Satura rādītājs

Redaktora sleja

Summary

41. numurā lasiet:

Redaktora slejā “Digitālās bibliotēkas un autortiesības” žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa jautā: “Mierīga līdzāspastāvēšana vai mūžīgs karš?”, norādot uz asām un vētrainām diskusijām Eiropas Savienības valstīs pēc Eiropas Savienības direktīvu izdošanas. Šīs direktīvas ierobežo reproducēšanas (kopēšanas) iespējas, līdz ar to autortiesiski aizsargātas informācijas brīva izmantošana izglītībai, pētniecībai, personiskām vajadzībām, kas attiecināma arī uz elektronisko vidi, tiek revidēta vai atcelta.

“Bibliotēku Pasaules” 41. numuru ievada Jāņa Turlaja raksts “Pašvaldību publiskās bibliotēkas reģionos un novados reģionālās reformas un administratīvi teritoriālās reformas kontekstā”, kurā apskatīts kā, realizējot administratīvi teritoriālo reformu, paredzēts saglabāt un paplašināt iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu pieejamību. Autors uzsver, ka novadā veidosies vienota administratīva struktūra un vienots budžets, līdz ar to agrāk patstāvīgo pagastu un pilsētu bibliotēkas veidos vienotu novada bibliotēku tīklu. Reģionu galvenās bibliotēkas darbosies arī turpmāk, nodrošinot bibliotēku sistēmas reģionālā līmeņa funkcijas, piemēram, uzturot reģionālos elektroniskos kopkatalogus.

Dmitrijs Zinovjevs publikācijā “Krizantēmas, mežģīnes un pērles: jūgendstila sieviešu tērpi 20. gadsimta sākuma fotoatklātnēs” apskata 20. gadsimta sākuma atklātnes Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijā, kurās iemūžināti izsmalcinātie jūgendstila tērpi, un ļauj ielūkoties laikā, kuru pieņemts dēvēt par “brīnumaino laikmetu”. Šis materiāls dod iespēju pētīt attiecīgā laika vēsturi, kura kultūrvēsturiskā nozīme nerada šaubas. Autors uzsver jūgendstila propagandētāju centienus novest ikdienas sadzīvi līdz estētiskās pilnības līmenim, tā radot zināmu ideālu dzīves telpu mākslas un modes jomās.

Rakstā “Dažādās bibliotekāru lomas medicīnas informācijas nodrošināšanā” Inese Auziņa-Smita un Velta Pozņaka apskata kvalifikācijas un mācību prasības, ko gaida no Latvijas medicīnas un veselības informācijas bibliotekāriem. Ideālā situācijā medicīnas bibliotēkas darbiniekiem būtu gan profesionālā medicīniskā izglītība un/vai zināšanas par veselības aprūpes pakalpojumiem, gan bibliotekāra kvalifikācija. Prakse rāda, ka, lai arī medicīnas bibliotēkas var iegūt kvalificētu personālu, specializētās medicīnas un veselības informācijas zināšanas tiem jāapgūst darba vietā.

Kristīne Deksne-Jerohina rakstā “Cietumu bibliotēkas un ieslodzīto bibliotekārā apkalpošana” analizē cietumu bibliotēku stāvokli un, nosakot attieksmi pret ieslodzīto informācijas vajadzībām, cenšas atbildēt uz jautājumu “Vai sodam, lai cik smags tas arī būtu, jāizslēdz cilvēks uz mūžu no sociālās dzīves?”. Autore secina, ka Latvijas cietumu bibliotēku stāvoklis ir slikts un ieslodzīto bibliotekārās apkalpošanas kvalitāte — zema. Latvijas cietumu bibliotēku stāvoklis neatbilst IFLA vadlīnijām ieslodzīto bibliotekārajā apkalpošanā. Arī Latvijas Republikas normatīvie akti neveicina kvalitatīvu ieslodzīto bibliotekāro apkalpošanu.

Gunta Bite publikācijā “Latvijas Neredzīgo bibliotēka: pastāvēs, kas pārvērtīsies” iezīmē nākotnes vīzijas Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Autore apskata bibliotēkā veiktos jauninājumus skaņu ierakstu studijā, lasītavā, Braila raksta nodaļā, reproducējamo grāmatu izvēlē, kā arī citos pakalpojumos.

Laima Mirdza Ostele rakstā “Kurzemes bibliotēku reģionālā sadarbības tīkla izveide” analizē attīstības riska faktorus un jautā: “Vai bibliotēka kļuvusi tikai par interneta piekļuves punktu?” L. M. Ostele sniedz ieskatu Kurzemes reģiona bibliotēku sadarbībā un secina, ka bibliotēku tīkla efektivitāti lielā mērā noteiks vadošās bibliotēkas profesionālā pieredze un tehnoloģiskās iespējas, lai gan bibliotekāru apmācība un praktiskās nodarbības nepieciešamas vairākās jomās. Autore pauž satraukumu, ka laikā, kad globālais tīmeklis ir vienlaikus draudi un iespējas bibliotēkām, daudzi bibliotekāri nav iepazinuši tā piedāvātos pakalpojumus un neizmanto tos ne ikdienas dzīvē, ne bibliotēkas darbā.

Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” Anita Rašmane rakstā “Interneta resursu rasmošana un arhivēšana” apskata pasaules pieredzi interneta arhivēšanā un iztirzā rasmošanas problēmas un īpatnības, norādot, ka procesa tēlainais analogs būtu “tīmekļa konservi”, kuru vienīgā atšķirība no ikdienišķajiem ir tāda, ka savāktās elektroniskās “burciņas” un “muciņas” satur nevis īstus “dārzeņus”, bet gan regulāri “vāktas” digitālas kopijas. Autore uzsver, ka, ja par “ikdienišķo” konservu kvalitāti atbildīgs ir tā gatavotājs, tad par elektroniskajām “burciņām” un “muciņām” — bibliotekārs. A. Rašmane, meklējot atbildi uz jautājumu “Kā saglabāt vērtīgo, kas rodas, pastāv un gaist šajā neticami ātri mainīgajā vidē?”, secina, ka bibliotēku uzdevums ir nodrošināt lasītājiem ticamas un autoritatīvas informācijas pieejamību, neraugoties uz to, kad tā radīta.

Bibliotēku darbā arvien lielāku un stabilāku vietu ieņem “Interneta 2.0” un “Bibliotēkas 2.0” tehnoloģijas, tajā skaitā emuāri. Māra Nipere rakstā “Pirmā Latvijas bibliotēku emuāra 100 dienas” atspoguļo Pārlielupes bibliotēkas (Jelgava) emuāra 100 dienu pastāvēšanas jubilejas pasākuma norisi, kur uzstājās un savā pieredzē dalījās emuāra veidotāja, Pārlielupes bibliotēkas vadītāja Veneranda Godmane un emuāra autori. Auditorija tika iepazīstināta ar emuāra vēsturi un tapšanas aizkulisēm, kā arī aicināta veidot savus emuārus, nezaudējot entuziasmu to turpmākā uzturēšanā, jo bibliotēku emuāri Latvijā ir brīvprātīgs un neapmaksāts pasākums. Balsoties uz valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” sistēminženiera Jāņa Ziediņa referātu, autore raksturo visus esošos Latvijas bibliotēku sfēras emuārus, kā arī dod ieskatu emuāra tehniskajā izveidošanā.

Rubrikā “Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijā” Kaspars Rūklis projekta aktualitāšu apskatā “Jaunumi Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajā Publisko bibliotēku attīstības projektā” iepazīstina ar paredzētajām reklāmas un sabiedrisko attiecību norisēm, kuras veiks reklāmas aģentūra “TBWA\Latvija” un sabiedrisko attiecību aģentūra “MRS Grupa”. Tās paredzētas parakstītajā līgumā ar valsts aģentūru “Kultūras informācijas sistēmas”. Līdz 2008. gada maija beigām pakalpojuma sniedzēji nodrošinās trīs publicitātes kampaņas. Starta kampaņa šobrīd jau noslēgusies, viens no tās mērķiem — iepazīstināt ar jaunizveidoto zīmolu bibliotēkām “Trešais tēva dēls”. K. Rūklis atklāj arī kampaņas “Trešais tēva dēls” galvenos uzdevumus.

Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” rakstā “Kas notiek Latvijas bibliotēkās?” Marlēna Petriņa sniedz ieskatu Latvijas zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru rudens sanāksmē — diskusiju forumā, kas notika 2007. gada 27.–28. novembrī Rīgā. Krīze Latvijas politikā un tautsaimniecībā radījusi bažas par bibliotēku nākotni, tādēļ foruma pamatuzdevums — laikus apzināt draudus un iespējas, kā arī ieskicēt bibliotēku stratēģiskās attīstības virzienus turpmākajam laikposmam.

Zinātniskās bibliotēkas 2007. gadā saņēmušas ievērojami lielāku valsts budžeta finansējumu. Tas devis iespēju uzsākt zinātņu nozaru informacionālā nodrošinājuma problēmu risināšanu, kas radušās gan finansējuma, gan krājumu komplektēšanas koordinācijas trūkuma dēļ. Bibliotēku darbu apgrūtina izpratnes trūkums par bibliotēku kā vienu no būtiskākajiem izglītības un zinātniskās pētniecības infrastruktūras elementiem. Palielinātais valsts atbalsts iesaistei Eiropas Savienības (ES) pētniecības programmās rosinājis bibliotēkas plānot finansējuma piesaisti, piedaloties ES projektu konkursos.

Bažas radījis administratīvi teritoriālās un reģionālās reformas rezultātā izveidotais jaunais valsts administratīvi teritoriālais sadalījums. Ko darīt ar līdz šim pastāvējušo administratīvo teritoriju ietvaros izveidotajiem rajonu bibliotēku kopkatalogiem, depozītbibliotēkām, dažādām bibliotēku savstarpējās sadarbības iniciatīvām? Kā likumā noteiktās metodiskās, konsultatīvās un koordinējošās funkcijas pildīt reģionu galvenajām bibliotēkām, kuru atbildības sfēra nu ietiecas citu pašvaldību teritorijā? Atrisinājumu sola jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādātāji: plašākas teritorijas apkalpojošiem centriem iecerēts piešķirt dotācijas. Līdz šim finansējums rajonu bibliotēku metodiskās vadības nodrošināšanai daudzviet bijis nepietiekams, tādēļ darbs nav bijis veicams pilnībā un kvalitatīvi — izvēlētas vien atsevišķas prioritātes.

Sanāksmē tika spriests arī par Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Publisko bibliotēku attīstības projekta virzību, publisko bibliotēku iespējām iesaistīties digitalizācijas projektos, metadatu nozīmi digitālo kolekciju izveidē, digitalizācijas un autortiesību saduri. Sanāksmes darba kārtībā bija iekļauta arī Latvijas bibliotēku portāla (http://www.biblioteka.lv/ vai http://www.library.lv/) un Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās tīmekļa vietnes (http://www.lnb.lv/) prezentācija.

Inta Sallinene publikācijā “Vai Rīga jau gatava?” stāsta par 2007. gada 26. un 27. septembrī Rīgā notikušo Latvijas bibliotekāru 11. novadpētniecības konferenci, kurā tika sniegts vispusīgs ieskats Rīgas publisko bibliotēku novadpētniecības darbā un meklēta atbilde jautājumam par Rīgas attīstību. Konferences atklāšanā dalībniekus sveica un emocionāli uzrunāja arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Anna Mauliņa, kas uzsvēra novadpētniecības materiālu digitalizācijas nozīmi pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un pieejamības kontekstā. Konferences sesijās pārrunātais ļāva saprast, ka bibliotēku novadpētniecība ir ciešā sasaistē ar krājumu digitalizēšanu un bibliografēšanu. I. Sallinene novēl, lai visas bibliotēkas varētu veltīt lielu uzmanību novadpētniecības informācijas publicitātei.

Elita Lazda rakstā “Bibliotekārs nav “vientuļa sala”” dalās iespaidos par vasaras vidū gūtajiem iespaidiem Vidzemes nodaļas 10. saietā un konferencē “Bibliotēka indivīdam un sabiedrībai”, kas norisinājās 2007. gada 18.–19. jūlijā Priekuļos. Autore stāsta arī par referentu izteiktajām atziņām. Piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks atgādināja, ka katram bibliotekāram ir īpaša loma digitālās bibliotēkas konteksta veidošanā. Savukārt Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore Anna Mauliņa norādīja, ka bibliotēkas vairs nevar paļauties tikai uz pieprasījumu, daudz vairāk jāstrādā ar tiem cilvēkiem, kas vēl ceļu uz bibliotēku nav atraduši.

2006. gadā Valmieras rajona Dikļos, atklājot populārā bērnu rakstnieka Vika Pasaku parku, dzima ideja ik gadus šeit pulcināt pedagogus, bērnu literatūras speciālistus un bibliotekārus, lai apspriestu bērnu literatūras jautājumus un radošam darbam rosinātu mazos literātus. Tapa projekts “Bērnu literatūras maģija”. Tā ietvaros 2007. gadā tika aizsāka ikgadēja “Latvijas jauno literatūras talantu konkursa” un bērnu literatūras svētku organizēšana. Par bērnu literatūras svētkiem 2007. gada 7. septembrī Dikļos sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” stāsta Ilze Karsa un Marlēna Petriņa rakstā “Bērnu literatūras maģija”. Bērniem svētku ietvaros tika rīkota literatūras radošā darbnīca, kurā, rakstnieku Vika un Jura Zvirgzdiņa rosināti, tapa stāsti, pasakas, dzeja… Pedagogi un bibliotekāri tajā laikā tikās radošā sarunā par bērnu literatūru kā svarīgu bērna personību veidojošu faktoru. Rakstā sniegts ieskats bērnu literatūras pētnieces Aijas Kalves referātā par Vika daiļradi un Valmieras bibliotēkas Bērnu nodaļas vadītājas I. Karsas pārdomās par vērtību relativitātes problēmu mūsdienu sabiedrībā un tās ietekmi uz bibliotēkām. Atspoguļots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītājas Silvijas Tretjakovas stāstījums par lasīšanas veicināšanas nepieciešamību un programmas “Bērnu žūrija” realizācijas laikā gūto pieredzi. Svētku noslēgumā notika bērnu radošo darbnīcu veikuma lasījumi un jauno literatūras talantu konkursa uzvarētāju apbalvošana.

Rubrikā “Pagājība un apceres” Lilija Limane rakstā “Latgaliešu grāmatniecības attīstības veicinātāji” aptver četru izcilu latgaliešu nozīmi un veikumu. Autore ieskicē Gustava Manteifela (Manteuffel, 1832–1916) veikumu, kas būtu vēl lielāks, ja 1864. gadā nebūtu satumsusi latīņu drukas aizlieguma nakts; Vladislava Rubuļa (1887–1937), kurš skāris dzimtajam novadam svarīgus jautājumus, devumu; Miķeļa Bukša (1912–1977) un Vladislava Loča (arī Lōcis, 1912–1984), kuri kopa latgaliešu grāmatniecību galvenokārt trimdas apstākļos, dažas darbības līnijas. L. Limane secina, ka pētāmā un apceramā varētu būt ļoti daudz. Katrs no viņiem būtu pelnījis varbūt monogrāfiju, varbūt beletristisku sacerējumu.

Rubriku “Ārzemēs” ievada Annas Mauliņas “afrikāniskās noskaņas” par IFLA konferenci “Bibliotēkas nākotnei — progress, attīstība, partnerība”. 2007. gada 19.–23. augustā tālajā Durbanā (Dienvidāfrikas Republika) notika Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas gadskārtējā — pēc skaita 73. — ģenerālkonference.

Jana Dreimane “Ārzemju bibliotēku notikumu apskatā (2007. gada jūlijs–septembris)” galveno uzmanību pievērš Toronto Publisko bibliotēku finansiālajām problēmām: “Toronto Publiskā bibliotēka spiesta samazināt budžetu par 1,2 miljoniem Kanādas dolāru”. Bibliotēkas valdes lēmums svētdienās slēgt 16 no 27 filiālēm bijis pretrunā ar administrācijas un personāla kolektīvo darba līgumu, tādēļ to nav izdevies realizēt. Tomēr, lai ietaupītu finanšu līdzekļus, netiks iegādāti 14 000 informācijas vienību, kā arī tiks apturēta lasītāju iecienītās “Jane/Dundas” filiāles renovācija un paplašināšana, samazināti līdzekļi personāla mācībām, komandējumiem, informācijas tehnoloģiju iegādei. Pie tam Toronto Publiskajā bibliotēkā vairs nenotiks daudzi literatūras lasījumi un bērniem adresētie publiskie pasākumi.

J. Dreimane atgriežas pie Irākas Nacionālās bibliotēkas un arhīva likteņa, kas to piemeklējis kara laikā. Irākas nacionālā gvarde un ASV armijas patruļa nelikumīgi ielauzušās Nacionālās bibliotēkas un arhīva ēkā, it kā aizsargājot no vardarbības al-Kadhimiyah mošejas apmeklētājus šiītus. Savukārt Irākas Nacionālās bibliotēkas un arhīva direktors Sāds Eskanders (Saad Eskander) uzskata, ka militāristi apdraud institūcijas personāla un krājuma drošību. Tam piekrīt arī Britu bibliotēkas valdes sekretārs Endijs Stīvenss, norādot, ka arhīvs un bibliotēka glabā nacionālo mantojumu, tādēļ tās nav jāizmanto militārajām operācijām vai armijas atpūtai.

Popularizēt lasīšanu un vairot lasītāju pulku iespējams, iesaistoties starptautiskajā grāmatdraugu kustībā “Ceļojošās grāmatas”. 2001. gadā šī kustība aizsākās ASV, bet tagad tajā iesaistās arī Singapūras Nacionālā bibliotēku pārvalde (The National Library Board of Singapore). Šis fakts ir ievērojams, jo šādu grāmatu izplatīšanas iniciatīvu valstiska organizācija uzņēmusies pirmoreiz. Grāmatdraugu kustībai ir sava tīmekļa vietne, kurā reģistrējas ikviens dalībnieks, kā arī fiksē pasaulē “palaisto” grāmatu. Kustībā “Ceļojošās grāmatas” iesaistījušies arī 120 Latvijas iedzīvotāji, pārsvarā rīdzinieki vecumā no 20 līdz 30 gadiem.

2007. gada 20. septembrī Bostonas bibliotēku konsorcijs (Boston Library Consortium, http://www.blc.org/), kas ir 19 akadēmisko un zinātnisko bibliotēku apvienība, kļuvusi par “Atvērtā satura alianses” (Open Content Alliance) partneri. Tas nozīmē, ka dalībbibliotēkas digitalizētie materiāli būs pieejami ikvienam globālā tīmekļa lietotājam, neatkarīgi no viņa izvēlētā interneta meklētāja.

Janas Dreimanes rakstā “Spānijā — jauns “Likums par lasīšanu, grāmatām un bibliotēkām”” lasītāji tiek iepazīstināti ar 2007. gada 22. jūnijā Spānijas karaļa Huana Karlosa I izsludināto likumu, kura mērķis — optimizēt grāmatas kā kultūras industrijas produkta ražošanu, izplatīšanu un pieejamību, kā arī veicināt lasīšanu. Likumā detalizēti izklāstīti Spānijas valdības, Kultūras ministrijas, vietējo pašvaldību un bibliotēku uzdevumi lasīšanas veicināšanā, jo lasīšana joprojām ir zināšanu apguves pamatinstruments. Likumā definētas publisko bibliotēku galvenās vērtības un pamatpakalpojumi, kam nodrošināma vispārēja pieejamība.

Rubrikā “Terminoloģiskā Bībele” publicēti Intas Virbules sagatavotie izvilkumi no 2007. gada nogalē Latvijā reģistrētā starptautiskā standarta “LVS ISO 2789: 2007: Informācija un dokumentācija. Starptautiskā bibliotēku statistika”. Standartā sniegti norādījumi bibliotēku statistikas uzskaitē un statistikas pārskatu veidošanā. Standarta pamatdaļā iekļauti bibliotēku pakalpojumu termini un to skaidrojumi.

Sadaļā “Dažāda informācija” publicēts ASV Kongresa bibliotēkas 2007. gada 27. septembra paziņojums, ka, pateicoties kvalitatīvajiem un pilnīgajiem Latvijas bibliotēku kataloga ierakstiem, viņu darbs Amerikā ir atvieglots. Karīna Bandere apraksta jaunumus no Eiropas bibliotēkas un Nīderlandes Nacionālās bibliotēkas 2007. gada 19. septembra paziņojuma presei par “Eiropas Digitālās bibliotēkas” pamatu likšanu un ideju atspoguļot divas tūkstošgades Eiropas pilsētās, kas tiks veikta pilotprojekta “Pilsēta”” ietvaros. Māra Indaberga paziņojumā “Top jauni bibliotēku nozares standarti” vērš uzmanību uz to, ka jauno kataloģizācijas standartu varēs lietot ne vien kataloģizētāji, bet arī informācijas un bibliotēkzinātnes mācībiestāžu studenti un pasniedzēji, datorsistēmu projektētāji, metadatu un mašīnlasāmās kataloģizācijas (MARC) formātu izstrādātāji, nacionālo un starptautisko organizāciju, piemēram, Starptautiskās seriālizdevumu numuru sistēmas (ISSN) darbinieki. Sadaļā ievietots arī Marlēnas Petriņas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2007. gada jūlijs–septembris)”, Kristīnes Deksnes-Jerohinas sastādītais “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavas jaunieguvumu (2007. gada jūlijs–septembris)” saraksts un Ralfa Dravnieka atzīšanās, ka “Zivis nespēj iztikt bez ūdens, meitenes bez solārija, es — bez grāmatām”.

PDF formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader