Žurnāls (54 MB)
Raksti

45. numurā lasiet:

Redaktora slejā “Vai, kad un kā skolu bibliotēkas iekļausies Gaismas tīklā?” žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa uzsver skolu bibliotēku modernizācijas un iekļaušanās valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā (VVBIS) nepieciešamību. Sarežģījumus rada nespēja panākt vienošanos, kas par to maksās. No vienas puses, par izglītības saturu valstī, kuru nodrošināt palīdz skolu bibliotēkas, atbild Izglītības un zinātnes ministrija. No otras — skolas un skolu bibliotēkas pieder pašvaldībām. VVBIS un Bila un Melindas Geitsu fonda (BMGF) projekta īstenošanas rezultātā reģionālajās bibliotēkās ir izveidota moderna IKT infrastruktūra, apmācīti kvalificēti speciālisti, kas varētu metodiski pārraudzīt skolu bibliotēku pievienošanos Gaismas tīklam, skolu bibliotēku krājumu ziņu iekļaušanu reģionālajos kopkatalogos, nodrošināt to rediģēšanu un uzturēšanu “centru” serveros, uzņemties skolu bibliotekāru apmācību, konsultatīvās un metodiskās palīdzības sniegšanu, taču apjomīgo un atbildīgo jauno funkciju deleģējumu reģionālās bibliotēkas nevar izpildīt bez personāla kapacitātes palielināšanas un papildu finansējuma. A.Mauliņa uzsver, ka skolu bibliotēku izolētība no elektroniskās vides ir drauds ne vien skolēnu izglītībai un attīstībai, bet arī valsts tautsaimniecībai nākotnē.

“Bibliotēku Pasaules” 45./46.numuru ievada Janas Dreimanes raksts “Somijas bibliotēkas — krīzes mācība”. Tajā stāstīts par Somijas krīzes stratēģiju 20.gadsimta 90.gadu vidū, kas ļāva mazajai ziemeļvalstij strauji atlabt pēc spējas ekonomiskās lejupslīdes un izveidot stabilāku tautsaimniecības struktūru. Somijas valdība izstrādāja jaunu — “zināšanu ekonomikas” (knowledge economy) — plānu, kurā par prioritārām noteica “zināšanu ietilpīgās” industrijas nozares. Nozīmīgu finansējumu valsts ieguldīja pētniecībā un izglītībā, toskait publiskajās bibliotēkās, kas tika atzītas par izlīdzinošas, kvalitatīvas izglītības pamatelementu. Tika finansēta to ēku celtniecība un renovācija. Triju gadu laikā publiskās bibliotēkas tika internetizētas un iesaistītas globālā tīmekļa satura veidošanā. Tautsaimniecības krīze un tās rezultatīvais menedžments mainījis visas somu sabiedrības, arī skolēnu attieksmi pret zināšanām — tās atzītas par svarīgāko līdzekli uz panākumiem.

Resursu dārdzības un bibliotēku ierobežotā finansējuma apstākļos pasaulē arvien populārāks kļūst apvienotās (integrētās) bibliotēkas risinājums. Marlēna Krasovska rakstā “Apvienotā bibliotēka: veiksmes iespēja” skaidro publisko un augstskolu bibliotēku apvienošanas iemeslus, analizē veiksmes faktorus un pozitīvos ieguvumus, kā arī apskata apvienošanas riskus un šādu struktūru trūkumus. Autore secina, ka bibliotēku apvienošana, ņemot vērā 21.gadsimta izaicinājumus, ir perspektīva ar ievērojamu potenciālu. Atsevišķa raksta nodaļa veltīta divu Latvijas apvienoto bibliotēku — Valmieras integrētās bibliotēkas un Ventspils bibliotēkas — apskatam.

