"Bibliotēku Pasaule" Nr. 44 (2008)
44. numurā lasiet:
Redaktora slejā žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa uz mūsdienu sabiedrības izvirzīto retorisko jautājumu “Vai google paaudze nogremdēs klasisko bibliotēku?” sniedz atbildi: nē. Taču tikai ar nosacījumu, ka bibliotēka mainīsies līdzi “laikiem un tikumiem”. Londonā un ASV veiktajos pētījumos google paaudzes “tikumi” atklājas satraucoši un brīdinoši. Tā ir paaudze, kas šokē ar savu zemo informācijpratības līmeni un nespēju orientēties infomācijas masīvos, kurai visu vajag tagad un tūlīt, turklāt iespējami vieglākā ceļā. Šī paaudze nekad neizmantos pārlieku sarežģīto meklēšanu bibliotēku elektroniskajos resursos, arī licencētajās datubāzēs. Bibliotēkām būtiski jāuzlabo informācijas pieejamība, jāvienkāršo milzīgā elektronisko un digitālo resursu klāsta izmantošana, kā arī jāintensificē bibliotekāru un lasītāju apmācība.
“Bibliotēku Pasaules” 44. numuru ievada Zviedrijas Nacionālā arhīva ģenerāldirektora Tomasa Lidmana “Pārdomas par nacionālajām bibliotēkām”. T. Lidmans uzsver nacionālo bibliotēku funkcionālās atšķirības dažādās valstīs un diskutē par mazo valstu nacionālo bibliotēku ievērojamo lomu — tās ne tikai vāc, glabā un nodrošina pieejamību nācijas kultūras mantojumam, bet ir arī nozīmīgas profesionālās un vispārīgās informācijas nodrošinātājas, “kultūras centri”. T. Lidmans izsaka apbrīnu Latvijas bibliotekārajai sabiedrībai, kas, neskatoties uz ilgo, arvien jaunus argumentus prasošo cīņu, ne brīdi nezaudēja pārliecību par “Gaismaspils” nepieciešamību, un atzinīgi vērtē analīzes un plānošanas darbu pirms bibliotēkas celtniecības. Uzcelt bibliotēku kā pieminekli cilvēcei nav viegli ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē — T. Lidmans atgādina gan 21 gadu ilgušo Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas reorganizācijas projektu, gan 20 gadus gaidīto jauno Britu bibliotēkas ēku, gan Īslandes un citus piemērus.
Uģis Šķēle publikācijā “Abonēto datubāzu izmantošana Latvijas Universitātes bibliotēkā 2006. un 2007. gadā” sniedz ieskatu Latvijas Universitātes bibliotēkas (LUB) abonēto datubāzu piedāvājumā un to izmantošanas statistikā. 2007. gadā vērojams abonēto datubāzu izmantošanas pieaugums, kas lielā mērā saistīts ar Latvijas Universitātes (LU) Virtuālā Privātā tīkla ieviešanu — jaunais risinājums LU darbiniekiem un studentiem ļauj datubāzēm piekļūt arī ārpus LU telpām. 2006. un 2007. gadā populārākās bijušas daudznozaru datubāzes — e-žurnālu datubāze “EBSCO” un Latvijas enciklopēdiskā datubāze “Letonika”. Diemžēl ne visas datubāzes piedāvā statistikas izguves iespēju, arī Latvijas ziņu aģentūras “LETA” datubāze, kas, iespējams, ir viena no visvairāk izmantotajām. Autors piezīmē, ka meklējumu skaita samazināšanās ne vienmēr norāda uz datubāzes popularitātes kritumu — tas var liecināt par datubāzu lietotāju informācijpratības uzlabošanos un precīzāku informācijas meklēšanu. U. Šķēle informē arī par ērto iespēju, meklējot informāciju vienkāršākajā, tādēļ studentu vēl joprojām iecienītākajā veidā — tīmekļa meklētājā “Google” vai “Google Scholar” LU datortīklā, vienlaikus izgūt to arī no vairākām bibliotēkas abonētajām datubāzēm.
Māra Jēkabsone rakstā “Austrijas un Šveices informācijas vēstniecība Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā” apskata 2001. gada 13. septembrī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā (LAB) dibinātās Austrijas un Šveices literatūras nodaļas (Österreich Bibliothek + Schweizer Lesezimmer) darbību. Nodaļa izveidota pateicoties četrpusējam ieguldījumam — tās darbības pamatā ir Austrijas Federālās valdības finansējums, divu Šveices fondu — “Pro Helvetia” un Geberta Rifa fonda (Gebert Rüf Stiftung) — dāvinājumi, kā arī LAB personāla un telpu uzturēšanas izmaksas. Pasaulē pavisam ir 52 šādas Austrijas literatūras bibliotēkas, taču Šveices lasītavas ir tikai trīs — pa vienai katrā Baltijas valstī. Struktūrvienības galvenais uzdevums ir prezentēt Austriju un Šveici Latvijā — sekmēt kultūras un informācijas apmaiņu starp Latviju un abām Alpu kalnu citadelēm. Ikvienam interesentam tiek piedāvāts plaša profila literatūras krājums, rīkoti dažādi pasākumi, piemēram, no 2008. gada 9. līdz 30. maijam LAB konferenču zālē bija skatāma izstāde “Jaunā Šveice, 1831.–1900. Šveiciešu emigrācija Amerikas Savienotajās Valstīs (Madison County, Illinois)”. Raksta galvenais mērķis ir informēt un ieinteresēt, tā beigās sniegta kontaktinformācija.
Vai ticat, ka pastāv dvēseļu radniecība? Vai ticat, ka pastāv savstarpēja saikne: rakstnieks — grāmata — lasītājs? Ilona Misāne esejā “Dvēseļu radniecība: autors, grāmata un lasītājs” pārliecina: nav labu un sliktu grāmatu — ir tikai grāmatas un lasītāja saderība, nesaderība vai neitralitāte. Jo grāmata pati par sevi — bez lasītāja — ir tikai lieta, par Grāmatu tā kļūst dialogā ar lasītāju — ja vien starp tiem pastāv dvēseļu radniecība un šāds dialogs ir iespējams. Autore atklāj sev tuvos rakstniekus, ar īpašu saviļņojumu pieminot trimdinieka Gunara Janovska darbus. Taču tiem, kurus moka sirdsapziņas pārmetumi par puslasītu atstātu grāmatu, noderēs autores ieteiktās franču pedagoga Daniela Penaka formulētās desmit lasītāja nerakstītās tiesības, no kurām pirmā skan: “Tiesības nelasīt” un trešā: “Tiesības grāmatu nepabeigt”.
Ingrīda Kalinka sniedz ieskatu “Pagastu bibliotekāru 5. kongresa “Pagasta bibliotēka reģionalizācijas un digitalizācijas virpuļos” (2008. gada 29. aprīlī Rīgā) dalībnieku ekspresaptaujas rezultātos”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļas organizētajā aptaujā, kurā piedalījās 140 pagastu bibliotekāri, noskaidroti nozīmīgākie notikumi un neatliekami risināmie jautājumi bibliotēkās, bibliotēku nozarē un valsts mērogā Latvijas bibliotekāru skatījumā, pētīts bibliotekāru viedoklis par bibliotēku lomu valsts kultūrpolitikā, par digitālās bibliotēkas “Letonika” projekta nozīmīgumu Latvijas nākotnei, bibliotekāru darba vērtējumu sabiedrībā, projekta “Trešais tēva dēls” norisi, jaunizveidoto Latvijas bibliotekāru portālu u. c. aktuāliem jautājumiem.
Vita Juraga rakstā “Zinātniski pamatots bibliotēkdarbs” (evidence-based librarianship) uzsver zinātnisko pētījumu un prakses integrācijas nepieciešamību un izvirza problēmu — lai arī Latvijā tiek veikti teorētiski un lietišķi pētījumi gan bibliotēkās, gan izglītības iestādēs, to rezultāti visai reti tiek aprobēti bibliotēku darbā. Bibliotēku darbinieki labāko atbilžu meklējumos maldās dažādos virzienos, visbiežāk smeļoties atziņas kolēģu darba pieredzē, kaut arī zināms, ka pētījumos apstiprinātas atziņas var kvalitatīvi atšķirties no indivīdu personiskās pieredzes. Kādi ir zinātniski pamatotas prakses ieviešanas kavēkļi? Pētnieki min vairākus: plaisa starp zinātni un praktisko darbu, nepietiekams finansējums, bibliotekāru pārslodze, laika trūkums, nepietiekama pētījumu bāze, zema pētījumu kvalitāte, ierobežota pētījumu pieejamība, analītiskās vērtēšanas prasmju trūkums u. c. Zinātniski pamatotas prakses principa ieviešana ļautu panākt bibliotēku darba optimizāciju un izvairīties no citu kļūdām.
Ja emuāru pirmsākumos tie tika salīdzināti ar dienasgrāmatām un vēlāk — tīmekļa vietnēm, tad tagad arvien vairāk tiek vilktas paralēles starp emuāriem un tradicionālo žurnālistiku. Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” Māra Jēkabsone rakstā “Katram savu emuāru” apskata emuāru rašanos un izcelsmi, salīdzina emuārus ar tradicionālo žurnālistiku, kā arī raksturo korporatīvo emuāru trūkumus un iespējas. Tiek minēti vairāki korporatīvo un bibliotēku emuāru piemēri, kā arī iztirzāti galvenie emuāru veidošanas un uzturēšanas aspekti. Autore secina, ka emuāri ieņem arvien lielāku lomu Latvijas bibliotēku sabiedrisko attiecību realizācijā.
2008. gada jūnijā noslēdzās projekta “Trešais tēva dēls” pirmais posms. Kaspars Rūklis rakstā “Projekta “Trešais tēva dēls” aktualitātes” rubrikā “Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijā” ziņo, ka projekts tiks turpināts līdz 2010. gada martam, ietverot jaunu bibliotēku elektronisko pakalpojumu veidošanu un to neierobežotas pieejamības nodrošināšanu, kā arī iepazīstina ar projekta aktualitātēm: Bila un Melindas Geitsu fonda Globālo bibliotēku iniciatīvas direktora vietnieces Deboras Džeikobsas un programmu vadītājas Džesikas Doras viesošanos Latvijā oktobrī, dokumentālo filmu par projektu “Trešais tēva dēls”, valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” noslēgto vienošanos ar SIA “Tilde” un SIA “Komerccentrs DATI grupa” par datubāzu “Letonika” un “NAIS” brīvpieejamību visās 874 Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās, kā arī poļu kolēģu vizīti Latvijā, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi Latvijas valsts, pašvaldību un Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansēto publisko bibliotēku attīstības projekta plānošanā, vadībā, popularizēšanā un ietekmes novērtēšanā.
Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” Elita Lazda rakstā “Ласкаво просимо” stāsta par 15. starptautisko Krimas konferenci “Bibliotēkas un informācijas resursi mūsdienu zinātnes, kultūras, izglītības un biznesa pasaulē”, kas norisinājās 2008. gada 7.−15. jūnijā Sudakā. Autore ieskicē galvenos konferences tematus — arhīvu informācijas brīvpiekļuve, bibliotēku resursu sistēmu un tīklu integrācija, interneta loma bibliotēku pakalpojumu uzlabošanā, autortiesību jautājumi, elektronisko bibliotēku funkcionalitāte, profesionālās izglītības aktualitātes, kā arī sniedz ieskatu Latvijas delegātu referātos. Autore ielūkojas Krimas pussalas un Sudakas vēsturē un šodienā, stāsta par piedzīvoto kultūršoku un konferences aizkulišu peripetijām.
Daina Gulbe sagatavojusi informāciju par Baltijas valstu akadēmisko bibliotēku starptautisko konferenci (2008. gada 2.−5. jūnijā Molēti (Lietuva)) “Bibliopolis XXI”. Autore sniedz ieskatu konferences referātu tematiskajā aptvērumā: krājumu veidošana, rokrakstu un iespieddarbu digitalizācija, elektronisko bibliotēku un datubāzu veidošana u. c. Konferencē risināti arī praktiski jautājumi, piemēram, zinātnieku iesaistīšana informācijas resursu vērtēšanā.
Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” Tatjana Zahare rakstā “Daugavpils vidusskolēnu informācijpratība” aktualizē bērnu un jauniešu informācijpratības pilnveides nepieciešamību. Autore iepazīstina ar pētījumu “Bērnu bibliotēku lasītāju apmācību vajadzības”, kurā tika noskaidroti Daugavpils vidusskolēnu, bibliotekāru un informācijas speciālistu viedokļi par informācijpratības mācību nepieciešamību, pētīta bērnu bibliotēku lasītāju sagatavotība patstāvīgam darbam ar daudzveidīgajiem informācijas resursiem, kā arī apkopoti skolēnu un bibliotekāru priekšlikumi par mācību organizēšanas iespējām bērnu bibliotēkās. T. Zahare atzīst, ka svarīga ir informācijpratības kursa iekļaušana oficiālajā izglītības programmā. Kā kavējošus faktorus informācijpratības kursu organizēšanai bērnu bibliotēkās T. Zahare min finansiālo līdzekļu nepietiekamību, bibliotekāru pārslodzi, zināšanu un pieredzes trūkumu.
Maija Krekle rakstā “Bibliogrāfs Kārlis Egle un Misiņa bibliotēka” rubrikā “Pagājība un apceres” piedāvā versijas, kādēļ Misiņa bibliotēkas dibinātājs Jānis Misiņš par sava darba turpinātāju izvēlējies K. Egli. Autore ļauj ielūkoties tā laika Misiņa bibliotēkas ikdienā, izcilā bibliogrāfa darbā, kā arī ar smaidu raksturo abu dižgaru amizantās, nevienprātības pilnās attiecības, kurās tomēr netrūka cieņas un sirsnības vienam pret otru. Autores stāstījumā izkristalizējas doma — K. Egles panākumu pamatā lielā mērā bija viņa cilvēciskās īpašības — sirds gaišums, spēja pārliecināt un iemantot cilvēku uzticību, rūpība, krietnums, godīgums —, taču šīs pašas īpašības nesa arī amata zaudējumu padomju varas gados. K. Egles mūža lielākā sāpe bija par spīti izmisīgai un nesamierināmai cīņai J. Misiņam nenoturētais solījums — 20. gadsimta 50. gados Misiņa bibliotēka tika iekļauta LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas sastāvā un zaudēja savu patstāvību.
2008. gada aprīlī 50 Latvijas bibliotekāri devās profesionālā mācību braucienā uz Grieķiju. Anna Mauliņa publikācijā “Vārds bibliotēka nāk no Grieķijas” rubrikā “Ārzemēs” dalās piecas dienas ilgā ceļojuma iespaidos. Grieķija — antīkās pasaules civilizācijas fenomens, “Odisejas” un “Iliādas” pasaule iepretim inflācijai, korupcijai, zemeņu kariem un citām 21. gadsimta reālijām. Mūzu vietņu bibliotēkas, skriptoriji, bibliotēku sistēma mūsdienās — apjomīga raksta daļa veltīta Grieķijas Nacionālās bibliotēkas darbības apskatam, sniegts ieskats Atēnu Ekonomikas un biznesa universitātes bibliotēkas Eiropas dokumentācijas centra darbā.
Elita Lazda “Ārzemju bibliotēku notikumu apskatā (2008. gada aprīlis−jūnijs)” informē par dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības fonda The National Trust bibliotēkas jaunieguvuma — unikāla izdevuma — 465 000 latu vērtas 15. gadsimta raritātes Svēto Rakstu grāmatas “Sarumas misāle” (Sarum Missal) iegādi un elektroniskās versijas izstrādi; apskata pētījumus, kuros atklāti Krievijas iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas un lasīšanas paradumi; ziņo par literārā metro vilciena atklāšanu Maskavā, kura mērķis — grāmatu un lasīšanas popularizēšana; līdzīgu pasākumu Stokholmā — minibibliotēku — izveidi metro stacijās; sniegts ieskats 298 gadu senā pagātnē, kad Anglijā vēsturē pirmajā likumā par autortiesībām pirmo reizi tika skaidri definēts un juridiski terminēts autortiesību jēdziens, kā arī stāstīts par 75. gadadienu, kopš Vācijā pēdējo reizi publiski dedzinātas grāmatas.
Jana Dreimane sniedz informāciju par Čikāgas Universitātes (Chicago University) bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības ieceri, kam nozīmīgu ziedojumu — 25 miljonus no ēkas celtniecībai nepieciešamajiem 80 miljoniem dolāru — projektam piešķīris universitātes absolvents, kompānijas “Morningstar” izveidotājs un vadītājs Džo Mansueto (Joe vai Joseph Mansueto); UNESCO ierēdņu veikto pārsteidzīgo iespieddarbu iznīcināšanu 2004.–2005. gadā; ugunsgrēkā Delftas (Nīderlande) Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes ēkā izglābto nozares bibliotēku, kas ir viens no nozīmīgākajām arhitektūras informācijas resursu krājumiem Eiropā; “Dzīvo bibliotēku” — neparastu inovatīvu projektu izstumto sociālo grupu integrācijai sabiedrībā Londonas “Swiss Cottage” bibliotēkā.
Jana Dreimane piedāvā ieskatu “Pētījumā par google paaudzes informācijpratību” — tajā noskaidrotie pēc 1993. gada dzimušo bērnu informācijas meklēšanas paradumi jaunus izaicinājumus met arī bibliotēkām.
Rubrikā “Vecā un jaunā grāmatniecība” publicēts Lilijas Limanes raksts “1908. gada latviešu grāmatniecība preses spogulī”. 20. gadsimta sākumā kultūras procesa veicināšanā un cilvēku izaugsmē ieinteresētie inteliģenti visiem spēkiem centās apkarot mazvērtīgo literatūru, tādēļ presē regulāri parādījās literatūras vērtētāju atzinumi, apskati un analītiski apcerējumi par jaunizdevumu sastāvu un kvalitāti. To mērķis bija apkarot lubu literatūru, ko peļņas kārie izdevēji turpināja piedāvāt tautai. Autore atspoguļo tā laika situāciju Latvijas grāmatniecībā, sniedzot grāmatu skaita un sastāva analīzi, skaidrojot zinātniskās un populārzinātniskās literatūras problēmas, kā arī uzsverot inteliģences centienus uzlabot grāmatu kvalitāti.
Sadaļā “Dažāda informācija” ievietots LR Kultūras ministrijas balvas par izciliem sasniegumiem bibliotēku bibliotēku nozarē 2007. gadā ieguvēju saraksts, publicēts Elitas Lazdas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2008. gada aprīlis–jūnijs)” un Kristīnes Deksnes-Jerohinas sastādītais Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavas saraksts “Jaunieguvumi bibliotēku nozarē (2008. gada aprīlis–jūnijs)”.
PDF 
formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader 
