Satura rādītājs

Redaktora sleja

Summary

42. numurā lasiet:

Redaktora slejā “Lasītāju motivācija bibliotēku izmantošanai” žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa vērš uzmanību uz to, ka diemžēl vidēji puse Latvijas iedzīvotāju iet bibliotēkām ar līkumu. Tādēļ nepieciešams īstenot mērķtiecīgu stratēģiju motivētai lasītāju piesaistīšanai — savas bibliotēkas prestiža, nozīmības un konkurētspējas vairošanai.

“Bibliotēku Pasaules” 42. numuru ievada Ievas Račikas raksts “Ātrlasīšana — ātrāks informācijas ieguves veids”. Autore uzsver, ka bibliotekāram, kas ik dienas sniedz neskaitāmas ziņas par bibliotēkas krājumu, interesantākajiem rakstiem, prot vērtēt un ieteikt lasītājam labāko un piemērotāko materiālu, ir nepieciešamas ātrlasīšanas prasmes, jo tās palīdz efektīvāk apstrādāt informācijas masīvus, paņemot no tiem svarīgāko. I. Račika atgādina, ka nepārtraukti dramatiski pieaug informācijas daudzums, kuru ne vienmēr var iegūt audiāli. Savukārt mūsdienu straujais dzīvesveids radījis veselu aktīvo paaudzi, kurai vienkārši nav laika lasīt. To dažkārt radikāli sauc par sekundāro analfabētismu. Mūsdienās arvien populārākas kļūst datorizētās ātrlasīšanas apguves programmas, kas ne tikai ļauj uzlabot lasīšanas prasmes, bet arī noskaidrot, ko tieši būtu vēlams uzlabot un attīstīt.

Karīna Bandere rakstā “Eiropas digitālā bibliotēka — konsenss starp dažādām kultūras sfērām” skaidro nepieciešamību veidot plašu sadarbības tīklu un organizēt diskusijas par profesionāliem un tehniskiem jautājumiem, lai rastu kopīgus risinājumus Eiropas digitālās bibliotēkas (EDB) attīstībai. Paredzēts, ka EDB apvienos Eiropas arhīvu, muzeju un bibliotēku digitālās kolekcijas, nodrošinot daudzvalodu piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam no vienas saskarnes.

Žurnāla 40. numurā aizsāktajā Annas Mauliņas sarunā ar Vērmontas Universitātes Bibliotēku un informācijas tehnoloģiju dekāni Māru Sauli “No reto grāmatu mīļotājas līdz bibliotēku datorizācijas entuziastei” turpinātas pārdomas gan par digitalizācijas vilni, kas veļas pāri pasaulei, gan par pilnīgi jaunām idejām, kas varētu vēl vairāk mainīt bibliotēku nozari. M. Saule stāsta par pirmo “uzturēšanos savu vecāku teiksmainajā dzimtenē” un iespaidiem, kas gūti Latvijas bibliotēkās pagājušā gadsimta 90. gados. Tā laika Latvijas bibliotēku darbs viņai šķitis svešāds un nepieņemams.

Profesionālā literatūra var būt saistoša lasāmviela novadpētniecības bibliotekāram, apgalvo Inta Sallinene rakstā “Novadpētniecība paradigmu maiņās: jaunākā nozares literatūra”. Pirmais autores pieminētais izdevums sniedz atbildes uz būtiskiem jautājumiem, kas ietverti mūžam mainīgajā jēdzienā “bibliotēku novadpētniecības darbs”, nākamais — padziļinātu ieskatu novadpētniecības krājuma pārvaldībā. Savukārt trešā grāmata sniedz vērtīgus padomus, kā palīdzēt novada un dzimtu vēstures pētniekiem, šo materiālu apkopotājiem un izdevējiem. I. Sallinene atzīmē, ka ceturtā grāmata jāuztver kā iespēja mācīties no citu jau uzkrātās pieredzes novadpētniecības digitalizācijā. Rakstā apskatītie izdevumi pieejami Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavā.

Vai trīskājaina varde, ķīniešu monētas, vēja zvani, bruņrupucis, akvārijs ar zelta zivtiņām radīs bibliotēkai finansiālu uzplaukumu? Zvārgulīši ar divām vai deviņām mēlītēm nodrošinās bibliotēkas popularitāti? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Elita Lazda rakstā “Ieskats bibliotēku telpu netradicionālā iekārtošanā”. Autore analizē bibliotēku telpu atbilstību no fen šui viedokļa un sniedz ieskatu, kā uzturēt stimulējošus un labvēlīgus darba apstākļus gan bibliotekāru darba vietās, gan telpās, kurās uzturas lasītāji. E. Lazda norāda, ka daudzi fen šui noteikumi ir loģiski un viegli izskaidrojami. Tomēr ne jau visi tie balstās uz loģiku, un būtu aplam noraidīt idejas, kas no loģikas viedokļa nav saprotamas. E. Lazda atgādina, ka fen šui nav “atslēga” veiksmei, bet gan tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai, kas pati par sevi nav mērķis.

Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” publicēts Māras Niperes raksts “Digitalizācijas iespējas un riski: Latvijas Nacionālās bibliotēkas pieredze”, kurā uzsvērts, ka digitalizācija izvirza lielas prasības un met augstus izaicinājumus, taču tā piedāvā arī neiedomājamas iespējas. Latvijā līdz 2006. gada pavasarim, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika izveidota Digitālās bibliotēkas darba grupa, digitalizācija bibliotēku jomā noritēja, galvenokārt pateicoties entuziastiem. Bet jau 2007. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka saņēma oficiālu valsts atbalstu un apjomīgu finansējumu digitalizācijas projektu realizācijai. Tas deva iespēju likt pamatus vienotiem ciparoto materiālu apstrādes, glabāšanas un pieejamības principiem. M. Nipere atgādina, ka tas ir viens no Latvijas sabiedrības izglītības un attīstības priekšnoteikumiem.

Kaspara Rūkļa raksts “Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekts “Trešais tēva dēls” darbībā” rubrikā “Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijā” atspoguļo projekta aktivitātes. Autors atgādina, ka ASV informācijas tehnoloģiju korporācija “Microsoft” ziedojusi vairāk nekā 8,9 miljonus ASV dolāru Latvijas bibliotēkām. Tādēļ radusies iespēja katram bibliotekāram projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros nodrošināt 140 stundu ilgu apmācību, kas palīdzēs palielināt esošo zināšanu un prasmju apjomu. Martā tika uzsākta datortehnikas piegāde pašvaldību publiskajām bibliotēkām visā Latvijā.

Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” ievietots Marlēnas Krasovskas sagatavotais Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) 9. kongresa “Quo vadis, Latvijas bibliotēka?” (2008. gada 28. februārī Rīgā) apskats. 2008. gads LBB rit 85 gadu jubilejas zīmē (tā ir viena no vecākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā), un kongress iezīmēja arī kārtējā LBB darbības posma noslēgumu — pilnvaras nolika līdzšinējā LBB vadība. Anna Mauliņa, līdzšinējā LBB prezidente, atzina, ka Latvijas bibliotekāri savas profesionālās biedrības 85. gadskārtu var sagaidīt ar gandarījumu, jo bibliotēku attīstība Latvijā vērtējama pozitīvi: tīkls nostiprināts, finansējums aug, LR Kultūras ministrijas un valsts atbalsts ir ievērojams, politiskā attieksme — pozitīva, bibliotekāru darba samaksa ir palielinājusies, bibliotēkas tēls sabiedrībā tiek vērtēts atzinīgi. 2007. gads Latvijas bibliotēkām nācis arī ar radikālu pagriezienu ceļā uz virtuālo, digitālo pasauli: izveidots Latvijas bibliotēku portāls, būtiski palielinājies Latvijas digitālās bibliotēkas devums, ievērojami audzis bibliotēku tāllasītāju skaits, arvien noteiktāk klasiskā bibliotēka mainās “Bibliotēka 2.0” virzienā.

Kongresā tika skarti vairāki aktuāli nozares jautājumi. Līdz 2009. gada jūnijam Latvijā noslēgsies vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma. LR Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs J. Turlajs skaidroja jaunā valsts administratīvi teritoriālā sadalījuma ietekmi uz bibliotēku tīklu un nozares attīstību, kā arī apskatīja iespējamās problēmas. Valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” pārstāvji iepazīstināja ar Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” aktualitātēm: bibliotēku vienotā datu pārraides tīkla izveidi, “Pētījuma par informācijas komunikāciju tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu un bibliotēku funkcionālo lomu Latvijas sabiedrībā” rezultātiem. Uzsākta arī skolu bibliotēku integrēšana valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā. Latvijas Nacionālās bibliotēkas informācijas sistēmu projektētājs Artūrs Žogla iepazīstināja ar jauno Latvijas digitālās bibliotēkas digitālo objektu pārvaldības (Digital Object Management, DOM) sistēmu, kas tiks ieviesta 2008. gadā.

