Satura rādītājs

Redaktora sleja

40. numurā lasiet:

Redaktora slejā “Kam bibliotēka ir balagāns?” žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa vērš uzmanību uz nomācošo negatīvās informācijas daudzumu par jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas celtniecību interneta portālu komentāros. Rodas jautājums — kas ir šie LNB noliedzēji, kas anonīmajā telpā desmitiem reižu “atgremo” primitīvu un agresīvu viedokli? A. Mauliņa vēl un vēlreiz iztirzā argumentus par labu bibliotēkas celtniecībai, minot arī pēdējo ASV pētījumu datus — tie liecina, ka par spīti internetam un elektronisko resursu piedāvājumam bibliotēkās lielākā daļa šīs lielvalsts iedzīvotāju apmeklē bibliotēku, lai lasītu vai ņemtu līdzi mājāslasīšanai grāmatas. A. Mauliņa aicina visus Latvijas bibliotekārus aktīvi iesaistīties bibliotēku un to pakalpojumu popularizācijas darbā — piesaistīt grāmatai, mūžizglītībai un elektroniskajai brīnumpasaulei arī tos, kuri to nepazīst. Citādi — redaktores sleja izskan uz brīdinošas nots — ar Latvijas bibliotēkām var gadīties kā Norvēģijas Nacionālās bibliotēkas bijušā direktora Bendika Rugasa teiktajā: “Kad mēs pamodāmies, nākotne jau bija projām…”

“Bibliotēku Pasaules” 40. numuru ievada Ilgas Mantinieces raksts “Bibliogrāfiskā apraksta elementu interpretācija”, kurā apskatītas lietišķās kataloģizācijas problēmas. Autore uzsver, ka par spīti kataloģizācijas reglamentējošo dokumentu esamībai un detalizētiem noteikumu skaidrojumiem bieži vien apraksta elementi tiek atšķirīgi interpretēti. Bibliogrāfiskajos aprakstos nereti sastopamas neuzmanības un nekompetences kļūdas, kas kavē meklēto izdevumu identifikāciju. Autore analizē nekonsekvences vairākos apraksta elementos: individuālā un kolektīvā autora aprakstgalvā, nosaukumā, autorības un izdošanas ziņās u. c. Latvijas kataloģizētāju veikumu I. Mantiniece kopumā vērtē pozitīvi, tomēr atzīst, ka novēršamas neskaidrības un panākama vienprātība apraksta elementu interpretācijā, nav pieļaujama atteikšanās no bibliogrāfisko aprakstu redakcijas. Kataloģizētāju darbu apgrūtina straujā normatīvdokumentu maiņa.

Sandra Ranka publikācijā “Kopkataloga izmantošanas problēmas LU bibliotēkas lietotāju skatījumā” uzsver lasītājorientēta bibliotēkas elektroniskā kataloga nepieciešamību. S. Ranka iepazīstina ar pētījumu, kurā Latvijas Valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga kvalitāti vērtēja 170 lasītāji Latvijas Universitātes Centrālajā bibliotēkā un tās nozaru bibliotēkās. Pētījuma rezultāti rāda, ka lasītājiem trūkst konceptuālu priekšstatu par pieprasījuma formulējumu, semantisku zināšanu, kas ļauj strukturēt un ievadīt pieprasījumu informācijas sistēmai saprotamā valodā, zināšanu par piekļuves punktu izvēli, atrasto rezultātu novērtēšanu, meklēšanas paplašināšanu vai sašaurināšanu. Lai uzlabotu meklēšanas iespējas katalogos, S. Ranka iesaka palielināt katalogierakstiem pievienojamo priekšmetu skaitu, uzlabot indeksēšanas kvalitāti, nodrošināt atslēgvārdu, priekšmetu un klasifikācijas indeksu sasaisti, paplašināt lasītāju konsultāciju dienestu sadarbību ar kataloģizācijas nodaļu, pilnveidot kataloga saskarni, darīt pieejamas UDK klasifikācijas tabulas latviešu valodā, papildināt kataloga MARC ierakstus ar saitēm, kas ļauj meklēt pilntekstu datubāzēs, kā arī pievienot saites uz kopsavilkumiem, analītiskajiem ierakstiem, elektroniskajām grāmatām, tīmekļa vietnēm, iespiesto materiālu elektroniskajām versijām u. c. resursiem. Svarīga ir arī lietotāju apmācība.

Ilze Berķe rakstā “Kataloģizētājs nav Šerloks Holmss!” pievēršas turpinājumresursu kataloģizēšanas problēmām. Kaut arī bibliogrāfiskās aprakstīšanas noteikumi tiek operatīvi pilnveidoti, tajos nav aptverama turpinājumresursu daudzveidība un mainība. I. Berķe konstatē, ka turpinājumresursus ir grūti atšķirt vienu no otra un no grāmatām. Tā kā izdevēji nerespektē izdevumu izlaides ziņu uzrādīšanas noteikumus, grūtības sagādā izdevējvalsts, iznākšanas sākumgada un periodiskuma noteikšana. Turpinājumresursiem tiek mainīti nosaukumi, tos apvieno vai sadala jaunos izdevumos. Interneta žurnāli bieži maina atrašanās vietu tīklā, pavisam “pazūd” vai atrodami vairākās tīmekļa vietnēs dažādos formātos. Autore ironizē, ka kataloģizētāji tādēļ nereti ir spiesti kļūt par šerlokiem holmsiem un savā darbā pielietot izlūkdienesta aģentu cienīgu spiegošanas paņēmienu arsenālu.

Daudzus gadus funkcionālais analfabētisms — indivīda nespēja efektīvi iesaistīties kādas grupas vai visas kopienas aktivitātēs, kurās nepieciešama rakstīt/lasīt/rēķinātprasme (literacy), kā arī nespēja rakstīt/lasīt/rēķināt paša un sabiedrības attīstības labad (UNESCO) — industrializētajās Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs tika uzskatīta par individuālu problēmu, kurā vainojami indivīda iedzimtie vai agrīni iegūtie centrālās nervu sistēmas bojājumi, kā arī nelabvēlīga sociālekonomiskā vide. Taču, ņemot vērā lielo funkcionālo analfabētu skaitu (2003. gadā 30 miljoni ASV iedzīvotāju neprata izlasīt, saprast un izmantot visvienkāršāko teksta informāciju angļu valodā), bija jāatzīst, ka tā ir multikauzāla problēma, ko rada ne vien indivīda iedzimtība, ģimenes apstākļi, bet arī nepilnīga izglītības sistēma, nepietiekama kultūras pakalpojumu pieejamība un citi faktori. Jana Dreimane rakstā “Funkcionālais analfabētisms” apkopojusi galvenos funkcionālā analfabētisma cēloņus, kā arī valsts institūciju, tajā skaitā publisko un skolu bibliotēku, iespējas šī “21. gadsimta mēra” mazināšanā.

Mūsdienās bibliotēkas darba kvalitāti lielā mērā nosaka cilvēkresursi, tādēļ personāla pārvaldībai un racionālai darbaspēka izmantošanai bibliotēkā pievēršama arvien lielāka uzmanība. Elita Lazda rakstā “Bibliotekārā valeoloģija” iepazīstina ar jaunu bibliotēkzinātnes disciplīnu, kuras pamatuzdevums ir palīdzēt bibliotekāriem saglabāt un paaugstināt dzīves un darba kvalitāti. Autore analizē darba apstākļu sistēmu bibliotēkā, kas raksturīga ar paaugstinātu mainību, psihisko spriedzi un stresu, emocionālu un informacionālu pārslodzi. Izmantojot bibliotekārās valeoloģijas atziņas, novēršami daudzi nelabvēlīgi profesionālās vides faktori, kas atstāj negatīvu iespaidu uz bibliotekāra fizisko un psihisko veselību. Piemēram, bibliotekārā valeoloģija var palīdzēt uzlabot adaptāciju neordināros apstākļos, izstrādāt adekvātas reakcijas un racionālu uzvedības stilu, optimāli darboties neierastos apstākļos, samazināt stresogēno faktoru ietekmi utt. Tā kā valeoloģija ir jauna zinātnes disciplīna, kas vēl atrodas zinātniskās sistēmas pašnoteikšanās un pozicionēšanās posmā, tās iespējas vēl nav pilnībā izpētītas.

Ingrīda Kalinka un Anna Mauliņa publikācijā “Latvijas bibliotēku pasaule pašu skatījumā” sniedz ieskatu Latvijas Bibliotekāru biedrības 12. konferences “Bibliotēka nākotnei — progress, attīstība, partnerība” laikā veiktās ekspesaptaujas rezultātos. Aptaujā noskaidroti nozīmīgākie notikumi un neatliekami risināmie jautājumi bibliotēkās, bibliotēku nozarē un valsts mērogā Latvijas bibliotekāru skatījumā, pētīta bibliotekāru apmierinātība ar savu darbu, viedoklis par nozares informācijas digitalizēšanu, bibliotekāru apmācību u. c. aktuāliem bibliotēku darba jautājumiem.

Žurnāla lasītājiem tiek piedāvāta Annas Mauliņas saruna ar Vērmontas Universitātes Bibliotēku un informācijas tehnoloģiju dekāni Māru Sauli “No reto grāmatu mīļotājas līdz bibliotēku datorizācijas entuziastei”. M. Saule ir viena no plašajā pasaulē izkaisītajiem tautiešiem, kuriem Latvijas bibliotekārā sabiedrība ir pateicīga par nesavtīgo atbalstu nozares attīstības veicināšanā. M. Saule pasaulē nāca Klīvlendā (ASV), kur pēc Otrā pasaules kara, no draudošās padomju okupācijas bēgdami, satikās un apmetās uz dzīvi viņas vecāki. Sarunā atklājas imigrantu bērna grūtie, vientuļie skolas gadi svešajā, citā valodā runājošajā vidē. Taču tas nemazina uzcītību un tiekšanos pēc zināšanām — pēc vidusskolas beigšanas tiek iegūts bakalaura grāds spāņu valodā un literatūrā, vēl pēc diviem gadiem — maģistra grāds bibliogrāfijā un 18. gadsimta angļu literatūrā. 1980. gadā M. Saule kļūst par diplomētu bibliotekāri, iegūdama otru maģistra grādu — bibliotēkzinātnē un informācijas zinātnē. Sākas darba gaitas specializētā pētniecības bibliotēkā — Linda Hall privātbibliotēkā Kanzassitijā (Misūri pavalsts). Tas ir interesants laiks bibliotēkās — sākas kataloģizācijas automatizācija, kas prasa spējas pielāgoties apstākļiem, apgūt jaunas prasmes. M. Saule iesaistās dinamiskajā pārmaiņu procesā un kļūst par personāla apmācību koordinatori. Pēc pārcelšanās uz Vērmontu 1985. gadā darbs rit Vērmontas Universitātē, sniedzot uzziņas un apmācot studentus darbam elektroniskā vidē. M. Saule dalās pārdomās gan par prioritātēm studentu apmācībā, gan gūglisko filozofiju un lasītājorientētu bibliotēku kā vienīgo bibliotēku nākotnes modeli. Sarunas turpinājums — žurnāla nākamajā numurā.

Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” lasāms žurnāla iepriekšējā numurā aizsāktā Artūra Žoglas raksta “Digitālā kolekcija “Jāzeps Vītols”” turpinājums. Autors skaidro metadatu izmantošanas nepieciešamību un argumentē ar specifiskiem metadatu elementiem papildināta “Dublin Core” metadatu standarta izvēli digitālās kolekcijas “Jāzeps Vītols” metadatu veidošanai. Rakstā sniegts ieskats darba gaitā radušos tehnisko problēmu (zelta krāsas skenēšana, vinila plašu digitalizēšana, piemērota dokumentu uzglabāšanas formāta meklējumi) risinājumā. Īpaša vērība rakstā veltīta kolekcijas materiāliem. Plašais materiālu veidu klāsts (grāmatas, vēstules, fotogrāfijas, gleznas, zīmējumi, notis, audio un video ieraksti, kartes u. c.) devis iespēju izmēģināt visdažādākās digitālājās bibliotēkās izmantotās tehnoloģijas, kā arī pārbaudīt starporganizāciju sadarbības iespējas, jo kolekcijas veidošanā iesaistījušās arī citas Latvijas bibliotēkas. Lasītājs tiek iepazīstināts ar interesantākajiem kolekcijas ieguvumiem un kādu “autortiesību likumam upurētu” materiālu. Paralēli Jāzepa Vītola kolekcijas izveidei tiek izstrādāti jauni digitalizācijas projekti: Digitālo objektu pārvaldības projekts, projekts “Zudusī Latvija” u. c.

Māras Niperes recenzijā “Laika varā” atklātas mūsdienu informācijas sabiedrības attiecības ar laiku un to atspoguļojums norvēģu sociālantropologa, rakstnieka Tomasa Hillanna Ēriksena (Thomas Hylland Eriksen) grāmatā “Mirkļa tirānija: straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā”. Norvēģiski izdevums pirmo reizi klajā laists 2001. gadā, Latvijā — 2005. gadā, tomēr savu nozīmi nav zaudējis, jo aplūkotie jautājumi skar gandrīz ikvienu. “Mirkļa tirānija” ir populārzinātnisks darbs par laiku un tā nozīmi cilvēka dzīvē, par informācijas un tehnoloģiju izaugsmi, to radītajiem blakusefektiem. Pēdējos 20 gados parādījušās tehnoloģijas, kuru uzdevums ir taupīt laiku, taču izrādās, ka šīs ierīces laiku nevis ietaupa, bet “aprij”. Pieejamās informācijas apjoms aug neiedomājamā ātrumā, tomēr cilvēki nebūt nav kļuvuši informētāki, kā tas būtu paredzams, bet tieši otrādi — apbrīnojami neinformēti un apmulsuši, pat depresīvi. Komunikāciju un informācijas ir vairāk nekā jebkad agrāk, diemžēl cilvēki zaudējuši spēju pārvērst informāciju par zināšanām, iekļaut to plašākā kontekstā. Mūsdienās informācija sāk aizpildīt visas lakūnas, dzīve pamazām top par pārsātinātu mirkļu neirotisku virkni. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi dzīvot lielākās sakarībās, baudīt ne tikai šo mirkli, bet redzēt savu dzīvi kā stāstu un reizēm atļauties dzīvot lēni.

Rubrikā “Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijā” Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku projekta sabiedrisko attiecību vadītājs Kaspars Rūklis sniedz kārtējo projekta aktualitāšu apskatu “Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētais projekts darbībā”. K. Rūklis ziņo, ka projektā iesaistījušās visas 527 Latvijas pašvaldības ar 870 bibliotēkām, arī tām 17, kurās līdz šim dažādu iemeslu dēļ datori un internets nebija pieejami. 144 bibliotekāri no visas Latvijas jau saņēmuši diplomus par informācijas tehnoloģiju pamatiemaņu apgūšanu. Projekta ietvaros izveidoti 10 reģionālie mācību centri un izvēlēti to vadītāji. Notikuši vairāki publiskā iepirkuma konkursi projekta vajadzībām. Konkursā par specializētu datortehnikas komplektu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām piegādi Latvijas Neredzīgo bibliotēkai, tās 7 filiālēm, kā arī 28 reģionu galvenajām bibliotēkām uzvarējusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SKDS”, iepirkuma konkursā “Vienotas datu pārraides infrastruktūras ierīkošana Interneta piekļuves pakalpojumu nodrošināšanai” par uzvarētāju atzīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lattelecom”. Savukārt pētījumu par informācijas tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu bibliotēkās veiks sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SKDS”. Lai veicinātu elektroniskā paraksta izplatību un e-pārvaldes ieviešanu, pieņemts lēmums elektronisko parakstu bez maksas piešķirt visiem publisko bibliotēku bibliotekāriem. K. Rūklis informē arī par Bila un Melindas Geitsu fonda Globālo bibliotēku iniciatīvas vadītājas Martas Čoes (Martha Choe) vizīti Latvijā un projekta prezentāciju IFLA 73. ģenerālkonferences “Bibliotēkas — nākotnei: progress, attīstība, partnerība” (World Library and Information Congress: 73rd IFLA General Conference and Council “Libraries for the future: Progress, Development and Partnership) satelītkonferencē Dienvidāfrikā.

Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” Marlēna Petriņa sniedz ieskatu “Latvijas zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru pavasara sanāksmē”, kas notika 2007. gada 24.–25. maijā Preiļos. Sanāksmē tika pārspriestas pēdējā pusgada bibliotēku nozares aktualitātes: Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta organizatoriskā norise un projektā paredzētā bibliotekāru, vēlāk arī iedzīvotāju mācību centru izveide, ar projekta ietekmes vērtēšanu saistītie jautājumi, Latvijas bibliotēku portāla izstrāde, bibliotēku tīmekļa vietņu kvalitāte. Svarīgu informāciju saņēma skolu bibliotekāri — skolu bibliotēku pārraudzības funkcijas uzņēmusies Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas ķērusies pie sasāpējušo skolu bibliotēku problēmu risināšanas, piemēram, sākta izglītības iestāžu bibliotēku gada statistisko pārskatu analīze, skolu bibliotēku darba kvalitātes rādītāju pilnveidošana, skolu bibliotēku sagatavošana akreditācijai, skolu bibliotekāru darba likmju (slodžu) palielināšanas pamatojuma izstrāde. Tiek domāts arī par skolu bibliotēku metodiskās, konsultatīvās un profesionālās informācijas aprites sistēmas uzlabošanu, skolu bibliotekāru izglītības un tālākizglītības iespēju nodrošināšanu u. c. Presē saceltā ažiotāža pēc rakstnieka Aivara Kļavja publikācijas lielākajā Latvijas laikrakstā “Diena” par nepamatoto bibliotēku krājumu norakstīšanu rosināja diskusijas gan par bibliotēku krājumu veidošanas principiem un vadlīnijām, gan krājumu kustības skaitliskajiem rādītājiem Latvijā, bibliotēku akreditāciju, krājumu pieejamības un mazpieprasītās literatūras glabāšanas problēmām, gan par bibliotekāra spēju profesionāli veikt krājuma novērtēšanu un izskaidrot krājuma veidošanas politikas nianses klientam — bibliotēkas apmeklētājam.

Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” Marlēna Petriņa stāsta par tradicionālo Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bērnu literatūras centra organizēto bērnu literatūrai un bērnu bibliotēku darbam veltīto pavasara konferenci “Bērni un grāmatas: jaunas idejas”, kas norisinājās 2007. gada 11.–12. maijā Madonā. Kā ik gadu, konferencē tika analizēta iepriekšējā gada bērnu grāmatu raža Latvijā. 2006. gada bērnu literatūra tika raksturota kā spilgtāka un daudzveidīgāka nekā 2005. gadā. Tas noticis lielā mērā pateicoties dzejnieces Ineses Zanderes un viņas domubiedru izveidotās izdevniecības “Liels un mazs” aktivitātēm — 2006. gadā šī izdevniecība laidusi klajā septiņus brīnišķīgus latviešu bērnu oriģinālliteratūras izdevumus. Pozitīvi tika vērtēts fakts, ka vairāki bērnu rakstnieki 2006. gadā savos darbos popularizējuši aktīvu dzīves pozīciju, vitalitāti, nepadošanos likstām, akcentējuši “zaļās” idejas, cilvēka un dabas vienotību. Savukārt tulkotā bērnu un jauniešu literatūra nomāc ar vienveidību, seklu, piezemētu skatījumu uz dzīvi, lai gan sastopami arī atsevišķi kvalitatīvi tulkojumi. Kolēģi no Lietuvas un Igaunijas iepazīstināja ar jaunumiem bērnu literatūrā un lasīšanas popularizēšanā savās valstīs. Vilņas Universitātes Lietuvas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes prezidents Ķēstutis Urba apcerēja negatīvo parādību (homoseksuālisms, pusaudžu grūtniecība, alkoholisms u. c.) atainojumu lietuviešu bērnu grāmatās, rosinot pārdomāt, cik realitātei pietuvināta drīkst būt bērnu literatūra. Lietuvas Nacionālās Martīna Mažvīda bibliotēkas Bērnu literatūras centra direktore Aldona Augustaitiene stāstīja par jauno lasīšanas veicināšanas programmu Lietuvā, bet Igaunijas Bērnu literatūras centra speciāliste Jānika Palma stāstīja par pieredzi bērnu literatūras terminu vārdnīcas “Lastekirjanduse sõnastik” (2006) sagatavošanā un izdošanā. Konferencē daudz tika spriests par to, kā celt lasīšanas prestižu un popularizēt bibliotēku bērnu vidū, kā paaugstināt lasošo bērnu pašvērtējumu. Madonas rajona bibliotēkas Bērnu un jauniešu literatūras nodaļa šim mērķim ik gadu rīko konkursu “Gada lasītājs”, Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome izveidojusi latviešu bērnu literatūras ilgtermiņa attīstības programmu “Baltā Vilka grāmatas”, rīko “Plašā apvāršņa konkursus” — erudīcijas un pārdomu konkursus bērniem, kas lasa, organizē bērnu radošo darbu konkursus. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs prezentēja jauno nacionālo lasīšanas veicināšanas programmu “Pirmā tikšanās ar bibliotēku”, kurā iecerēts iesaistīt apmēram 7000 bērnu vecumā no diviem līdz trim gadiem.

Elita Lazda rakstā “Bērnu grāmatas — grāmatas bērniem?” aktualizē bērnu literatūras tulkojumu kvalitātes problēmu. Daudzi ilustratīvi, koši un dārgi bērnu grāmatu izdevumi pārsteidz ar apbrīnojamu bērna attīstības un psiholoģijas neizpratni. Bērns, kurš tikai sāk apzināt vārdu jēgu un piepildīt savu leksikas krājumu, sastopas ar kropļotu latviešu literāro valodu, sarežģītiem svešvārdiem un tekstam neatbilstošām ilustrācijām. Nepiemēroti un pat bērna psihi traumējoši ir vairāki bērnu grāmatās sastopamie sižeti. Kā spilgtākos piemērus E. Lazda apskata izdevniecības “Sprīdītis” 1997. gadā izdoto Vilfrīda Karstena grāmatu “365 pasaciņas”, izdevniecības “EGMONT LATVIJA” 1999. gadā izdoto “Disney Pasakas visai ģimenei” un 2004. gadā izdoto “Disney Draugu pulkā”. Autore uzsver — tajā, ka bērni nelasa grāmatas, nav vainojams tikai televizors un internets, bieži vien lasītprieku iznīcina pašas grāmatas.

Rubrikā “Pagājība un apceres” ievietots Dagnijas Avotas pētījums “Jelgavas bibliotēkas vēsture”. Jelgavas pašvaldības bibliotēka dibināta 1920. gadā. Pilsētā tajā laikā jau bijušas atvērtas ievērojamas un bagātas zinātniskās, privātās, arī vairāku biedrību bibliotēkas, tomēr visiem pieejamas pašvaldības finansētas bibliotēkas trūka. Jau pirmajos gados bibliotēka pierādījusi pastāvēšanas nepieciešamību, kļūstot par nozīmīgu pilsētas kultūras dzīves sastāvdaļu; divdesmit gadu laikā bibliotēka kļuva par pilsētas lielāko publisko bibliotēku. 1938. gadā bibliotēka ieguva jaunas, plašas, moderni iekārtotas telpas — lasītāju rīcībā bijis abonements un trīs lasītavas. Rakstā atspoguļoti bibliotēkas galvenie darba rādītāji, sniegts pārskats par bibliotēkas darbiniekiem — par bibliotēkas pārzini šeit strādājis arī ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvotais skolotājs Ēvalds Ļucis un bibliotekāra palīdzi — izcilā latviešu aktrise Elza Radziņa. Pārdzīvojusi sovetizāciju un nacistiskās okupācijas laiku, bibliotēka gāja bojā ugunsgrēkā Otrā pasaules kara beigās.

Rubrikā “Ārzemēs” ievietots Elitas Lazdas sagatavotais “Ārzemju bibliotēku notikumu apskats (2007. gada aprīlis–jūnijs)”. Sniegtas satraucošas ziņas par vārda brīvības ierobežojumiem un interneta kontroli Turkmēnijā. Kaut arī valstī beidzot atvērtas pirmās internetkafejnīcas, to sniegtie pakalpojumi ir nesamērīgi dārgi, internets ir pakļauts bargai cenzūrai un katrs interneta lietotājs tiek stingri kontrolēts. Konstatēti gadījumi, kad pret interneta disidentiem pat tiek vērsts valsts drošības dienestu terors. Valsts iestāžu sniegtā statistika, kas rāda, ka Turkmēnijā internetu lieto vairāk nekā 50% iedzīvotāju, ir melīga. Pēc ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes ziņām, 2005. gadā tikai 36 tūkstošiem jeb 0,7% Turkmēnijas iedzīvotāju bija iespēja lietot internetu, bet 2007. gadā — tikai 1% no visiem valsts iedzīvotājiem.

Apskatā ievietota informācija par mirušās bibliotekāres Džīnas Prestonas (Jean Preston) drēbju skapī uzietajiem bibliogrāfiskajiem retumiem, kurus gatavojas pārdot Anglijas grāmatu un bibliotekāro retumu Djūka izsoļu namā (Duke’s Auctions); par Britu bibliotēkas ieceri veidot elektronisko vēstuļu arhīvu; Armēnijas plānoto seno rokrakstu digitalizāciju un Skotijas kultūras darbinieku cīņu par Džona Mareja Literārā arhīva izpirkšanu un saglabāšanu Skotijas Nacionālās bibliotēkas krājumā.

Neraugoties uz arvien pieaugošo bibliotēku lomu mūsdienu sabiedrībā, pēdējā laikā arī ārzemju bibliotēkām tiek samazināts finansējums. Apskatā lasāms par krīzi Anglijā, kur otrā bibliotēku štatu samazināšana pēdējo trīs gadu laikā izraisījusi Hempšīras grāfistes bibliotekāru streiku.

Ārzemju bibliotēku notikumu apskatā var iepazīties ar Amerikas bibliotēku asociācijas (American Library Association, ALA) publiskoto pētījumu par bibliotēku apmeklējumu ASV laikposmā no 1994. līdz 2004. gadam. Pētījuma dati rāda, ka prognozes par bibliotēkas apmeklējuma samazināšanos līdz ar interneta ienākšanu ikdienā nav piepildījušās, tieši otrādi — kaut arī 99% Amerikas bibliotēku nodrošināta piekļuve internetam, apmeklētāju skaits palielinājies par 61% jeb 1,2 miljardiem.

No 2007. gada 15. līdz 23. jūlijam astoņas Brocēnu novada bibliotekāres kopā ar pašvaldības pārstāvi devās Brocēnu novada domes un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētā pieredzes apmaiņas braucienā uz Bavārijas bibliotēkām. Karstās vasaras dienas aizritējušas, apmeklējot bibliotēkas Folkahā, Dettelbahā, Vīzenthaitā, Kitcingenā un Vircbugā. Žurnāla “Bibliotēku Pasaule” lasītājus ar braucienā pieredzēto iepazīstina Valda Ozoliņa rakstā “Vācijas bibliotēkas: pieredze, iespaidi un vērojumi”. Īpaša uzmanība tikusi veltīta tieši mazajām lauku bibliotēkām, kas līdzīgas tām, kurās strādā Brocēnu bibliotekāres. Tomēr salīdzināt Vācijas bibliotēkas ar pagasta bibliotēku Latvijā izdevies ar grūtībām. Kļuvis skaidrs, ka daudzās jomās Latvijas bibliotēkas ir tālu priekšā Vācijas bibliotēkām — Latvijā bibliotēku tradīcijas ir spēcīgākas, bibliotēkās ir lielāka pakalpojumu daudzveidība un bibliotēkām nodrošināts pastāvīgs valsts un pašvaldību finansējums. Latvijas bibliotekārus priecējis Vācijas bibliotēku lieliskais telpu stāvoklis un plašums, kārtība un ērtā grāmatu apstrādes sistēma, tomēr redzētais raisījis arī dziļas pārdomas — bibliotekāri atzinuši, ka tikai pēc šīs vizītes Vācijā spējuši īsti novērtēt to, cik daudz bibliotēku labā dara Latvijas valsts un pašvaldības.

Rubrika “Terminoloģiskā Bībele” paredzēta jaunu, nesaprotamu, mazzināmu vai nezināmu terminu apspriešanai un publicēšanai, diskusijām par publicēto terminu saturu un valodisko formu. Šajā žurnāla numurā publicēto terminu kopu no dažādiem avotiem izraudzījušās un latviskojušas Inese Kazāka un Anna Mauliņa. Skaidroti tādi termini kā grāmatu skenēšanas mašīna, grāmatu ciparotājs (book digitizer), digitālais reljefa modelis (digital elevation model, DEM), administratīvie metadati (administrative metadata), viki (wiki) u. c.

Sadaļā “Dažāda informācija” publicēts LR Kultūras ministrijas prēmiju par izciliem sasniegumiem bibliotēku darba jomā 2006. gadā ieguvēju saraksts. Sadaļā ievietots arī Marlēnas Petriņas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2007. gada aprīlis–jūnijs)” un Kristīnes Deksnes-Jerohinas sastādītais “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes lasītavas jaunieguvumu (2007. gada aprīlis–jūnijs)” saraksts.