2007.gada decembrī uzsākts Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas “Letonica” digitalizācijas projekts “Periodika.lv”, kura mērķis ir padarīt digitāli pieejamu visu Latvijas nacionālo periodiku. Rakstā “Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija “Periodika.lv”” rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” sniegts ieskats kolekcijas tapšanas vēsturē un saturiskajā aptvērumā, apskatītas meklēšanas iespējas, raksturota kolekcijas pieejamība un izmantošanas iespējas. Sniegta informācija par īpaša vecās drukas jeb latviešu gotikas atpazīšanas moduļa izstrādi kompānijas ABBYY programmai ABBYY FineReader, vēsturisku tekstu apstrādes programmas izveidi un vārdnīcu piesaisti sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratoriju. Ieskicētas Nacionālās digitālās bibliotēkas “Letonica” tuvākās nākotnes ieceres: aptuveni 2 miljonu laikrakstu un žurnālu lappušu pievienošana kolekcijai “Periodika.lv”, mākslas žurnālu un Otrā pasaules kara laikā izdoto bēgļu nometņu izdevumu un citu interesantu materiālu digitalizācija, masveida grāmatu digitalizācijas projekta uzsākšana, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas un Fonotēkas nodaļās glabāto šellaka un vinila skaņuplašu krājuma ciparošana, vienota piekļuves punkta izveide visiem LNB un nākotnē arī citu Latvijas atmiņas iestāžu digitālajiem resursiem, e-norēķinu sistēmas ieviešana, u.c. Rakstu pēc Latvijas Nacionālās Digitālās bibliotēkas “Letonica” biroja vadītājas Ingas Grīnfeldes stāstījuma sagatavojusi Marlēna Krasovska.

2005.gada novembrī Harnosandas Apvienotajā bibliotēkā Zviedrijā ar mērķi dalīties pieredzē, zināšanās un idejās tika nodibināts Baltijas un Ziemeļvalstu apvienoto bibliotēku tīkls CombiLib. Tīkla dalībnieki tiekas ikgadējās sanāksmēs kādā no dalībbibliotēkām. 2008.gada 17.–19. septembrī CombiLib dalībnieki uz gadskārtējo sanāksmi “Vienotības spēks mainīgajā pasaulē. Pilsētu un reģionālo augstskolu apvienotās bibliotēkas. Ieguvumi. Izaicinājumi” pulcējās jaunatklātajā Valmieras integrētajā bibliotēkā. Aktuālākos sanāksmes tematus (apvienoto bibliotēku sadarbības procesa organizācija, finansējums, loma mūžizglītības procesos, dažāda vecuma iedzīvotāju apmācība informācijas resursu lietošanā u.c.) atspoguļo Marlēna Krasovska rakstā “Vienotības spēks mainīgajā pasaulē” rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes”.

Lilija Limane publikācijā “Pārdomas pēc Ziemeļvalstu grāmatzinātnes konferences Kopenhāgenā 2008.gada 10.−12. septembrī” sniedz nelielu ieskatu Autorības, lasīšanas un izdevējdarbības vēstures biedrības (Society fot the History of Authorship, Reading and Publishing, SHARP) un Ziemeļvalstu grāmatzinātnes un bibliotēku nozares pētniecības iestāžu organizētajā konferencē par grāmatniecības un bibliotēku problēmām “Iespiestais vārds, publiskās lapas — SHARP Kopenhāgenā”. Autore ieskicē svarīgāko konferencē apspriesto tēmu spektru: grāmatniecības saikne ar citām zinātnēm, vēsturisko un mūsdienu problēmu sasaiste; mazo tautu kultūra globālās lasīšanas, grāmatu tirdzniecības un izglītības kontekstā; rūnu analīze un to publicēšanas tradīcijas, sāgas un to iespiedumi Lielbritānijā; tiešsaistes publikāciju aprite; Gūtenberga iedibināto tradīciju izpausmes informācijas tehnoloģiju laikmetā; jaunākās daiļliteratūras izplatība u.c. Latvijas pārstāves konferencē stāstīja par 19.gadsimta otrās puses latviešu sieviešu literatūru un Rīgas ģimnāzijas disputācijām t.i., mācību nobeiguma darbiem un to kolekcijām, kas veido interesantu literatūras atzaru 17.gadsimta Latvijas vācu grāmatniecībā.

Aivars Liepa rakstā “Bibliotēku informācijas tehnoloģijas” ziņo par Krievijas akciju sabiedrības “Компания ЛИБЭР” un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas organizēto starptautisko semināru “Jaunākās informācijas tehnoloģijas. Mūsdienu bibliotēkas modelis”, kas 2008.gada 9.−12.septembrī norisinājās Saulkrastos. Tajā tika aplūkoti jautājumi par digitālajām grāmatām un to iekļaušanu bibliotēku elektroniskajos katalogos, digitālo kolekciju izveide un izmantošana, dažādu bibliotēku informācijas sistēmu savstarpējā savietojamība un citi.