Lai arī Latvijā ir tikai ap 4600 bibliotekāru, darbojas trīs profesionālās nevalstiskās organizācijas: Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija, Latvijas Skolu bibliotekāru biedrība un LBB. Ceturtā — Latvijas Mūzikas bibliotēku asociācija, tā sakot, jau “mirusi dabīgā nāvē”. Kongresā tika izteikts aicinājums apvienot bibliotēku nozares nevalstisko sektoru, tomēr viedokļu dažādības dēļ tas neizdevās.

Kongresā tika pasniegtas nozares gada balvas labākajiem bibliotēku speciālistiem un notika jauna LBB prezidenta, valdes un revīzijas komisijas vēlēšanas. Godpilnajā LBB prezidentes amatā tika ievēlēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.

Māra Nipere rakstā “Digitālie pakalpojumi Dortmundes pilsētas un federālās zemes bibliotēkā” stāsta par semināru “Kooperatīvo digitālo pakalpojumu izveide — DigiBib un DigiUzziņas”, kas notika 2007. gada 8. oktobrī Rīgā un piedāvā ielūkoties trīs lielāko un svarīgāko Dortmundes bibliotēku darba pieredzē. DigiBib literatūras meklēšanas mašīnas jeb literatūras meklētājprogrammas galvenā doma bija mainīt priekšstatu par bibliotēku kā pieputējušu grāmatu krātuvi un izveidot kaut nelielu alternatīvu “Google”. Savukārt uzziņu dienestu DigiUzziņas (DigiAuskunft) Dortmundes bibliotēka veido kopā ar citām pilsētas un reģiona bibliotēkām. Rezultātā DigiUzziņas ir kooperatīvs, apvienots tīmekļa uzziņu dienests.

Autore stāsta arī par Dortmundes bibliotēkā rīkotajiem grāmatu strīdiem (Bücherstreit), kuros pasākuma viesi — pieci sabiedrībā pazīstami cilvēki — publiski apspriež piecas jauniznākušās grāmatas. Pasākums ir ļoti populārs un plaši apmeklēts, jo pašlaik Vācijā risinās nopietnas tiesas prāvas starp bibliotēkām un izdevējiem.

Valdis Mazulis rakstā ““Digitalizācijas skolas” semināri Krievijas Valsts publiskajā vēstures bibliotēkā” iepazīstina ar starptautiskajiem digitalizācijas semināriem, kas norisinājās no 2007. gada 12. līdz 15. martam un no 24. līdz 28. septembrim. Semināru galvenais mērķis — lietišķas pieredzes apmaiņa par krājumu digitalizāciju. Semināra dalībniekiem no Krievijas, Latvijas, Ukrainas un Baltkrievijas tika piedāvāta iespēja iegūt informāciju par digitalizācijas procesa tehnisko nodrošinājumu un ārpakalpojumu izmantošanu bibliotēkas krājuma digitalizācijā.

Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” Ingūna Arāja rakstā “Skolu bibliotēku sadarbības formas un partneri” stāsta par skolas bibliotēku sadarbības partneru loku, kas ir gana plašs, un atgādina, ka skolas bibliotēka jau sen vairs nav vientuļa sala plašajā informācijas okeānā. Autore apskata skolas bibliotekāra darba lauku un sadarbības iespējas, kas sākas ar blakus kabinetu skolā, un aizstiepjas līdz pat visaugstākajam līmenim valsts pārvaldē, nepiemirstot galveno klientu — skolēnu.

Ingūna Stranga publikācijā “Kā iedvesmot jauniešus lasīt?” apskata Britu padomes Latvijā sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku (RCB) 2007. gada 10.−11. oktobrī Rīgā organizētā lasīšanas veicināšanas semināra norisi, kurā galvenā uzmanība tika veltīta jauniem, interesantiem lasīšanas veicināšanas pasākumiem Latvijā un Lielbritānijā. Aprakstītas lasīšanas veicināšanai īpaši izveidotās tīmekļa vietnes, kā arī lasīšanas grupas, kurās lasītāji regulāri tiekas, lai runātu par grāmatām un izlasīto.

Rubrikā “Pagājība un apceres” publicēts Alīdas Zigmundes raksts “Rīgas Politehnikuma, vēlākā Rīgas Politehniskā institūta bibliotēka (1862−1919)”. Rīgas Politehnikums bija pirmā augstskola tagadējā Latvijas teritorijā, kas dibināta 1862. gadā. Mācības jaunajā augstskolā sākās oktobrī, bet bibliotēkas veidošana tika uzsākta jau vasarā. Pirmā pasaules kara laikā bibliotēkas krājumu evakuēja uz Krieviju; 1987. un 1990. gada mēģinājumi to atgūt palika bezrezultatīvi. Autore uzsver, ka bibliotēkas atgūšana būtu ļoti svarīga, jo šim dokumentu krājumam ir liela kultūrvēsturiska nozīme.
  

Rubrikā “Ārzemēs” Janas Dreimanes un Elitas Lazdas sagatavotajā “Ārzemju notikumu apskatā (2007. gada oktobris–decembris)” J. Dreimane galveno uzmanību pievērš vienai no Āzijas skaistākajām un lielākajām kultūras celtnēm, kas simbolizēs konservatīvā islāma caurvīto un pārdrošākajām mūsdienu tehnoloģijām atvērto arābu garu. Rakstā “Saūda Arābijas dārgakmens — karaļa Fahada Nacionālā bibliotēka” autore ļauj ielūkoties bibliotēkas arābiskajās tradīcijās, kā arī jaunās nacionālās bibliotēkas celtniecības iecerēs, kas Tuvo Austrumu valstij izmaksās 120–150 miljonus eiro. Turpat ievietotas satraucošas ziņas, ka “Francijas ielu nemieros nodedzināta bibliotēka“. Tīši izraisītā ugunsgrēkā 2007. gada 27. novembrī gāja bojā Parīzes ziemeļu priekšpilsētas Viljēlebelas (Villiers-le-Bel) bibliotēka, kuras krājumā bija 37 328 informācijas vienības, no tām atlikuši vien 6000 iespieddarbi. Nožēlojams ir fakts, ka bibliotēku sadedzinājuši 12–13 gadus veci jaunieši, kas pa izsistajiem ēkas logiem iemetuši benzīna kannas un pielaiduši namam uguni. Turpat, Francijā, mēnesi iepriekš, 2007. gada 17. oktobrī, “ASV Kongresa bibliotēka un UNESCO vienojas par “Pasaules digitālās bibliotēkas” tālākattīstību“. Jaunveidojamās bibliotēkas mērķis ir atspoguļot kultūras daudzveidību, iekļaujot tajā visu pasaules reģionu bibliotēku un citu atmiņas institūciju unikālos materiālus.

E. Lazda stāsta par “Hercogienes Annas Amālijas bibliotēkas Veimārā “atdzimšanu”” pēc ugunsgrēka. Bibliotēkas restaurācija izmaksāja apmēram 12,8 miljoni eiro. Pēc atjaunošanas bibliotēka maksimāli pietuvināta tās ziedu laikiem — 19. gadsimta vidum. “Čehi sevi pasludina par Eiropas lasošāko tautu” ielūkojas čehu lasīšanas tradīcijās, bet “Britu bibliotēka digitalizēs 19.gadsimta grāmatas” — atklāj ieceri digitalizēt vairāk nekā 100 000 grāmatu, par kurām lielākā sabiedrības daļa neko nezina.

Māras Niperes rakstā “Šveices bibliotēku sistēma — mazas valsts fenomens” sniegts ieskats Šveices bibliotēku sarežģītajā sistēmā un šveiciešu demokrātijas paraugos. Autore pieskaras valsts vēsturei, politikai, statistikai, apskata bibliotēku vēsturi, taču galvenā uzmanība veltīta bibliotēku sistēmai mūsdienās. Autore norāda, ka demokrātija valda ne tikai valsts iekārtā, bet arī bibliotēku jomā — par daudziem jautājumiem, to skaitā bibliotekārajiem, tiek rīkotas tautas nobalsošanas.

Dace Apsīte publikācijā “Eiropas Savienības informācijas punktu koordinatores Beļģijā” apskata kā strādā informācijas centri un bibliotēkas Beļģijā. Autore stāsta par Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes informācijas centru apmeklējumu, uzsverot, ka to darbs ir radniecīgs pašu darbam Latvijā. Eiropas Komisijas centrālā bibliotēka pārsteigusi ar stingrajiem drošības noteikumiem, bet Beļģijas Karaliskā bibliotēka — krāšņiem viduslaiku manuskriptiem un bibliotekāru vīriešu skaitu.

Sadaļā “Dažāda informācija” publicēts arī Marlēnas Krasovskas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2007. gada oktobris–decembris)” un Kristīnes Deksnes-Jerohinas sastādītais “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavas jaunieguvumu (2007. gada oktobris–decembris)” saraksts.

Nobeiguma rubrikā “Vēstules” publicēta bibliotekāres vēstule, kas saņemta žurnāla “Bibliotēku Pasaule” redakcijā.

PDF formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader