"Bibliotēku Pasaule" Nr. 43 (2008)
43. numurā lasiet:
“Bibliotēku Pasaules” 43. numuru ievada Jāņa Lubāna raksts “Komandas darbs”. Autors atzīst, ka Latvijas bibliotēku vadītāji ir atsaucīgāki sadarbībai nekā pasaules lielo un slaveno bibliotēku vadītāji. Šāds viedoklis radies, piedaloties semināros Rīgā 2006. un 2007. gadā. Tomēr Latvijā rietumu vadības modeļi nereti tiek izmantoti nepilnīgi, secina J. Lubāns, tādēļ ar savu publikāciju vēlas iedrošināt izmantot jaunus pārvaldības veidus un dalīties komandas darba pieredzē. Autora piedāvāto elementu ievērošana bibliotēku komandas darbā var radīt darba vietu, kur visi strādā ar entuziasmu, patiesu atdevi un prieku, kur vienmēr valda pacilāta atmosfēra — cilvēki bauda to, ko viņi dara: saskarsmi ar kolēģiem un klientiem. J. Lubāns atgādina sen zināmo patiesību, ka reālā attieksme pret apmeklētājiem netieši tiek akceptēta šo iestāžu vadītāju kabinetos, citiem vārdiem, visnotaļ vāja apkalpošana ir vāja vadītāja pierādījums.
Dženija Dzirkale-Maļavkina, Anna Mauliņa un Evija Ragozina publikācijā “Konsultatīvo funkciju renesanse bibliotēku nozarē” atgādina, ka konsultatīvais darbs ir nozīmīgs jebkura bibliotēku nozares virziena attīstībā. Autores piedāvā ielūkoties konsultatīvā darba aspektos, piemēram, konsultatīvā darba līmeņos, darba virzienos un funkcionalitātē, lai varētu noteikt problēmsituāciju un kvalitatīvāk izstrādāt konsultatīvo metodiku. Raksta autores uzsver, ka katra bibliotēka var lemt, kādus jauninājumus izmantot savā darbā. Tādēļ primārais uzdevums ir apzināt informāciju par jauninājumiem, kas balstās uz faktu materiālu un ietver visas apzinātās, iegūtās, pozitīvi vērtētās un ieteicošās inovācijas. Inovāciju cikls noslēdzams ar jauninājuma lietišķo apgūšanu bibliotēkā, kad tas vai nu kļūst, vai nekļūst par neatņemamu bibliotēku darba procesu.
Daina Puntuka publikācijā “Informācijpratība” atgādina, ka informācijpratība veidojusies, sasaistot tradicionālo bibliotēku lasītāju apmācību ar moderno tehnoloģiju piedāvātajām iespējām. Autore norāda, ka bibliotekāriem ir grūti pierādīt informācijpratības nepieciešamību, nemaz nerunājot par to iekļaušanu augstskolu studiju plānos, lai gan starptautiski pieņemtais jēdziens deklarē, ka informācijpratīgi ir cilvēki, kas iemācījušies. D. Puntuka uzsver, ka iegūt informāciju, kas ir mācīšanās neatņemama sastāvdaļa, nav iespējams neapmeklējot bibliotēku, kā arī secina, ka izpratni par informācijpratību lielā mērā ietekmē indivīda iepriekšējā pieredze un pasaules uztvere.
Bibliotēkas reklāmas mērķis ir piesaistīt sabiedrības uzmanību, aktivizēt resursu izmantošanu, palielināt lasītāju skaitu, sniegt informāciju par jauniem pakalpojumiem, veicināt lasīšanu, uzlabot bibliotēkas tēlu sabiedrībā, jo reklāma spēj ietekmēt sabiedrības vērtību hierarhiju. Rakstā “Kā lai zinu, ka esat, ja nevienam to neesat teicis” Elita Lazda apskata jautājumus, kā, izmantojot tirgzinību elementus, bibliotēkai padarīt sevi redzamu un pieprasītu. Autore norāda, ka daļa sabiedrības neinteresējas par bibliotēku sniegumu, tādēļ bibliotekāru uzdevums ir ieinteresēt.
Ilonas Ļegeņkajas rakstā “Latvijas Universitātes bibliotēkas krājuma komplektēšana Krievijas interneta veikalos” apskatīta Latvijas Universitātes bibliotēkas (LUB) komplektētāju pieredze darbā ar Krievijas internetveikaliem laika periodā no 2005. līdz 2007. gadam. Autore uzsver, ka krievu izdevumu komplektēšana internetveikalos ir laba alternatīva Latvijas grāmatveikalu piedāvājumam, tomēr atgādina, kam pievēršama uzmanība, izvēloties veikalu — vai tas piegādā preces Baltijas reģionam, vai piedāvātie apmaksas veidi ir pieņemami utt. I. Ļegeņkaja piedāvā lasītājam LUB sadarbības aprakstu ar Krievijas internetveikaliem, jo viņu pieredze krievu izdevumu komplektēšanā ir efektīva, pasūtījumu izpildes procents lielāks, nekā sadarbojoties ar Latvijas internetveikaliem, bet pats pasūtīšanas process — aizraujošs.
“Nozīmīgākie notikumi 2007. gadā”, “Neatliekami risināmie jautājumi 2008. gadā”, “Kā pagājušajā gadā esat paaugstinājis kvalifikāciju?” tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes sniedza 146 bibliotekāri. Ingrīda Kalinka “Latvijas Bibliotekāru biedrības 9. kongresa “Quo vadis, Latvijas bibliotēka” dalībnieku ekspresaptaujas rezultāti” sniedz aptaujas apkopojošo informāciju.
Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” publicēta Marlēnas Krasovskas intervija ar Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) direktores vietnieku krājuma digitalizācijas jautājumos Valdi Mazuli, kurš stāsta par “Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas pieredzi krājuma digitalizācijā”. LAB ir pirmā kultūratmiņas institūcija Latvijā, kas uzsāka sava krājuma digitalizēšanu — tajā inovatīvu risinājumu meklējumu un izmēģinājumu pilns digitalizēšanas darbs sākās jau 1994. gadā. V. Mazulis skaidro digitalizācijas nepieciešamību bibliotēkā, atklāj materiālu atlases principus, raksturo LAB digitālās kolekcijas, kas tapušas laikā no 1997.−2007. gadam. 2006. gadā LAB uzsākusi dalību Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā, lai nodrošinātu digitalizētā krājuma mūžsaglabāšanu un plašu pieejamību. Stāstījumā skarti autortiesību, digitalizētā krājuma izmantojamības un finansiālās atdeves, cilvēkresursu u. c. jautājumi, ieskicētas nākotnes ieceres.
Signe Valtiņa rakstā “Blogi: sērga vai jaunas iespējas?” atspoguļo 2008. gada 17. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notikušo diskusiju par blogiem un blogošanu. Diskusijas mērķauditorijas spektrs bija no pieredzes bagātiem blogeriem līdz tiem, kas par blogiem nezina neko vai arī zina ļoti maz. Izvērtējot diskusijās dzirdēto, autore mudina pamēģināt katram rakstīt savu blogu, norādot, ka tā ir iespēja rast atbildes uz svarīgiem jautājumiem, uzzināt ko jaunu un atklāt patīkamus sarunu biedrus.
Kaspars Rūklis rakstā ““Trešais tēva dēls” gatavs vasaras brīvdienām” rubrikā “Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijā” atskatās uz paveikto. Noslēdzoties Trešā tēva dēla (3td) projekta pirmajam posmam, maijā un jūnijā tika rīkoti pārskata pasākumi plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai piecās Latvijas pilsētās: Jelgavā, Liepājā, Rīgā, Valmierā un Daugavpilī. Tajos piedalījās valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” pārstāvji, projekta reģionālie kuratori un reģionālo mācību centru vadītāji. Atzīmējot bibliotēku un pašvaldību veiksmīgo sadarbību, tika pasniegtas 3td balvas. Autors stāsta arī par Bila & Melindas Geitsu fonda Globālo bibliotēku iniciatīvas projekta vadītājas Džesikas Doras kārtējo viesošanos Latvijā, kuras laikā atzinīgi tika vērtēti projekta guvumi, uzsverot, ka publisko bibliotēku attīstības projekta 3td veiksme ir patiesi iespaidīga.
Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” ievietots Māras Niperes raksts “Bibliotēkas — līdzi laikam” par Latvijas zinātnisko un speciālo bibliotēku direktoru 2008. gada pavasara sanāksmi 22. maijā Rīgā. Tajā tika diskutēts par institucionālo bibliotēku (ne)spēju ieinteresēt lasītājus, kā labāk stāstīt par sevi, reklamēt un popularizēt pakalpojumus, piesaistīt sabiedrības uzmanību. Sanāksmes dalībnieki ar gandarījumu atskatījās uz paveikto un raksturoja galvenos virzienus iecerētajā datu veidošanas stratēģijā, piemēram, kartīšu katalogu konversijā, kā arī digitālās bibliotēkas stratēģijā, piemēram, viens no digitālās bibliotēkas mērķiem ir digitalizēt visus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pieejamos laikrakstus un žurnālus. Konferencē izskatītās problēmas bija galvenokārt koncentrētas uz bibliotēku katalogu tālākas attīstības jautājumiem, kā arī meklēšanas iespējām datubāzēs. Diskusiju laikā vairākkārt tika uzsvērts, ka, ja bibliotēku informācijas sistēmas un elektroniskie katalogi nemainīsies līdzi laikam, tie, iespējams, drīz vien nevienam nebūs vajadzīgi.
Marlēna Krasovska rakstā “Vai var piespiest mīlēt Raini? Un bibliotēkas?” ieskicē darbseminārā “Latvijas Universitātes bibliotēkas pakalpojumi — izvērtējums, attīstība un perspektīvas” 2008. gada 8. februārī Rīgā apspriestās Latvijas augstskolu bibliotēku praktiskās problēmas. Augstskolu bibliotēkas piedāvā jaunus, modernus pakalpojumus un bagātīgus informācijas resursus, taču tos izmantot kavē gan studentu zemais informācijpratības līmenis, gan motivācijas trūkums. Bibliotekāri problēmas risinājumam iesaka paaugstināt augstskolu studiju programmu prasības, iekļaut informācijpratības kursu vispārējās studiju programmās, kā arī novērst skolu bibliotēku atpalicību valstī, kur apgūstama informācijpratības ābece. Latvijas Universitātes bibliotēkas darbinieki seminārā sniedza vērtīgu informāciju par noteiktajā laikā bibliotēkai neatdotu iespieddarbu atgūšanas un kavējuma naudas aprēķināšanas niansēm. Aktuāla problēma augstskolu bibliotēkās ir arī nozaru bibliotekāru trūkums — valstī noteiktā obligātā prasība, ka visiem bibliotēku darbiniekiem nepieciešama bibliotekārā izglītība, samazina jau tā šauro nozaru speciālistu loku bibliotēkās.
Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” Iveta Krūmiņa rakstā “Pieckārtējā lasīšanas svinēšana” atskatās uz 2008. gada 1. martā Ķīpsalas izstāžu centrā Baltijas grāmatu svētku laikā aizritējušo Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansētās kultūras programmas “Bērnu žūrija” 2007. gada lasīšanas maratona noslēguma pasākumu — Lielie lasīšanas svētki.
Rubrikā “Pagājība un apceres” publicēts Ainas Štrāles raksts “LPSR Galvenās literatūras pārvaldes cenzētie teksti 20. gadsimta 60.–70. gados”. LPSR cenzūra šajā laika periodā visasāk vērsās pret Latvijas pirmās republikas perioda un trimdas autoru pieminēšanu vai citēšanu. Iznīcinoša kritika un pilnīgs aizliegums skāra tekstus, kuros bija kaut tikai pieminēta cenzūra. Dzejā tika kritizētas cenzūrai nepieņemamu noskaņu nianses. Autore ļauj ielūkoties šī laikposma literāro darbu autoru radošajā dzīvē, kad cenzūras noraidošo lēmumu rezultātā daudzi darbi tā arī nekad netika iespiesti, neraugoties uz to kultūratmiņas un literāro vērtību. Tikai 20. gadsimta 80. gadu vidū publicistikā ienāca pārbūves vēsmas.
Rubrikā “Ārzemēs” Janas Dreimanes un Elitas Lazdas sagatavotajā “Ārzemju bibliotēku notikumu apskatā (2008. gada janvāris–marts)” publikācija “Rekonstruētā Morgana bibliotēka atzīta par vienu no desmit labākajām Ņujorkas celtnēm” sniedz informāciju par prestižās Design Awards 2007 balvas ieguvēju. Bibliotēkas kompleksa rekonstrukcija ilga 3 gadus un izmaksāja 102 miljonus ASV dolāru. Savukārt rakstā “Dānijas bibliotēka iecerējusi iegādāties pravieša Muhameda karikatūras” apskatīts Dānijas Karaliskās (Nacionālās) bibliotēkas lēmums iegūt savā īpašumā pravieša Muhameda karikatūras. Dānijas plašsaziņas līdzekļos izskanējis brīdinājums, ka šāds Karaliskās bibliotēkas lēmums, iespējams, var atkal radīt starptautisku politisku “vētru”. Notikumu apskatā publicēta arī satraucoša ziņa, ka, protestējot pret Bādenes-Virtembergas federālās zemes Revīzijas palātas taupības plānu, kas paredz krietni samazināt Bādenes Zemes bibliotēkas budžetu un atlaist ceturto daļu tās darbinieku, “No amata atkāpies Bādenes Zemes bibliotēkas direktors Pēters Mihaels Ērle”. Savukārt “No renesanses kultūras universa līdz virtuālai informācijas salai: Bavārijas Valsts bibliotēkai — 450” sniedz ieskatu kā četrsimt piecdesmito gadskārtu pavadīja Bavārijas Valsts bibliotēka. Novērtējot Bavārijas Valsts bibliotēkas sasniegumus, Vācijas Bibliotēku apvienība un Hamburgas nedēļas laikraksta un izdevniecības “Die Zeit” dibinātāja Gerda Buseriusa un viņa dzīvesbiedres Ebelīnas fonds to pasludinājis par Gada bibliotēku. Raksts “Kinolente par bibliotekāriem mākslas filmās un dzīvē” stāsta par to, kā 2007. gada vasarā ceļu pie skatītājiem uzsāka dokumentālā filma “Holivudas bibliotekārs”, kas ir pirmā bibliotekāru darbam un dzīvei veltītā pilnmetrāžas kinolente. Rakstā “100 miljonu dolāru ziedojums Ņujorkas Publiskajai bibliotēkai” atklāts, ka Ņujorkas Publiskās bibliotēkas darbība pēdējos gados vairākkārt kritizēta, tādēļ, lai tā spētu piesaistīt aizvien vairāk lasītāju, sevišķi no sabiedrības vidējiem un zemākajiem slāņiem, ar bagātām, ērti pieejamām kolekcijām, plašām izglītības programmām, modernām, radošu darbību un pētniecību rosinošām lasītavām, daudziem tiešsaistes pakalpojumiem, Volstrītas finansists Stīvens Švarcmans (Stephen A. Schwarzman) ziedojis Ņujorkas Publiskajai bibliotēkai 100 miljonus dolāru tās renovācijai.
Rubrikā “Ārzemēs” ar nosaukumu “Vienoti dažādībā: Šveices nozīmīgāko bibliotēku apskats” tiek turpināts žurnāla 42. numurā aizsāktais Māras Niperes ieskats Šveices bibliotēku sarežģītajā sistēmā un šveiciešu demokrātijas paraugos. Šveice ir īpaša un tikpat īpašas ir viņu bibliotēkas: rakstā aplūkotas lielākās un nozīmīgākās Šveices bibliotēkas valsts vācvalodīgajā daļā. Piemēram, Cīrihes Tehniskās augstskolas bibliotēka ir moderno tehnoloģiju pionieris, bet Cīrihes Centrālā bibliotēka — Baltijas literatūras saliņa. Šveices Centrālās bankas bibliotēka Cīrihē sniedz finansu informāciju ikvienam interesentam, savukārt grafiti uzraksts “Runāšana — sudrabs, lasīšana — zelts” ir Lucernas Centrālās un augstskolas bibliotēkas moto.
Rubrikā “Dažāda informācija” Zane Šmita rakstā “Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Vidzeme” rekonstrukcija” atklāj, kā pēc daudzu gadu ilgās ieceres auklēšanas, projekta izstrādāšanas un tā īstenošanas filiālbibliotēka “Vidzeme” atgriezās rekonstruētā un no jauna aprīkotā ēkā.
Ilzes Kļaviņas apkopotie “Latvijas bibliotēku darba koprādītāji: 2003–2007” sniedz interesantus faktus, piemēram, 2008. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 270 tūkstoši cilvēku, bet tikai 45,6% no tiem izmantoja bibliotēku pakalpojumus, lai gan vidēji uz katriem 1123 iedzīvotājiem ir viena bibliotēka. Kopumā bibliotēkās uz katru Latvijas iedzīvotāju glabājas 34,5 dokumenti (informācijas vienības), bet uz katru bibliotēkas lasītāju tas izsakāms kā 75,6 dokumenti (informācijas vienības).
Sadaļā publicēts arī Elitas Lazdas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2008. gada janvāris–marts)” un Kristīnes Deksnes-Jerohinas sastādītais saraksts “Jaunieguvumi bibliotēku nozarē (2008. gada janvāris–marts)”.
PDF 
formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader 
