Žurnāls (106 MB)
Raksti

46. numurā lasiet:

Redaktora slejā “Reformu vēji bibliotēku pasaulē” žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa izsaka satraukumu par Latvijas bibliotēku tīkla iespējamo reorganizāciju, kas tiek plānota, neizvērtējot esošo situāciju un iecerēto pārmaiņu sekas. Jau izskanējuši priekšlikumi apvienot Latvijas Universitātes bibliotēku, valsts aģentūru “Latvijas Akadēmiskā bibliotēka” (LAB) un valsts aģentūru “Latvijas Medicīnas bibliotēka”. Cits variants paredz šim veidojumam pievienot vēl četru Latvijas lielāko universitāšu bibliotēkas: Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnisko bibliotēku, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Fundamentālo bibliotēku un Rīgas Stradiņa Universitātes bibliotēku. Radušās idejas LAB struktūrvienību — Jāņa Misiņa bibliotēku, rokrakstus un retās grāmatas iekļaut Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), savukārt valsts aģentūru “Latvijas Neredzīgo bibliotēka” nodot Rīgas pilsētai. Šo reformu galvenais mērķis — līdzekļu taupīšana šībrīža ekonomiskās krīzes situācijā. A.Mauliņa uzsver, ka plānotajām reformām jānodrošina ne vien ekonomiskais efekts, bet arī būtiski uzlabojumi bibliotēku pieejamībā un izmantojamībā. Veicot strukturālas pārmaiņas valsts nozīmes bibliotēkās, vispirms sakārtojama šo bibliotēku infrastruktūra, precizējama institucionālā funkcionalitāte, nošķiramas UNESCO noteiktās un Likumā par Latvijas Nacionālo bibliotēku nostiprinātās LNB funkcijas (visu nacionālo resursu glabāšana) no citu bibliotēku funkcijām atbilstoši to statusam un kompetencei (resursu veidošana akadēmiskajai un profesionālajai videi).

Latvijas zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru 2008.gada rudens sanāksmē 2008.gada 28.–29.oktobrī Latvijā viesojās Brēmenes pilsētas bibliotēkas (Stadtbibliothek Bremen, Vācija, BPB) direktora vietnieks Ervīns Mītke (Erwin Miedtke), kas iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar BPB pieredzi mārketinga koncepcijas īstenošanā. Apjomīga lekciju daļa tika veltīta iekšējā mārketinga nozīmes skaidrojumam, uzsverot, ka izšķirošs faktors klientorientētas bibliotēkas mērķu sasniegšanā ir lojāli, ar darbu apmierināti darbinieki. Uzmanība tika veltīta arī tādām tēmām kā iekšējā komunikācija bibliotēkā, personālvadība, personāla attīstība, komandas darbs, bibliotēkas pakalpojumu kvalitātes vērtēšana, lasītāju apkalpošana. Tēmu izklāstā atklājās arī jauni aspekti klientorientētas bibliotēkas stratēģijas izpratnē. E.Mītkes lekcijas apskatu žurnāla “Bibliotēku Pasaule” 46.numura lasītājiem piedāvā Marlēna Krasovska publikācijā “Bibliotēku mārketings: Brēmenes pilsētas bibliotēkas pieredze”.

1851.gada 10.decembrī, nelielā Amerikas Savienoto Valstu Ņujorkas pavalsts pilsētiņā Adamsenterā pasaulē nāca cilvēks, kurš 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā izstrādāja un ieviesa to, bez kā mūsdienās bibliotēku darbs vairs nav iedomājams, un kura vārdu bibliotekārajā sabiedrībā vēl šodien izrunā ar cieņu un pateicību. Elitas Lazdas rakstā “Decimālās klasifikācijas tēvs — Melvils Djūijs (1851–1931)” atspoguļots izcilā Amerikas bibliotekāra, decimālās klasifikācijas izveidotāja, Amerikas bibliotēku asociācijas, pirmās bibliotekāru skolas un pirmā profesionālā bibliotēku žurnāla “The Library Journal” nodibinātāja, katalogu kartīšu standartformāta un tipveida kataloga struktūras izstrādātāja, bibliotēkas darba standartizētāja ievērojamais veikums.

“Bibliotēku Pasaules” iepriekšējā numurā (Nr.44) stāstījām par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) Austrijas un Šveices literatūras nodaļu (Österreich Bibliothek + Schweizer Lesezimmer). Līdzīga struktūrvienība šajā bibliotēkā ir veltīta arī Ukrainai. Māras Jēkabsones raksts “Ukrainas Informācijas centrs Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā” ir veltīts šī centra darbībai. Ukraiņi ir trešā lielākā etniskā minoritāte Latvijā, un centra misija ir palīdzēt Latvijā dzīvojošiem ukraiņiem saglabāt savu nacionālo un kultūras identitāti, veicināt ukraiņu integrāciju Latvijas sabiedrībā, kā arī Latvijas un Ukrainas attiecību attīstību. Rakstā ieskicēta centra izveidošanās vēsture, apskatīta LAB sadarbība ar Ukrainas bibliotēkām un citām valsts un nevalstiskajām iestādēm un organizācijām, raksturoti galvenie centra darbības aspekti.

Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” publicēts Annas Keirānes sagatavotais 2008.gada 5.novembrī Rīgā notikušās ne-konferences “BibCamp2” apskats. Tā kā Latvijas auditorijai saieta formāts ir jaunums, autore skaidro, kas ir “BarCamp”, “BridgeCamp”, “BibCamp” un “ne-konference”, uzsverot, ka mūsdienu tehnoloģiskie sasniegumi var lieliski uzlabot jebkuras sfēras, arī bibliotēku darba efektivitāti un mērķu sasniegšanu, ja vien šīs tehnoloģijas un iespējas prot izmantot. Rakstā plašāk iztirzātas atsevišķas ne-konferences tēmas: attālināto pakalpojumu lietotāju izpētes un kvalitatīvu e-pakalpojumu izveides nepieciešamība, sociālo tīklu, piemēram, populārā portāla “Draugiem.lv”, kā arī citu mūsdienīgu informācijas kanālu izmantošana bibliotēku mērķu sasniegšanā, lasītāju apmācību e-pakalpojumu izmantošanā aktualitāte u.c. Raksta nobeigumā autore aicina bibliotekārus vairāk pievērsties auditorijai, kas uzturas virtuālajā vidē un rēķināties ar to, ka attālināto apmeklētāju īpatsvars nākotnē būtiski palielināsies.

2008.gada jūnijā noslēdzās pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” pirmais posms. Sandra Vīgante rubrikā “Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijā” rakstā ““Trešais tēva dēls” turpina darbu” iepazīstina ar projekta otrā posma (2009.gada janvāris–2010.gada maijs) plāniem un iecerēm. Tiks turpināta sabiedrības informēšana par jaunajām iespējām, ko piedāvā modernizētās Latvijas bibliotēkas, izstrādātas IT pamatprasmju apguves un e-resursu izmantošanas apmācību programmas, mācību materiāli un metodika, kā arī sagatavoti bibliotēku nozares lektori, attīstīts Latvijas bibliotēku portāls. Turpināsies projekta ietekmes vērtēšana, pētot iedzīvotāju apmierinātību ar publiskās bibliotēkas pakalpojumiem un bibliotēkas vērtējumu vietējā pašvaldībā un sabiedrībā kopumā.

Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” publicēts Marlēnas Krasovskas sagatavotais “Latvijas zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru 2008. gada rudens sanāksmes 2008.gada 28.–29. oktobrī Valmierā” apskats. Uzmanība pievērsta tādiem tematiem kā projekta “Valsts izglītības informācijas sistēma” īstenošana, papildus piešķirtā Bila & Melindas Geitsu fonda finansējuma Latvijas bibliotēkām izlietošanas plāni, Latvijas digitālās kultūras kartes 2.kārtas programmatūras izstrāde, bibliotēku informācijas sistēmas “Skolu ALISE” izmēģinājumprojekti, projekts “Stāstu laiks bibliotēkās”, Valmieras integrētās bibliotēkas kopdarbības modelis u.c.

Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” Mile Marija Pesļakiene apspriež tēmu “Mūsdienu pusaudzis bibliotēkā”, pamatojoties uz Lietuvas Nacionālās Martīna Mažvīda bibliotēkas (Lietuvos nacionalinė Martyno Mažvydo biblioteka) Bērnu literatūras centra lasītāju apkalpošanas nodaļas jaunāko pētījumu datiem. Autore raksturo pusaudža psiholoģiju un pievēršas pusaudža kā homo legens — lasošā cilvēka — izpētei. Rakstā atklātas vairākas mūsdienu dzīves aktuālās parādības un to ietekme uz pusaudžu lasīšanas paradumiem. Autore iepazīstina arī ar grāmatu popularizēšanas un lasīšanas veicināšanas pasākumiem Lietuvā.

Gunta Plūksne rakstā “Skolas bibliotēkas estētiskā vide” akcentē skolu bibliotēku estētiskās vides veidošanas nepieciešamību un apskata atsevišķu izglītības iestāžu bibliotēku sistēmelementu estētiskās pilnveides iespējas. Autore uzsver, ka skolēni pasauli uztver galvenokārt tēlaini, tādēļ estētiskās vides veidošanā izmantojamas tēlaini uzskatāmās formas. Rakstā minēti arī praktiski bibliotēku speciālistu ieteikumi bibliotēku estētiskās vides veidošanai. Raksturojot reālo situāciju, G.Plūksne atzīst, ka praksē bibliotēkas vides pilnveidei netiek pievērsta pietiekama uzmanība un analizē šīs problēmas cēloņus.

Kaiva Ozola publikācijā “Lasīšanas un bibliotēkas popularitāte jauniešu vidū” iepazīstina ar 2008.gada aprīlī un maijā Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Bērnu literatūras centra organizēto 1.-7.klašu skolēnu aptauju rezultātiem. Aptaujā tika noskaidrots, cik skolēni lasa grāmatas, cik apmeklē bibliotēkas, kādā nolūkā, kādai literatūrai dod priekšroku, kā arī tika mēģināts rast atbildi uz jautājumu, vai bibliotēkas pakalpojumi atbilst lasītāju vajadzībām un ko tie vēl vēlētos. K.Ozola secina, ka skolēniem grāmata vēl joprojām ir būtiska un svarīga, tomēr vairāk uzmanības pievēršams bibliotēku krājumu komplektēšanai un pakalpojumu pilnveidošanai saskaņā ar lasītāju paustajām vēlmēm.

Lai attīstītu pusaudžu un jauniešu komunikācijas spējas, uzlabotu informācijas tehnoloģiju prasmes, veicinātu interesi par lasīšanu un nodrošinātu saturīgu brīvā laika pavadīšanu, Bauskas Bērnu bibliotēkā izvērstas četras pamatprogrammas pusaudžiem un jauniešiem (Informācijas un izglītības, Lasīšanas veicināšanas, Radošo aktivitāšu un Interaktīvās). Anda Rācenāja rakstā “Pusaudžu un jauniešu programmas Bauskas Bērnu bibliotēkā” raksturo katru no programmām un sniedz ieskatu programmu aktivitātēs.

2009.gads gan Latvijas valstij, gan Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) aizrit 90.gadu jubilejas zīmē. No 1941.–1944.gadam (nacistiskās Vācijas okupācijas laikā) Latvijas galveno — Zemes bibliotēku, tagadējo LNB, vadīja žurnālists, rakstnieks un bibliotekārs Žanis Unāms (1902–1989). Rubrikā “Pagājība un apceres” publicēts Ž.Unāma raksts “Autors un lasītājs” par latviešu grāmatu lasāmību 20.gadsimta 30.gados, kas sagatavots pēc 1937.gada publikācijas izdevumā “Vārds”. Ievadvārdus uzrakstījusi bibliotēku vēsturniece, LNB galvenā bibliotekāre Aina Štrāle.

Annas Mauliņas rakstā “Slovēnija: starp drukāto pagātni un elektronisko nākotni” rubrikā “Ārzemēs” atspoguļoti atsevišķi Slovēnijas bibliotēku darba aspekti, kas iepazīti, viesojoties valsts lielākajā un vecākajā zinātniskajā bibliotēkā — Slovēnijas Nacionālajā un universitātes bibliotēkā (SNUB) 2008.gada 29.septembrī-2.oktobrī. Apskatīta Slovēnijas bibliotēku darbinieku profesionālās tālākizglītības organizēšanas pieredze SNUB Mācību centrā, kā arī sadarbības iespējas Latvijas bibliotekāru profesionālajā pilnveidē — bibliotēku nozares kursu lektoru korpusa sagatavošanā Slovēnijā. Sniegts ieskats Slovēnijas nacionālās digitālās bibliotēkas izveidē, digitāli dzimušo Slovenica materiālu rasmošanā, inovatīvu pakalpojumu ieviešanā, piemēram, grāmatu sagatavošana elektroniskā formātā pēc lasītāju pieprasījuma. Aplūkota SNUB pētniecības un projektvadības pieredze.

Tēmu turpina Eva Kodriča-Dačiča rakstā “Slovēnijas bibliotēkas”. Autore sniedz ieskatu Slovēnijas bibliotēku likumos, nacionālās virtuālās bibliotēkas COBISS izveidē, stāsta par Slovēnijas bibliotēku digitalizācijas projektiem, profesionālo periodiku un bibliotekārajām asociācijām valstī. Atspoguļota SNUB darbība gadsimtu gaitā, tās uzdevumi, pakalpojumi, vērtīgākās kolekcijas, ieguldījums Slovēnijas bibliotēku informācijas sistēmas attīstībā. SNUB ir arī vadošā institūcija digitālo krājumu veidošanā, Slovēnijas digitālās bibliotēkas veidotāja. Sniegts neliels pārskats arī par Slovēnijas augstskolu un zinātniskajām, skolu, publiskajām un speciālajām bibliotēkām.

Jana Dreimane “Ārzemju bibliotēku notikumu apskatā (2008.gada oktobris-decembris)” informē par Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association, ALA) aicinājumu ASV Kongresu pārskatīt publisko bibliotēku finansēšanas mehānismu, kurā valsts subsīdijas veido tikai 0,5% no to budžeta, un rast papildu finansējumu publisko bibliotēku darbības stimulēšanai. 2008.gadā ASV publiskās bibliotēkas piedzīvojušas krasu budžetu samazinājumu, tādēļ tajās saīsināts darbalaiks, samazināts pakalpojumu spektrs, daudzviet tiek plānots slēgt bibliotēku filiāles, atlaist darbiniekus. ALA bibliotēku aizstāvji, balstoties uz neseno ALA pētījumu, uzsver, ka ekonomisko krīžu laikā bibliotēkās strauji pieaug apmeklētāju skaits un bibliotēkas pakalpojumi kļūst vitāli svarīgi ekonomisko grūtību un bezdarba pārvarēšanā.<br />Apskatā sniegtas ziņas par Igaunijas Nacionālās bibliotēkas ģenerāldirektora maiņu (2008.gada 11.septembrī par jauno bibliotēkas ģenerāldirektori ievēlēta Janne Andreso (Janne Andresoo)), skaidroti Luksemburgas Nacionālās bibliotēkas celtniecības atlikšanas iemesli, kā arī atspoguļoti viedokļi, iebildumi un kritika par 2008.gada 20.novembrī Beļģijas Karaliskajā bibliotēkā atklāto Eiropas digitālo bibliotēku “Europeana”. Uzmanība pievērsta arī faktam — Vācija 2009.gada rudenī atgūs Sarkanās armijas trofejliteratūru — vairāk nekā 100 000 sējumu, ko īsi pēc Otrā pasaules kara no Vācijas bibliotēkām izņēma padomju militārās administrācijas trofejbrigādes.

Rubrikā “Vecā un jaunā grāmatniecība” publicētais Lilijas Limanes raksts “Mazo grāmatiņu valdzinājums: miniatūrgrāmatu vēsture un mūsdienas” veltīts īpašai grāmatu grupai, kas sava nelielā formāta dēļ izraisa lielu grāmatu mākslinieku, ilustratoru, poligrāfijas uzņēmumu, izdevēju un krājēju interesi. Pievērsties miniatūrgrāmatu izpētei autori rosinājusi 2008.gadā Cēsu Centrālajā bibliotēkā izveidotā Latvijā pirmā miniatūrgrāmatu kolekcija, kas pieejama apskatei plašākai publikai. Rakstā skaidrots, kas ir miniatūrgrāmata, apskatīta miniatūrgrāmatu vēsturiskā attīstība, raksturotas miniatūrgrāmatu privātkolekcijas, mazo izdevumu izdošanas un krāšanas tradīcijas un aktivitātes. Lasītājam tiek piedāvāts ielūkoties nozīmīgākajos Latvijas bibliotēku (Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Cēsu Centrālās bibliotēkas) miniatūrgrāmatu krājumos.

Sadaļā “Dažāda informācija” Pēteris Viņķelis iepazīstina ar jaunatklāto “Latviešu literatūras interneta bibliotēku”, kas papildinājusi Latviešu valodas, vēstures, kultūras un izziņas materiālu krātuves “Letonika.lv” (www.letonika.lv) plašo vārdnīcu, enciklopēdiju un multimediju klāstu. Interneta bibliotēkā rodama liela daļa latviešu literatūras klasiķu darbu, kas tiek apgūti skolu mācību programmās (Rainis, Rūdolfs Blaumanis, Poruks u.c.), turklāt bibliotēka pastāvīgi tiek papildināta gan ar klasikas mantojumu, gan mūsdienu literatūras darbiem. Lasītājam tiek piedāvātas arī plašas pilnteksta meklēšanas iespējas. Jaunās bibliotēkas mērķis ir veicināt skolēnu interesi par latviešu literatūru, izmantojot digitālajai paaudzei ierastāko mediju — internetu.

Lai pārbaudītu un sekmētu bibliotēku darbu, no 2008.gada 1.septembra līdz 31.oktobrim Bauskas rajonā notika Bauskas rajona padomes un Bauskas Centrālās bibliotēkas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un LR Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļu organizēts bibliotēku konkurss “Labākais informācijas pakalpojumu darbs”. Konkursa mērķi, vērtēšanas kritēriji un norise atspoguļoti Māras Jēkabsones publikācijā “Bauskas rajona publisko bibliotēku konkursā uzvar Codes pagasta Jauncodes bibliotēka”.

Latvijas rietumdaļā, Kurzemē, atrodas lielākais Latvijas pagasts — Dundaga. Tā teritorija ir 55,7 kvadrātkilometrus liela, un tajā dzīvo 3611 iedzīvotāji. Māra Jēkabsone rakstā “Pagasta bibliotēka pārmaiņu laikā” stāsta par Dundagas pagasta bibliotēku — tās pagātni, tagadni un nākotni. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas Dundagas pagasta bibliotēka ir aktīva dažādu projektu īstenotāja, atbalstīto projektu gaitā iegūta gan datortehnika un intenetslēgums, gan papildināts bibliotēkas grāmatu krājums un piesaistīti jauni lasītāji. 2005.gadā uzsākta bibliotēkas automatizācija. 2008.gada nogalē projekta “Interaktīvā lasītava bērniem” gaitā veikta iekšējā balkona izbūve un labirinta izveide bērnu nodaļas lasītavā. Viens no projekta atbalstītājiem — Nīderlandes labdarības fonds “KNHM” — to atzinis par labāko 2008.gada nogales projektu un piešķīris īpašu veicināšanas balvu.

Sadaļā publicēts arī Marlēnas Krasovskas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2008.gada oktobris–decembris)” un Kristīnes Deksnes-Jerohinas sastādītais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavas saraksts “Jaunieguvumi bibliotēku nozarē (2008.gada oktobris–decembris)”.

Žurnālu noslēdz sēru vēsts. 2009.gada 26.janvārī 50 gadu vecumā mūžībā aizgājusi ievērojamā lietuviešu bibliotēkzinātniece, Viļņas Universitātes bibliotēkas ģenerāldirektore, Viļņas Universitātes Komunikāciju fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes institūta profesore Audrone Glosiene (Audronė Glosienė). “Profesores Audrones Glosienes (04.10.1958.–26.01.2009.) piemiņai” veltītajās rindās izteikta līdzjūtība lietuviešu kolēģiem sakarā ar ievērojamās personības zaudējumu, kā arī atspoguļoti profesores dzīves un darba gaitu galvenie pieturas punkti, nopelni un nozīme Lietuvas un Latvijas bibliotēkzinātnē.

PDF formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader