtuālo tēlu. Gaida Pavārniece rakstā “Publiskās
bibliotēkas tēls virtuālajā pasaulē” rubrikā “Datorizācija, digitalizācija,
internetizācija” sniedz ieskatu bibliotēku tīmekļa vietņu, emuāru, mikroblogošanas sistēmas “Twitter”, kopsadarbības platformas informācijas publicēšanai internetā
Viki, sociālo grāmatzīmju, sociālās kataloģizēšanas un grāmatzīmju projekta “Shelfari”, RSS tehnoloģijas, aplādes izmantojumā bibliotēkās. Raksturoti
tīmekļa vietņu kvalitātes noteikšanas kritēriji, sīkāk apskatot projekta “Minerva” izstrādātos “Kultūras satura tīmekļa
vietņu kvalitātes principus”, Austrālijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietņu
pārvaldības pieredzi u.c. Aplūkoti bibliotēku tīmekļa vietņu izstrādes
pamatprincipi, kā arī sniegts Latvijas publisko bibliotēku
tīmekļa vietņu vērtējums un ieteikumi
to veidotājiem.
Gunta
Kosīte rakstā “Dokumentu elektroniskā pasūtīšana,
rezervēšana un izsnieguma termiņa pagarināšana Valsts nozīmes bibliotēku
kopkatalogā” iepazīstina ar 2008.gada 16.− 26.aprīlī Latvijas Universitātes
bibliotēkā un Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā veiktās
lasītāju un darbinieku aptaujas rezultātiem. Aptaujā pētīts elektroniskā
kopkataloga izmantošanas biežums, meklēšanas metožu izmantojums, meklēšanas
kritēriju izvēle, lasītāju apmierinātība ar pakalpojumu, kā arī lasītāju
prasmes informācijas meklēšanā bibliotekāru skatījumā. Secināts, ka izvēršama lasītāju
un bibliotekāru apmācība, liela uzmanība pievēršama studentu informācijpratības
līmeņa paaugstināšanai.
Rubrikā “Konferences,
semināri, sanāksmes” Jana Dreimane stāsta par Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes
un informācijas zinātnes sekcijas sēdi “Aktuālās tendences bibliotēkzinātnē
un informācijas zinātnē” ,
kas norisinājās 2009.gada 12.februārī Latvijas Universitātes
67.konferences ietvaros. Sēdē tika aplūkots
visdažādāko tēmu loks: informācijas tehnoloģiju ietekme uz bērniem un
jauniešiem, to izmantojums bērnu piesaistīšanā bibliotēkām; aktuāli bibliotēku
tīmekļa vietņu veidošanas principi; optimālākie
novada bibliotēku sadarbības modeļi; pašvaldību un publisko bibliotēku
attiecības; lauku publisko bibliotēku nākotnes redzējums; nozīmīgākās
problēmas priekšmetošanā; mūsdienu tendences bibliotēkzinātnes un informācijas
zinātnes izglītībā utt. Plašais apzināto problēmu loks liecina, ka Latvijas
bibliotēku nozares profesionāļi, toskait Informācijas un bibliotēku studiju
nodaļas mācībspēki un studenti, ir atvērti un pielāgoties spējīgi nemitīgajām
informācijas pasaules pārmaiņām.
Marlēna
Krasovska publikācijā “2008.gads publiskajās bibliotēkās” sniedz
pārskatu par apaļā galda diskusijām 2009.gada 17.- 26.februārī Rīgā, kurās reģionu galveno
bibliotēku direktori iepazīstināja ar pagājušā gada nozīmīgākajām norisēm viņu
pārstāvēto reģionu bibliotēkās. 2008.gads Latvijas bibliotēkās bijis izaugsmes
un attīstības gads. Attīstības pamatā — projekta “Trešais tēva dēls”
aktivitātes, bibliotēku akreditācija, kā arī bibliotēku budžeta pieaugums. Daudzviet
bibliotēkās palielināts darbinieku skaits, pagarināts darba laiks, ieviestas iedzīvotāju
nestacionārās apkalpošanas formas, kā arī izveidoti jauni pakalpojumi. Turpinājusies
plaša bibliotēku ēku būvniecība, renovācija, telpu remonti. Audzis lasītāju
skaits un apmeklētība. 2008.gadā uzmanības centrā Latvijas bibliotēkās izvirzīta
bērnu un jauniešu apkalpošana. Lielā mērā to veicinājušas LNB Bērnu literatūras
centra aktivitātes, toskait jaunā lasīšanas
veicināšanas programma “Pirmā tikšanās ar bibliotēku” 2-3gadus veciem bērniem. Lai
arī kopumā bibliotēku attīstība 2008.gadā bijusi ļoti veiksmīga, diskusijās
tika apzināts arī visai plašs problēmu loks.
Radoši izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sniegtās iespējas
lasīšanas veicināšanā, Somijā lasītāju skaitam
piepulcināti tūkstošiem bērnu un jauniešu. Marlēnas Krasovskas rakstā “Lasīšanas veicināšana Somijā” sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” apskatīta virtuālā lasīšanas tīkla “Netlibris” darbība. Programmas galvenais
uzdevums — veicināt interesi par lasīšanu un dziļāku literatūras izpratni,
apvienojot lasīšanu ar IKT izmantošanu, kooperatīvās mācīšanās metodes un
individuālās tālmācības studijas, kā arī sniedzot iespēju komunicēt ar citiem
grāmatu mīļotājiem. Rakstā uzsvērta labas lasītprasmes nozīme skolēnu mācību
sasniegumu nodrošināšanā, kā arī izteikts satraukums par Latvijas skolēnu zemajiem
rezultātiem lasīšanas kompetencē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation
for Economic Co-operation and Development, OECD)
Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International
Student Assessment, PISA) pētījumos.
Kopš 1998.gada Latvijas Universitātes (LU)
bibliotēkas Juridisko zinātņu bibliotēkas krājumā ir bijušās LU
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas kolekcija — grāmatas
par tiesību zinātņu vēsturi, kas izdotas 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā. Lai
nodrošinātu tā pieejamību, LU bibliotēkas Juridisko zinātņu bibliotēkā notiek kolekcijas
izvērtēšana un izdevumu rekataloģizācija. Ar vēsturiskā krājuma attīstību, politisko
pārmaiņu ietekmi uz tā saglabāšanu, vērtīgākajiem izdevumiem un izmantošanu
mūsdienās iepazīstina Anžela Avdeikina un Ilga
Rampāne rakstā “Latvijas
Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes bibliotēkas
vēsturiskais krājums: literatūra civiltiesībās” rubrikā “Pagājība un
apceres”.
Aina
Štrāle sniedz kārtējo padomju
cenzūras liecību rakstā “LPSR cenzori
pret patriotismu dzejā: divkārt represētā dzejnieka Ata Ķeniņa morālā
iznīcināšana” . Pētījumā izmantoti Latvijas Valsts arhīva materiāli, kuros
atspoguļota LPSR cenzoru vēršanās pret A.Ķeniņa dzejoļkrājumu “Varavīksnes
lokā”, panākot tā aizliegumu. Šis ir spilgts piemērs tam, kā tā laika literatūrzinātnieki,
pakļaujoties padomju ideoloģijas diktātam, bija spiesti iztapīgi skaust
patriotisma izpausmes literatūrā.
Rubrikā “Ārzemēs” Anna Mauliņa rakstā “Maza nācija lielā zilā okeānā: Maldīvijas Republika” dalās
iespaidos par pieredzēto attālajā dienvidu salu valstī Indijas okeānā. Uzmanība
pievērsta valsts eksotiskajai dabai, vēsturei, ekonomikai, reliģijai, valodai, kultūrai
un tradīcijām. Maldīvijā darbojas 80 publiskās bibliotēkas, 5 universitāšu bibliotēkas,
79 skolu bibliotēkas un 13 valsts nozīmes zinātniskās bibliotēkas. 41–60% publisko bibliotēku sniedz interneta pakalpojumus,
internets pieejams 21–40% skolu bibliotēku, 61–80% augstskolu un 81–100% zinātnisko bibliotēku. Maldīvijas bibliotēku sistēma ir attīstības sākumā
— pasaules standarti te vēl maz zināmi.
Jana Dreimane “Ārzemju
bibliotēku notikumu apskatā (2009.gada janvāris−marts)” iepazīstina ar visai
interesantiem faktiem, kas atklāti 2009.gada janvārī–februārī Lielbritānijā notikušajā tiešsaistes aptaujā par britu attieksmi pret
grāmatām. Piemēram, pētījums liecina, ka divas trešdaļas angļu melo par grāmatu
lasīšanu, lai uz sarunu partneri atstātu labāku iespaidu, 62%
respondentu piemīt ieradums ielocīt grāmatlapas stūri, lai zinātu, no kurienes
atsākama lasīšana, 41% aptaujāto mēdz iepazīties ar grāmatas noslēgumu, pirms
tā izlasīta, bet 48% — vispirms izlasa dāvināšanai citai personai iegādāto grāmatu.
Ziņas sniegtas arī par Lielbritānijas
publiskajās bibliotēkās lasītākajiem rakstniekiem, pievienojot šo autoru
darbu izdevumu latviešu valodā sarakstu.
Lai uzsvērtu informācijas brīvpieejamības nozīmi
izglītībā, zinātnē un pētniecībā, kā arī sabiedriskajā dzīvē, vairākas
Nīderlandes augstskolas un zinātniskās organizācijas, to skaitā Nīderlandes
Karaliskā (Nacionālā) bibliotēka, Nīderlandes Karaliskā Zinātņu un mākslas
akadēmija (Royal
Netherlands Academy of Arts and Sciences) un
Nīderlandes Zinātniskās pētniecības organizācija (Netherlands Organisation for Scientific Research) 2009.gadu pasludinājušas par “brīvpieejamības gadu”. Akcijas ietvaros tiks
definētas brīvpieejamības politikas vadlīnijas, noteiktas nepieciešamās likumu
normas, attīstīta un pilnveidota digitālās informācijas infrastruktūra,
veicināta informācijas vidi veidojošo profesionāļu savstarpējā sapratne.
Apskatā sniegtas ziņas arī par karadarbībā
cietušajām Gazas sektora bibliotēkām, Ķelnes
Vēstures arhīva sabrukšanu, kā arī finansējuma trūkuma dēļ darbu
pārtraukušo teoloģijas vēstures bibliotēku Vācijā.
Papīra sliktā kvalitāte, nepiemēroti glabāšanas
apstākļi, ne vienmēr saudzīga lasītāju attieksme pret dokumentiem — tie ir
galvenie bibliotēku krājumu glabātāju satraukuma iemesli. Rudīte Kalniņa rakstā “Lēnais
ugunsgrēks” bibliotēkā jeb kas jāzina krājuma glabātājam” rubrikā “Vecā un
jaunā grāmatniecība” sniedz praktiskus ieteikumus krājuma glabāšanā. Apskatīti
papīra degradācijas iemesli, gaismas negatīvā ietekme uz dokumentiem, higiēnas
noteikumi, ieteicamā temperatūra, sniegti padomi pareizai dokumentu izvietošanai plauktos un saudzīgai objektu
eksponēšanai. Iesacīti krājuma saglabāšanas un aizsardzības pasākumi telpu
remonta laikā. Uzsvērts, ka ikviens bibliotēkas darbinieks apmācāms, kā
rīkoties uguns vai ūdens nelaimes gadījumā, bioloģiskā kaitējuma, masu zādzību
un vandālisma laikā.
Sadaļā “Dažāda informācija” Māra Jēkabsone materiālā “Viļņas
apriņķa Ādama Mickēviča publiskā bibliotēka saņem 2009.gada Draugu prēmiju” informē, ka
2009.gada Lietuvas literatūras tulkotāju savienības Draugu prēmiju ieguvusi Viļņas apriņķa Ādama Mickēviča publiskā
bibliotēka (Vilniaus apskrities Adomo
Mickevičiaus viešoji biblioteka). Prēmija dibināta 2006.gadā un tiek
piešķirta personai vai organizācijai par paveikto daiļliteratūras tulkošanas un
tulkotāja profesijas laukā. Pirmais Draugu
prēmijas laureāts 2007.gadā bija žurnāls “Dzimtā valoda” (“Gimtoji kalba”),
bet 2008.gadā to saņēma Starptautiskās bērnu un jauniešu literatūras
asociācijas (International
Board on Books for Young People, IBBY) Lietuvas nodaļa un žurnāls “Rubinaitis” —
vienīgais periodiskais izdevums Lietuvā, kas veltīts bērnu literatūrai un tās
problemātikai. Jau trešo gadu Draugu
prēmijas laureāti saņem diplomu un piemiņas dāvanu — tēlnieka Arvīda
Ališanka (Arvydas Ališankas) veidoto
skulptūru.
Sadaļā publicēts arī Marlēnas
Krasovskas sagatavotais “Latvijas
bibliotēku notikumu apskats (2009.gada janvāris−marts)” un Kristīnes Deksnes-Jerohinas sastādītie “Ieteicamie jaunieguvumi bibliotēku nozarē
(2009.gada janvāris–marts)” .
PDF formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader 
