2007. gada pavasarī Latvijas sabiedrībā ažiotāžu izraisīja ziņas presē par to, ka bibliotēkās masveidā tiek iznīcinātas padomju laikā izdotās grāmatas. Redaktora slejā “Bibliotēku krājumi: kāpēc norakstām tik daudz?” žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa apskata uz IFLA/UNESCO vadlīnijām balstītos publisko bibliotēku krājumu veidošanas principus un skaidro reālo situāciju Latvijas bibliotēkās.

“Bibliotēku Pasaules” 39. numuru ievada Latvijas Republikas kultūras ministres Helēnas Demakovas uzruna Latvijas Bibliotekāru biedrības 12. konferencē “Bibliotēkas nākotnei — progress, attīstība, partnerība” 2007. gada 27. februārī Rīgā. H. Demakova apliecina, ka bibliotēku attīstība ir viens no Latvijas svarīgākajiem kultūrpolitikas virzieniem. Tā īstenošana ietver gan Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības projekta realizāciju, “Gaismas tīkla” izveidi, Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumu veidošanu, gan Valsts kultūrkapitāla fonda atbalsta programmas un projektus, gan arī LR Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” kultūrpolitiskos, profesionālā atbalsta un attīstības projektu menedžmenta pasākumus. Bibliotēku attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi — nozare saņēmusi vēl nekad nepieredzētu finansējuma pieplūdumu gan no valsts budžeta, gan Bila & Melindas Geitsu fonda un ASV informācijas tehnoloģiju korporācijas “Microsoft”. Pašvaldību bibliotēkām paredzēta valsts budžeta mērķdotācija datoru un interneta bezmaksas izmantošanai. Tiek risinātas arī citas problēmas: kultūras darbinieku darba samaksa, atsevišķu pašvaldību iesīkstējusī attieksme pret bibliotēkām, jaunu bibliotēku ēku būvniecības un esošo renovācijas nepieciešamība, bibliotēku eksistenci un attīstību netieši ietekmējošās demogrāfiskās un lauku apdzīvotības problēmas, reģionālā un administratīvi teritoriālā reforma.

Dmitrijs Zinovjevs rakstā “19. gadsimta beigu–20. gadsimta sākuma plakāti Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā” aplūko jūgendstila plakātu kā dzīves un laikmeta spoguļattēlu, sabiedrības aktualitāšu atbalsi. Autors atklāj jūgendstila plakātmākslas raksturīgākās iezīmes: dažādība, stila spožums, dekoratīvisms, izskaistināšana, formu pārbagātība, noslēpumaini sižeti un uzsver jaunās, laikmetam atbilstošās izteiksmes formas lomu ļaužu apziņas pārveidē, kardināli mainot to uzskatus un uzvedību, paplašinot atļautā robežas. Latvijas plakātmākslā jūgendstils sevi pieteica tikai 20. gadsimta 20. gados. Sīkāk D. Zinovjevs raksturo Latvijas Nacionālās bibliotēkas jūgendstila plakātu kolekcijā atrodošos Frīdriha Morica, Riharda Zariņa, Bernharda Borherta, Aleksandra Romana, Jāņa Rozentāla un M. Grīnfelda darbus.

Publikācija “Andris Vilks — 30 gadus bibliotēku pasaulē” veltīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora 50 gadu dzīves un 30 gadu darba jubilejai. Kolēģu un draugu sveicienus grezno fotomirkļi no A. Vilka jubilejas svinībām.

Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” publicēts Artūra Žoglas raksts “Digitālā kolekcija “Jāzeps Vītols””. Atsevišķas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālās kolekcijas sabiedrībai pieejamas jau kopš 1999. gada, taču 2006. gadā uzsākta Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas “Letonica” izveide. Digitālās bibliotēkas no vienkāršām digitālajām kolekcijām atšķiras ar plašo funkcionalitāti: iespējām informāciju meklēt, pārlūkot, sakārtot pēc dažādiem parametriem. Tas ir labi organizēts, strukturēts un aprakstīts digitālo datņu krājums, kurā parasti tiek apkopotas daudzas atsevišķas kolekcijas un dažāda formāta dati: attēli, audio un video ieraksti. Kā vērienīgā darba pilotprojektu LNB ir uzsākusi izcilajam latviešu komponistam Jāzepam Vītolam (1863–1948) veltītas digitālās kolekcijas izveidi, iekļaujot tajā viņa skaņdarbus, rakstus, fotogrāfijas, vēstules, skaņu ierakstus un citus dokumentus. J. Vītola izvēli pilotprojektam noteica vairāki apstākļi: viņa personības kultūrvēsturiskā nozīme, materiālu daudzveidība, autortiesību termiņa izbeigšanās u. c. Veidojot Jāzepa Vītola kolekciju, LNB izmantoja pielāgotu atvērtā pirmkoda digitālo objektu pārvaldības sistēmu (Digital Object Managment System, DOMS) “Fedora”. Par digitālizētajiem materiāliem, starporganizāciju sadarbību kolekcijas izveidē un nākotnes plāniem — raksta turpinājumā žurnāla nākamajā numurā.

Sakarā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam piesaistīto liela apjoma ārvalstu finansējumu — Bila & Melindas Geitsu fonda un ASV informācijas tehnoloģiju korporācijas “Microsoft” ieguldījumu Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas realizācijā žurnālā “Bibliotēku Pasaule” tiek atklāta jauna rubrika “Bila un Melindas Geitsu fonds Latvijā”. Publikācijā “Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētais projekts” Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā projekta sabiedrisko attiecību vadītājs Kaspars Rūklis sniedz projekta aktualitāšu apskatu. Šajā žurnāla numurā apskatīta Bila & Melindas Geitsu fonda programmu vadītājas Džesikas Doras viesošanās Latvijā laikā no 17. līdz 21. aprīlim; foruma “Baltic IT&T” ietvaros organizētā diskusija par jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām bibliotēkās un to lomu sabiedrības e-līdzdalības nodrošināšanā; vietējo pašvaldību partnerība projektā; valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” ideju konkurss par projekta nosaukumu.

Noslēdzoties projekta “Eiropas bibliotēka” (The European Library, TEL) modulārajam paplašinājumam “TEL-ME-MOR”, no 2007. gada 29. janvāra līdz 31. janvārim Jūrmalā norisinājās seminārs “Eiropas bibliotēku iniciatīvas”. To organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka, kas, pateicoties “TEL-ME-MOR”, līdz ar citām jauno Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajām bibliotēkām kļuvusi par pilntiesīgu projekta “Eiropas bibliotēka” locekli. Seminārā izskanējušie priekšlasījumi un diskusijas, kurās piedalījās 28 kultūras nozares un bibliotēku darbinieki no Latvijas, Nīderlandes, Krievijas, Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Azerbaidžānas, liecina, ka “Eiropas bibliotēkā” vērtīgus informācijas resursus var piedāvāt ne vien Eiropas Savienības, bet arī citu Eirāzijas kontinenta valstu atmiņas institūcijas. Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” — Janas Dreimanes raksts “Eiropas bibliotēku iniciatīvas”, kurā sniegts ieskats konferences dalībnieku paustajās atziņās un priekšlikumos.

Rakstā “Bibliotēkas nākotnei — progress, attīstība, partnerība” Marlēna Petriņa atspoguļo Latvijas Bibliotekāru biedrības 12. konferencē 2007. gada 27. februārī Rīgā skartos jautājumus. Bibliotēkas Latvijā attīstās veiksmīgi — panākts atbalsts valstiskā līmenī un pievērsta sabiedrības uzmanība. Pieaug finansējums gan valsts, gan pašvaldību bibliotēkām, valsts budžeta finansējumam pievienojušies arī Bila & Melindas Geitsu fonda un ASV informācijas tehnoloģiju korporācijas “Microsoft” ziedojumi. Papildus bibliotēkas saņem ievērojamus finansiālus līdzekļus valsts projektu un programmu ietvaros. Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunajām tendencēm bibliotēku digitālā piedāvājuma veidošanā — koncepciju “Bibliotēka 2.0” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas iecerēto digitālās bibliotēkas projektu “Zudusī Latvija”. Konferencē tika aktualizētas nozares problēmas: skolu bibliotēku atpalicība valstī, vairāku pašvaldību publisko bibliotēku attīstību bremzējošās finansējuma problēmas, atsevišķu pašvaldību vadītāju neieinteresētība un bibliotēku nozīmīguma neizpratne, demogrāfiskās un lauku teritorijas apdzīvotības saglabāšanas problēmas, kā arī adekvātas kultūras darbinieku darba samaksas jautājums.

Marlēna Petriņa sniedz ieskatu arī Latvijas Kultūras koledžas zinātniskajā konferencē “Inovācijas bibliotēku zinātnē” 2007. gada 28. martā Rīgā. Konferencē tika aktualizēti jautājumi par bibliotekāra personību informācijas sabiedrībā, bibliotēku infrastruktūru, bibliotēku darba kvalitātes vērtēšanu, Latvijas koledžu bibliotēku informacionālo nodrošinājumu, sadarbības iespējām ar tūrisma nozari, iespējām atvieglot informācijas pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bibliotēkās arvien biežāk novērojamas stresa un garīgas pārpūles izraisītas psihiskas patoloģijas, piemēram, “emocionālā sadegšana”, tādēļ konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar īpašu higiēnas nozari, kas pēta cilvēka psihi ietekmējošus apstākļus un izstrādā paņēmienus psihes nostiprināšanai un saglabāšanai — psihohigiēnu.

Jau sesto gadu Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansēto lasīšanas veicināšanas programmu “Bērnu žūrija”. Lasīšanas maratons ik gadu noslēdzas ar “Lielajiem lasīšanas svētkiem”, kuros bērni populārāko grāmatu rakstniekiem, māksliniekiem, izdevējiem un tulkotājiem pasniedz balvas. 2006. gadā šajā programmā piedalījās 510 bibliotēkas, grāmatu lasīšanā un vērtēšanā iesaistot vairāk nekā 16 000 bērnu. Par 2006. gada “Bērnu žūrijas” grāmatu kolekciju, bērnu visaugstāk vērtētajiem izdevumiem, radošā konkursa “Asprātīgākais izteiciens par grāmatām, bibliotēkām un lasīšanu” rezultātiem un gadskārtējiem lasīšanas svētkiem stāstīts Ivetas Krūmiņas rakstā “Lasīšanas apetīte rodas lasot” rubrikā “Bērni un jaunieši bibliotēkās”.

Lai uzlabotu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas — lielākās bērnu ārstniecības iestādes Latvijā — darba un pacientu ārstēšanās apstākļus, jau astoto gadu laikraksts “Diena” īsteno palīdzības akciju “Saulainas dienas mūsu bērniem”. Par akcijas laikā saziedotajiem privātpersonu un dažādu institūciju līdzekļiem slimnīcā 2006. gada rudenī atvērts Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu izsniegšanas punkts. Par punkta tapšanu, krājuma izveides principiem, lasītāju apkalpošanas īpatnībām stāsta Ingūna Stranga publikācijā ““Saulaino dienu bibliotēka” Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā”.

Kokneses bērnu bibliotēka 2006. gadā organizējusi īpašu “Bērnu žūrijas” popularizēšanas pasākumu — sacensības bērniem, grāmatu lasītājiem un vērtētājiem, Kokneses pilsētas parkā. Antra Vasiļevska publikācijā ““Bērnu žūrijas” “rallijs” Koknesē” stāsta par jautro iepazīšanās spēli un spraigajām triju komandu sacīkstēm un uzdevumiem rallija kontrolpunktos, kas prasīja izveicību un atjautību: komiksa pabeigšana, koku lapu atpazīšana un atrašana dabā, tekstu atšifrēšana u. c. Publikācijā atspoguļoti asprātīgi spēļu elementi, kuri izmantojami darbā ar bērniem.

Rubrikā “Pagājība un apceres” publicēts Lilijas Limanes raksts “Ieskats dzimtu vēstures pētījumos Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā”. Tradicionāli nepublicēto materiālu krājumus sastāda galvenokārt rokraksti un mašīnraksti. Tā kā cilvēku dzīvē arvien vairāk ienāk datortehnoloģijas, rakstīšana ar roku piedzīvo norietu. Tas būtiski ietekmē arī arhīvu, muzeju un bibliotēku rokrakstu krājumus, kurus arvien retāk papildina autogrāfi, liekot rokrakstu krātuvju komplektētājiem aizdomāties par autogrāfus aizstājošo datorizdruku vērtību. Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas darbinieki nevairās papildināt savas kolekcijas ar datorveidotiem manuskriptiem, ja tie izgatavoti nelielā eksemplāru skaitā. Latvijā pēdējos gados iezīmējies īpaši populārs ar datoru veidoto grāmatu paveids — atmiņu, apceru un citu ziņu kopojumi par savu dzimtu, tās vēsturi vai atsevišķiem ievērojamiem senčiem. Spilgti piemēri ir rakstā apskatītie 2006. gadā nodaļas krājumu papildinājušie apjomīgie dzimtu pētījumi: Tālava Jundža atmiņu krājums “Jundžu dzimta”, Jura Saulgozes piemiņas grāmata “Zvaigznes atspulgs”, Aļņa Arvīda Avota apcerējums “Latvis — brīvības cīnītājs”.

Rubrikā “Ārzemēs” ievietots Janas Dreimanes sagatavotais “Ārzemju bibliotēku notikumu apskats (2007. gada janvāris–marts)”. Tajā galvenā uzmanība pievērsta ASV, kā arī Vācijas bibliotekāru un citu informācijas brīvpieejas aizstāvju uzskatu sadurei ar autortiesību turētājiem un lobētājiem. Krīzes cēlonis ir izdevēju centieni diktēt informācijas izplatīšanas un aprites nosacījumus, nerēķinoties ar sabiedrības, īpaši zinātnieku, informacionālajām vajadzībām un maksātspēju.

Apskatā sniegta viela pārdomām — kā ierobežot skolas vecuma bērnu patvaļu publiskajā bibliotēkā, ja viņi bojā inventāru un ar skaļu uzvedību traucē citiem apgūt literatūru klusumā?

Satraucošas ziņas saņemtas no Britu bibliotēkas — Lielbritānijas valdība jau šogad pieprasījusi par 7% samazināt tās 100 miljonus sterliņu mārciņu lielo budžetu. Šis solis izraisījis plašu rezonansi kā britu, tā starptautiskajā sabiedrībā. Par spīti grūtībām Britu bibliotēka turpina iepriecināt lasītājus ar interesantiem digitāliem resursiem.

Interesanta ir vispasaules tīmeklī piedāvātā Irākas Nacionālās bibliotēkas un arhīva (The Iraqi National Library and Archives) direktora Sāda Eskandera (Saad Eskander) interneta dienasgrāmata, kas vēsta par 2003. gadā gandrīz pilnīgi sagrautās kultūras institūcijas atjaunošanu grūtajos kara un terorisma apstākļos.

Anna Mauliņa rakstā “Bibliotekārā un digitālā Katalonija eksotiskajā Spānijā” stāsta par Latvijas bibliotēku nozares speciālistu un bibliotekāru profesionālo braucienu uz Spānijas provinci Kataloniju 2007. gada 17.–21. aprīlī. Rakstu ievada neliels Spānijas vēstures apskats, kas sniedz priekšstatu par Katalonijas vietu un nozīmi Spānijas sastāvā. Spānija ir daudzvalodu zeme, kuru veido 17 relatīvi autonomas provinces. Katrai no tām ir sava valoda, tādēļ autore centusies kodolīgi parādīt atšķirību starp Spāniju un Kataloniju, norādot, ka “Katalonija nav Spānija”. Brauciena ietvaros tika rīkots seminārs, kurā izskatīti Latvijai, Spānijai un Eiropas Savienībai aktuāli bibliotēku nozares jautājumi, piemēram, kultūras mantojuma digitalizācija, saglabāšana, pieejamība, vispasaules tīmekļa informācijas arhivēšana, strukturēšana un piekļuves nodrošināšana. Autore secina, ka digitalizācijas jomā Latvijā ir sasniegts vairāk, jo, piemēram, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir izstrādāta digitalizācijas stratēģija un digitālo objektu pārvaldības sistēma, noteikti ciparošanas kritēriji, piemērota tekstu atpazīšanas programmatūra un nodibināts kompetences centrs, savukārt Katalonijā nekā tāda vēl nav. Sniegts ieskats Katalonijas Nacionālās bibliotēkas, kurai šogad aprit 100. gadskārta, vēsturiskajā attīstībā. Lasītājs tiek iepazīstināts arī ar Pompeu Fabra universitātes bibliotēku Barselonā, kura dibināta kopā ar zinātnisko bibliotēku 1990. gadā un jauno publisko bibliotēku Biblioteca Jaume Fauster de Barcelona, kura dibināta 2005. gadā.

Jeļena Zimina publikācijā “Krievijas Valsts bibliotēka, tās elektroniskās kolekcijas” iepazīstina lasītājus ar Krievijas Valsts bibliotēkas (KVB) krājumu. Sniegti dati par krājuma apjomu un struktūru, apskatīti dokumentu saglabāšanas un restaurācijas, informācijas tehnoloģiju ieviešanas, kā arī krājuma pieejamības jautājumi. Rakstā apskatīti galvenie KVB automatizācijas projekti. 2000. gadā KVB uzsākta aktīva krājuma ciparošana un 2001. gadā apstiprināta KVB elektroniskās bibliotēkas izveides koncepcija. 2002. gadā KVB uzsākts disertāciju elektroniskās bibliotēkas veidošanas projekts. Krievijas atvērtās elektroniskās bibliotēkas (Open Russian Electronic Library, OREL) ietvaros internetā bez ierobežojumiem pieejamas vairākas KVB elektroniskās kolekcijas, piemēram “XV–XVI gadsimta pirmās puses pirmās iespiestās slāvu grāmatas”, “Pirmā krievu avīze “Ведомости” (1703–1727)”, “Krievu trimdas literatūra” u. c. No jaunākajiem KVB projektiem autore īpaši atzīmē divus: 1) kopš 2007. gada marta atvērta tīmekļa vietne http://www.tolstoy-nasledie.ru, kurā no viena pieejas punkta rodami unikāli resursi, sacerējumu pilnteksti: Kopotie raksti, jubilejas izdevums 90 sējumos, retas fotogrāfijas, raksti, disertācijas, kas saistīti ar vienu no izcilākajiem krievu rakstniekiem, grāfu Ļevu Tolstoju, 2) kopš 2006. gada septembra KVB Federālās mērķprogrammas “Krievijas kultūra (2006–2010)” ietvaros tiek veidota tīmekļa vietnē http://simvolika.rsl.ru pieejama digitālā kolekcija “Krievijas valsts simboli. Vēsture un realitāte”. Autore uzsver, ka KVB ir atvērta sadarbībai ar profesionālām organizācijām, to skaitā ar Starptautisko bibliotēku asociāciju un institūciju federāciju (International Federation of Library Association and Institutions, IFLA) un pasaules valstu nacionālajām bibliotēkām.

Rubrikā “Vecā un jaunā grāmatniecība” publicēts Ainas Štrāles raksts “Latviešu literatūra otrās padomju okupācijas sākumposmā: 20. gadsimta 40. gadi”. 20. gadsimta 20. gados Padomju Savienībā propaganda bija skārusi visas kultūras dzīves sfēras: literatūru, mākslu, presi, izglītību, un informācijas nozares, arī bibliotēkas. PSRS jaunajās republikās šis process radīja “mākslas reorganizācijas” problēmas. Sākotnēji ne paši mākslas ideoloģiskie uzraugi, ne literāti nespēja orientēties jaunajā situācijā, izvērtēt, ko īsti no padomju mākslinieka vai literāta vēlas Padomju Savienībā jau labu laiku koptā sociālistiskā reālisma metode. Laikmeta sarežģītību raksturo Komunistiskās partijas Centrālās komitejas 1946. gada 14. augusta lēmums par žurnāliem “Zvezda” un “Ļeņingrad”, kas tāpat kā Centrālās komitejas sekretārs A. Ždanovs vērsās nesaudzīgā cīņā pret t. s. bezidejiskumu un Rietumu literatūras un mākslas šķietami kaitīgajām ietekmēm. Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR) radošās izteiksmes veidu kontrolēja LPSR Rakstnieku savienības ideoloģiskā vadība. Par 20. gadsimta 40. gadu situāciju literatūrā var atrast liecības Latvijas Valsts arhīvā. LPSR Rakstnieku savienības dokumenti pierāda, ka no sākuma tika pieļautas nopietnas ideoloģiskās kļūdas, laižot klajā tādus rakstnieku darbus, kas no Padomju Savienības ideologu viedokļa, bija pretrunā jaunajām literatūras formām — sociālistiskajam reālismam.

Tā kā bibliotēku joma strauji bagātinās ar jauniem jēdzieniem un terminiem, tiek ieviesta rubrika “Terminoloģiskā Bībele”, kurā paredzēts apspriest un publicēt jaunus, nesaprotamus, mazzināmus vai nezināmus terminus, diskutēt par publicēto terminu saturu un valodisko formu. Šajā numurā publicēta terminu kopa, kas saistās ar digitālajām aktivitātēm: digitālā bibliotēka, digitālais krājums, digitālā uzziņa u. c.

Sadaļā “Dažāda informācija” Lauris Romislovs rakstā “Francija Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā” iepazīstina ar festivāla “Francijas pavasaris” ietvaros organizēto izstādi “Latvija — Francija: kultūrvēsturiskās saiknes”. Izstādē apskatāmi vairāk nekā 500 eksponāti no Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājuma materiāliem — grāmatas, žurnāli, avīzes, albumi, autogrāfi, vēstules, kartes, koncertu afišas, izstāžu katalogi, audio ieraksti —, kas sniedz pārskatu par Latvijas un Francijas kultūras saiknēm nepilnu sešu gadu simteņu garumā.

Daina Ģeibaka un Zinta Geršmane publikācijā “Rīga latviešu daiļliteratūrā: par jauno bibliogrāfisko rādītāju “Tavos pulksteņos zvanu, tavos akmeņos skanu”” prezentē Rīgas Centrālās bibliotēkas izdoto Rīgai veltīto bibliogrāfiskā rādītāja otro izdevumu. Tajā iekļautie apraksti ietver Rīgai latviešu daiļliteratūrā veltītos tekstus no 1999. līdz 2005. gadam. Rādītāja digitālā versija jeb elektroniskā datubāze ar nosaukumu “Rīga latviešu daiļliteratūrā” pieejama Rīgas Centrālās bibliotēkas tīmekļa vietnē http://www.rcb.lv.

Māras Niperes recenzija “Kas lācītim vēderā: par Džona Batela grāmatu “Meklēšana: kā Google un tā konkurenti grozīja biznesa likumus un pārveidoja mūsdienu kultūru”” ir John Battelle grāmatas “The Search: how Google and its rivals rewrote the rules of business and transformed our culture” latviešu tulkojuma novērtējums. Izdevums sniedz detalizētu ieskatu automatizētajā informācijas meklēšanā: vispasaules tīmekļa resursu indeksēšana, izguve (retrieval), interneta meklētājprogrammu industrija, šo procesu vēsturiskie aspekti un nākotnes tendences. Grāmatas centrālais elements ir uzņēmums “Google”. Populārzinātniskā veidā apskatīts šī unikālā uzņēmuma darbs no tā izveides mazā kopmītņu istabiņā Kalifornijā (ASV) līdz kļūšanai par vispasaules tīmekļa industrijas dinozauru — atklātas gan biznesa aizkulises, gan uzņēmuma attīstība un būtība. Grāmata veidota kā Dž. Batela pētījums, tekstā ievijot dzīvu sarunu fragmentus ar Leriju Peidžu (Larry Page), Sergeju Brinu (Sergey Brin) un citiem “Google” un interneta tehnoloģiju speciālistiem. Recenzijas beigās sniegts informācijas avotu saraksts papildu studijām par šo uzņēmumu.

Sadaļā publicēts arī Marlēnas Petriņas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2007. gada janvāris–marts)” un Ilzes Pētersones sastādītais “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavas jaunieguvumu (2007. gada janvāris–marts)” saraksts.