Silvija Tretjakova dalās iespaidos par Starptautiskās Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) 74.ģenerālkonferenci “Bibliotēkas bez robežām: virzība uz globālu saprašanos”, kas norisinājās 2008.gada 10.−14.augustā Kvebekā. Viena no konferencē akcentētajām tēmām — globālās partnerības iespējas zinātnisko resursu apmaiņai tiešsaistes režīmā. Apskatīta bezprecedenta vispasaules iniciatīvas — 10 ASV un Lielbritānijas vadošo dabaszinātņu muzeju bibliotēku kopā ar citām zinātniskām organizācijām īstenota digitāla projekta — Bioloģiskās daudzveidības mantojuma bibliotēkas (Biodiversity Heritage Library) izveide. Tās ietvaros iecerēts dokumentēt vairāk nekā 2 miljonus dzīvnieku, augu un citu zināmu dzīvības formu, lai dažādu institūciju krājumos esošo informāciju ievadītu globālā apritē.

IFLA publisko bibliotēku sekcija iepazīstinājusi ar jaunu profesionālo ziņojumu “Publiskās bibliotēkas, arhīvi un muzeji: sadarbības virzieni, 2008” (Libraries, Archives and Museums: trends in collaboration and cooperation, 2008). Tajā analizēta publisko bibliotēku, muzeju un/vai arhīvu organizāciju sadarbība pasaules, kontinentu, nacionālajā un reģionālajā līmenī, sniegta sadarbības piemēru analīze, kā arī piedāvātas vadlīnijas sekmīgai sadarbībai.

Rakstā siegts ieskats arī jaunajā IFLA Manifestā par bibliotēkām kā multikultūru centriem (The IFLA Multicultural Library Manifesto), atspoguļoti logotipu konkursa “Globālā informācijpratība” rezultāti, Bila un Melindas Geitsu fonda prēmijas “Access to Learning Award” pasniegšana, Kvebekas galvenās publiskās bibliotēkas apmeklējums un citi saistoši konferences mirkļi.

Par Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas (LBB VN) 11.saietu-konferenci 2008.gada 16.−17. jūlijā Bīriņos stāsta Marlēna Krasovska rakstā “Bibliotekārs un lasītājs virtuālajā vidē”. Saietā bija plaša profesionāli izglītojošā programma, kurā tika apskatīta pašvaldību bibliotēku akreditācijas pieredze, sabiedriskās attiecības bibliotēkās, bibliotēkas kā komunikāciju vietas nozīme u.c. Tradicionāli nozīmīga LBB VN saietu programmas daļa veltīta pasākuma norises vietas vēstures, dabas, kultūrvēsturiskā mantojuma un kultūras dzīves, kā arī rajona bibliotēku darba iepazīšanai. Kā allaž, pasākuma dalībniekus priecēja plaša kultūras programma.

Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” ievietots Lielbritānijas lasīšanas veicināšanas speciālista Deivida Kendala stāstījums par jauniešiem un lasīšanu mūsdienu pasaulē “Atraisīt lasītprieku”. D.Kendals skaidro, kā bērns top par lasītāju un uzsver lasīšanas nozīmi personības attīstībā. Speciālists analizē moderno tehnoloģiju ietekmi uz lasīšanu, uzsverot lasīšanas veicināšanas nepieciešamību. Atsevišķas raksta sadaļas veltītas tādām tēmām kā lasīšanas grupu organizēšana, pusaudzis bibliotēkā, darbs ar “problēmbērniem”.

Rakstā “Freestyle” Martina Lešnere (Martina Leschner), viena no Freestyle bibliotēku projekta idejas autorēm Diseldorfā, iepazīstina ar jauniešu bibliotēkas izveides mērķiem un koncepciju. M.Lešnere raksturo mūsdienu jauniešus un uzsver, ka pastiprinātā stresa un pieaugošās noslogotības dēļ brīvo laiku tie vēlas tērēt galvenokārt relaksējošām nodarbēm. Arī bibliotēku tie galvenokārt apmeklē izklaides un atpūtas nolūkā. Tieši tādēļ radusies ideja par Freestyle bibliotēkām, kur jaunieši var justies brīvi gan lasot, gan piedaloties dažādās aktivitātēs. Rakstā sniegti praktiski ieteikumi Freestyle bibliotēku izveidošanai, raksturots to izmantojums Vācijā, analizētas arī projekta ieviešanas gaitā pieļautās kļūdas.

2007.gadā latviešu lasītājam no cittautu autoru radītā piedāvāts vairāk nekā simt grāmatu. No tām apmēram četrdesmit adresētas pusaudžiem. Sandras Okuņevas uzmanības lokā rakstā “Latviski tulkotā literatūra 2007.gadā: piedāvājums pusaudžiem” nonākuši atsevišķi pusaudžiem domātie izdevumi. Līdzās pazīstamu autoru darbu tulkojumiem (Šarls Pero, Enida Blaitona, Žaklīna Vilsone) raksta autore iepazīstina arī ar latviešu lasītājam vēl nepazīstamu autoru daiļradi (Anrijs Lēvenbruks, Stīvens Iserliss, Ernsts Hanss Gombrihs). Starp daudzajiem tulkoto darbu izdevumiem kā atšķirīgu parādību S.Okuņeva min latviešu lasītājam mazpazīstamo, bet pasaulē populāro MANGU — arī Latvijā beidzot izdotas vairākas mangas grāmatas. Nobeigumā S.Okuņeva secina, ka 2007.gadā latviešu pusaudzim no tulkoto darbu klāsta piedāvāta pietiekami daudzveidīga izvēle, tomēr vērojama autoru vēlme rakstīt fantāzijas žanrā, izvairoties no reālistiska pusaudža dzīves tēlojuma.

Rubrikā publicēta arī Māra Runguļa nenopietni nopietnā uzruna konferencē “Bibliotēka — interesanta jauniešiem” 2008.gada 16.−17.maijā “Ko gaidām no literatūras jauniešiem?” Rakstnieks uz aktuālo jautājumu atbildi meklējis, aptaujājot jauniešus vairākās Latvijas bibliotēkās, un guvis pārliecību, ka jauniešu literatūrai izvirzītās prasības ir gandrīz tikpat neizpildāmas kā kamieļa izstumšana caur vēdlodziņu. Mūsdienu paģērošajiem, savas tiesības stingri pieprasošajiem lasītājiem, izrādās, ir pašiem savi literārie kritēriji, kuru neievērošana darba sacerētājam var beigties pavisam bēdīgi…

Rubrikā “Pagājība un apceres” publicēts Ainas Štrāles pētījums “Caur cenzūras adatas aci: Jānis Medenis (1903 – 1961)” par padomju varas represētā dzejnieka Jāņa Medeņa darbu publicēšanu 20.gadsimta 50.gados. Kaut arī padomju ideoloģiskās institūcijas paniski baidījās no bīstama satura — nacionālisma apliecinājumiem, padomju ideoloģijai nepieņemama vēsturisko kolīziju traktējuma, varbūtējas divdomīgas šo tekstu interpretācijas un citiem padomju dzejā skaužamiem momentiem, tomēr tās nevēlējās pilnīgi atteikties no talantīgo literātu devuma. Publicēt represēto literātu darbus komunistiskās partijas darboņiem bija būtiski arī propagandas nolūkos. Autoriem pirms viņu darbu publicēšanas nācās pārdzīvot cenzoru literāro teroru un neskaitāmu pazemojumu virkni. Darbi tika rupjā veidā kropļoti: cenzori, bieži ar paša autora roku, svītroja vārdus un jēdzienus, kuros pausta autora politiskā nostāja, kā rezultātā cenzētie dzejoļi ieguva citu jēgu. Kā atzīmē trimdas literatūrzinātnieks Jānis Rudzītis, autors bija spiests izlīst caur Rīgas rakstnieku savienības un Latvijas Valsts izdevniecības cenzora adatas aci. Rakstā minēti vairāki J.Medeņa dzejas cenzēšanas piemēri, kas atklāj nežēlīgas padomju cenzūras liecības.

Rubrikā “Ārzemēs” Jana Dreimane “Ārzemju bibliotēku notikumu apskatā (2008.gada jūlijs−septembris)” informē par pasaules lielākās klostera grāmatu krātuves — Admontas (Austrija) abatijas bibliotēkas restaurāciju, kas izmaksājusi piecus miljonus eiro. Lasītājs tiek aicināts nelielā neklātienes ekskursijā pa bibliotēku, skatot to kā mākslas darbu kopumu, kurā izpaužas arhitektūras, glezniecības, grāmatmākslas un tēlniecības sasniegumi.

Autore ziņo arī par 2008.gada novembrī paredzētās Kārdifas (Velsa, Lielbritānija) bibliotēkas retumu iztirgošanas apturēšanu, respektējot vietējo iedzīvotāju un starptautiskās sabiedrības protestus. Kārdifas municipalitātes plāns par pilsētas centrālās bibliotēkas (Cardiff Central Library) vērtību pārdošanu nonāca atklātībā 2008.gada 1.septembrī. Retumus bija nolemts pārdot kā bibliotēkas “balastu”, lai iegūtu līdzekļus modernas tehnoloģiju infrastruktūras izveidei jauzceltajā bibliotēkas namā. Vērtību aizstāvībā iesaistījusies arī īpaši izveidota “Kārdifas mantojuma biedrība” (The Cardiff Heritage Friends Group). 1863.gadā dibinātā Kārdifas bibliotēka — savulaik viena no pretendentēm uz Velsas Nacionālās bibliotēkas statusu — ir viena no vecākajām Lielbritānijas pašvaldības publiskajām bibliotēkām un glabā starptautiski nozīmīgu retumu kolekciju.

J.Dreimane iepazīstina arī ar 2008.gada 24.septembrī Eiropas Parlamentā pirmajā lasījumā akceptētajiem grozījumiem “Universālā pakalpojuma direktīvā” (2002/22/EK) un “Direktīvā par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju” (2002/58/EK), kas paplašinās elektronisko komunikāciju lietotāju tiesības. Piemēram, noteikts, ka dalībvalstīm būs iedzīvotāji jānodrošina ar salīdzināmu informāciju par elektronisko komunikāciju pakalpojumiem un to tarifiem, tādējādi atvieglojot pakalpojuma sniedzēja izvēli. Paredzēta arī pakalpojumu kvalitātes standartu noteikšana, lietotāja un pakalpojuma sniedzēja 24 mēnešu līguma termiņa pārsniegšanas aizliegums, personu pamattiesību ievērošana elektroniskās komunikācijas vidē.

No 2008.gada 27.septembra līdz 4.oktobrim ASV bibliotēkās un grāmatnīcās noritēja gadskārtējā Aizliegto grāmatu nedēļa (Banned Books Week). Ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību centieniem ierobežot informācijas apriti tika organizētas aizliegtās literatūras izstādes un lasījumi, diskusijas un intervijas par cenzūru. Pēc Amerikas Bibliotēku asociācijas (American Library Association) datiem 2007.gadā mēģināts aizliegt vairāk nekā 400 grāmatu. Sniegts desmit 2007.gadā visbiežāk apstrīdēto grāmatu saraksts.

Anita Bakevica un Sandra Ranka atskatās uz “Latvijas Universitātes bibliotēkas darbinieku pieredzes apmaiņas braucienu uz Islandes bibliotēkām” 2008.gada 8.−15.septembrī Leonardo da Vinci programmas mobilitātes projekta “Studentu apkalpošana digitalizētā universitātes bibliotēkā” ietvaros. Apskatītas Islandes Nacionālās un universitātes bibliotēkas funkcijas, uzdevumi, kolekcijas un pakalpojumu klāsts, kā arī sniegts ieskats bibliotekārā darba procesos — komplektēšanā, kataloģizēšanā, elektronisko resursu iegādē un izmantošanā, Audiovizuālo izdevumu departamenta darbā. Interesanta bibliotēkas struktūrvienība ir Sieviešu vēstures arhīvs, kas atspoguļo Islandes sieviešu dzīvi dažādos laika posmos un vēsturiskajās situācijās. Apjomīga raksta daļa veltīta Islandes Nacionālā un universitātes bibliotēkas digitalizācijas projektiem. Digitalizētas senās Islandes kartes, islandiešu viduslaiku literatūra, līdz 1920.gadam Islandē izdotā periodika, nākotnē iecerēts digitalizēt visas līdz 2000.gadam Islandē izdotās grāmatas, periodiskos izdevumus un kartes, kā arī apkopot internetā pieejamos materiālus par Islandi. Neliela informācija rakstā sniegta arī par pārējām brauciena laikā apmeklētajām bibliotēkām: Islandes Universitātes Izglītības augstskolas bibliotēku, Arni Magnussona institūta bibliotēku, Reikjavīkas universitātes bibliotēku un Kopavoguras publisko bibliotēku.

Publikācijā “Vai grāmatām ir nākotne?” Jana Dreimane iepazīstina ar 2007.gada 10.−21.septembrī Starptautiskais revīzijas un konsultāciju uzņēmumu tīkla “Pricewaterhouse Coopers” veiktā socioloģiskā pētījuma par Vācijas iedzīvotāju attieksmi pret grāmatām, to ieguves avotiem, lasīšanu, kā arī interneta izmantošanu, rezultātiem. Pētījumā konstatēts, ka lielākais lasīšanas ienaidnieks ir nevis internets, bet gan televīzija, jo sevišķi aprindās, kam zems izglītības līmenis. Noskaidrots, ka plaisa starp informācijas bagātajiem un informācijas nabagajiem aizvien paplašinās. Arvien krasāka kļūst daudzlasītāju un mazlasītāju vai nelasītāju polarizācija. Prieks, ka aizrautīgākie lasītāji ir bērni, jo īpaši laukos. Vairums — gan pieaugušo, gan bērnu — priekšroku dod iespieddarbiem, nevis e-grāmatām — grāmatu lejupielāde no interneta un tās lasīšana datorekrānā pagaidām ir mazizplatīta. Pētījumā noskaidrota arī izglītības un vecāku ietekme uz lasīšanu, interneta izmantošanas un lasīšanas kopsakarības, grāmatu iegādes paradumi un citi saistoši fakti.

1888.gadā kā Latvijas katoļu dāvana Romas pāvestam Leonam XIII (1810–1903) viņa priesterības 50 gadu jubilejā un par godu pāvesta darbības 10 gadiem tika pasniegts grezns albums “Terra Mariana”. Albumā, kas izgatavots tikai vienā eksemplārā un kam tekstu latīņu valodā sastādījis pazīstamais 19.gadsimta Latgales vēstures pētnieks Gustavs Manteifels (1832–1916), rodama bagātīga vizuāla un tekstuāla informācija par Livoniju: tās zemi, bīskapiem, baznīcām, pilīm, slavenām dzimtām u.c. Jau kopš tā izdošanas par krāšņo albumu novērojama liela zinātnieku un mākslas pazinēju interese. Lai albumu darītu pieejamu plašākai sabiedrībai, tika nolemts to izdot atkārtoti. Genovefa Barkovska rakstā ““Terra Mariana” atkārtotās izdošanas priekšvēsture” rubrikā “Vecā un jaunā grāmatniecība” stāsta par šī albuma otro atdzimšanu Latvijā. 2007.gada 22.maijā projekta praktiskā īstenotāja — Latvijas Nacionālā bibliotēka — parakstīja līgumu ar Vatikāna Apustulisko bibliotēku par albuma faksimila izdošanu un tulkojuma un zinātnisko komentāru poļu, vācu, angļu un latīņu valodā sagatavošanu. “Terra Mariana” faksimilizdevumu, kas iznāks tikai 10 eksemplāros, paredzēts sadalīt nozīmīgākajām Latvijas bibliotēkām, bet albuma reducētais izdevums 1000 eksemplāru apjomā tiks realizēts tirdzniecībā, līdz ar to unikālais izdevums būs pieejams ikvienam Latvijas kultūrvēstures interesentam.

No 2008.gada 25. līdz 28.septembrim Latvijas Nacionālā bibliotēka piedalījās Gēteborgas grāmatu gadatirgū “Grāmatas un bibliotēkas” (“Bok og bibliotek”) ar izstādi “Zviedru − latviešu siena”. Latvija un latvieši šogad tajā bija īpašā — viesa — statusā. Spilgtā un neaizmirstamā pasākuma mirkļi baudāmi Ilzes Egles publikācijā “Latvijas Nacionālā bibliotēka Gēteborgas grāmatu gadatirgū 2008.gadā” sadaļā “Dažāda informācija”.

Sadaļā publicēts arī Marlēnas Krasovskas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2008.gada jūlijs−septembris)” un Kristīnes Deksnes-Jerohinas sastādītais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavas saraksts “Jaunieguvumi bibliotēku nozarē (2008.gada jūlijs−septembris)”.

PDF formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader