"Bibliotēku Pasaule" Nr. 38 (2007)
38. numurā lasiet:
Tā kā Latvijā strauji atdzimst interese par ģenealoģiju, Ieva Mūrniece šai tēmai veltījusi publikāciju “Dzimtu vēstures pētniecība Latvijā un ārvalstīs”. I. Mūrniece izseko ģenealoģijas vēstures attīstībai cauri laikmetiem, sniedz ieskatu dzimtu vēstures pētniecības aizsākumos Latvijā, iepazīstina ar dzimtu vēstures pētniecību Lielbritānijā. Apskatīti tradicionālie un tīmekļa vietnēs rodamie dzimtu vēstures avoti, sniegts pārskats par iestādēm, kas tos apkopo un glabā, kā arī sniedz uzziņas dzimtu vēstures pētniecības jautājumos, dots ieskats pazīstamāko Latvijas ģenealogu veikumā. Autore secina, ka ar ģenealoģiju Latvijā pārsvarā nodarbojas entuziasti, kam trūkst profesionālo iemaņu. Palīdzību ģenealoģijas pētniekiem varētu piedāvāt arī bibliotēkas, veidojot ģenealoģijas resursu bāzi un sniedzot dzimtu vēstures pētniekiem metodiskas konsultācijas.
Sandra Grīnberga rakstā “Grāmatniecības pētniece Līvija Labrence” ļauj ieskatīties Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) ilggadējas darbinieces, grāmatniecības vēsturnieces Līvijas Labrences dzīves un darba gājumā. Laikmeta diktētie sarežģījumi L. Labrencei neļāva iet sirds izvēlēto skolotājas ceļu, tādēļ patvērums tika meklēts grāmatu pasaulē — bibliotēkā. Līdztekus bibliotekāres pienākumiem viņa devusi nozīmīgu ieguldījumu latviešu grāmatniecības vēstures izpētē, ir autore vairākām grāmatām, zinātniskiem un populārzinātniskiem rakstiem par grāmatniecības vēsturi, LAB rokrakstiem, arhīviem un izstādēm. L. Labrence veikusi ievērojamu darbu LAB rokrakstu krājuma sakārtošanā un popularizēšanā, aktīvi veicinājusi daudzu rokrakstu un manuskriptu nonākšanu bibliotēkā 20. gadsimta 90. gados.
2006. gadā izstrādāta standarta “ISO 2789: informācija un dokumentācija. Starptautiskā bibliotēku statistika” ceturtā redakcija. Standartā ieviestās izmaiņas skaidro Māra Indaberga publikācijā “Jauns starptautiskās bibliotēku statistikas standarts”.
Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” publicēts Artūra Žoglas raksts “Bibliotēkas interaktīvā vidē”. Tajā apskatītas jaunās informācijas tehnoloģiju iespējas, kuras izmantojamas arī bibliotēku darbā — interaktīvā interneta risinājums “Web 2.0” un no tā izaugusī bibliotēku un lasītāju sadarbības ideja “Library 2.0”. A. Žogla žurnāla lasītājus iepazīstina ar kompānijas “Ex Libris” izstrādāto programmu “Primo”, kas ne tikai piedāvā meklēšanu vienuviet apkopotos bibliotēkas resursos, bet arī nodrošina atgriezenisko saiti ar lasītāju. Autora uzmanības lokā ir interaktīvo informācijas tehnoloģiju izmantošana digitālo bibliotēku izveidē. Tā kā iespēja aktīvi līdzdarboties pakalpojumu pilnveidē neapšaubāmi palielina lasītāju interesi par bibliotēkām, šāda bibliotēku un lasītāju sadarbība veicināma arī Latvijā. Iespējams, lasītāji varētu kļūt pat par nākotnes bibliotēku līdzveidotājiem.
Antra Sprudzāne rakstā “Gulbenes novada digitālie novadpētniecības resursi” iepazīstina ar jaunajām iespējām, kuras bibliotēku novadpētniecības darbam sniedz tehnoloģiju attīstība. Kopš 1998. gada Gulbenes bibliotēka integrētajā informācijas sistēmā ALISE veido novadpētniecības datubāzi. Plaša informācija par novada vēsturi un mūsdienām publicēta Gulbenes bibliotēkas tīmekļa vietnē. Te rodama elektroniskā datubāze “Novads un novadnieki”, kurā apkopoti ap 600 dažāda veida dokumenti par rajona ģeogrāfiju, dabu, vēsturi, kultūru, izglītību, arhitektūru, Gulbenes pilsētas un rajona kartes, apskatāma digitālā fotokolekcija “Pilsēta laiku lokos”, interaktīvā spēle “Gulbenes rajons” u. c. Sadarbībā ar muzejiem un arhīviem tiek veidoti jauni digitālie novadpētniecības resursi — CD-ROM un datubāzes. A. Sprudzāne atzīst, ka līdz ar jaunajiem pakalpojumiem strauji augusi bibliotēkas autoritāte vietējā sabiedrībā.
Gadskārtējās starptautiskās konferences “Neskaidrās transformācijas — jauni izaicinājumi nacionālā un starptautiskā līmenī” ietvaros 2006. gada 9.–12. novembrī notika Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas organizētā sesija “Zināšanu sabiedrība: dilemmas un risinājumi”. Tajā ar priekšlasījumiem uzstājās nodaļas mācībspēki un doktoranti. Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” Jana Dreimane piedāvā sesijas aktuālāko tēmu apskatu: bibliotēka — izziņas instruments, informācijas pieejamības intelektuālie un tehniskie ierobežojumi, formālā un funkcionālā pieeja dokumentu priekšmetošanā, bibliometrija zinātniskās komunikācijas pētniecībā, bibliotēku loma izglītībā, vizuālās informācijas uztveres problēmaspekti, bibliotekārā darba psihohigiēna, ārzemju daiļliteratūras tulkojumu izdošana atjaunotajā Latvijas Republikā.
Marlēnas Petriņas raksts “Latvijas zinātnisko un publisko bibliotēku direktoru pirmā apvienotā sanāksme” sniedz ieskatu par šo sanāksmi, kas norisinājās 2006. gada 8.–9. novembrī Rīgā. 2006. gadā valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentos un valdības deklarācijā uzsvērta kultūras, izglītības un bibliotēku nozīme Latvijas izaugsmē un zināšanu sabiedrības izveidē. Tajos pausts ievērojams atbalsts bibliotēku krājumu attīstībai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Valsts vienotās bibliotēku sistēmas projektam, krājumu digitalizācijai u. c. Paredzēta mērķtiecīga izglītības iestāžu bibliotēku attīstība. Tā kā aktuāla kļuvusi personas datu aizsardzības problēma bibliotēkās, tika iztirzāti datu aizsardzības tiesiskā regulējuma jautājumi. Referenti iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar LNB veikumu un iecerēm. Tika uzsvērts, ka lielākā daļa LNB funkciju ir saistīta ar profesionālajiem pakalpojumiem — šajā jomā nodarbināti ap 40% darbinieku. Iecerēts LNB profesionālo pakalpojumu jomu krietni paplašināt: izveidot Latvijas bibliotēku portālu, izstrādāt vienotu komplektēšanas politiku, ieviest interaktīvus profesionālos pakalpojumus u. c. Aktuāla ir bibliotēku sadarbības izvēršana valstī — gan nacionālā digitālā krājuma izveidē un krājumu attīstības koordinācijā, gan daudzās citās jomās. Aktīvi Latvijas bibliotēkās noris profesionālā tālākizglītība. 2006. gadā LNB Mācību centra piedāvātos kursus apguvuši 342 bibliotekāri. Augstākā līmeņa tālākizglītības kursus piedāvā arī atjaunotais Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrs. Izglītības iestāžu bibliotekārus mācīties aicina Latvijas Universitātes bibliotēkas Mācību centrs. Bibliotēku straujā izaugsme rada jaunas mācību vajadzības, tādēļ mācību centri atrodas nemitīgā attīstībā.
Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” Iveta Krūmiņa rakstā “Mītu bagātība Veclāras Fantastikas bibliotēkā” stāsta par unikālās bibliotēkas sākotni un pakāpenisku pārtapšanu zinātniskās fantastikas, utopiju, pasaku, mītu un leģendu valstībā. Publikācijā atspoguļotas bibliotēkas krājuma bagātības, darba formas un metodes. Sīkāk raksturota viena no Veclāras Fantastikas bibliotēkas populārākajām darba formām — priekšālasīšana. Aplūkota arī Vācijā populāro “Lasīšanas kastu” jeb “Mediju kastu” veidošanas metodika.
Rubrikā “Pagājība un apceres” publicēts Lilijas Limanes raksts “Obligātie eksemplāri — cauri laikiem”. Tajā izsekots obligātā eksemplāra sākotnei un attīstībai no tā ieviešanas pirmsākumiem 1537. gadā Francijā līdz pat mūsdienām. Apjomīgāko raksta daļu autore veltījusi Latvijas obligātā eksemplāra vēsturei. L. Limane apstrīd izplatīto atzinumu, ka Latvijas obligātā eksemplāra vēsture sākas līdz ar tipogrāfa Nikolaja Mollīna ierašanos Rīgā 1588. gadā, kā arī atspoguļo vairākus nesekmīgus obligātā eksemplāra ieviešanas mēģinājumus pilsētā. Diemžēl līdz pat pirmās Latvijas brīvvalsts laikam, kad obligātā eksemplāra saņemšana tika nostiprināta valsts likumos, neviena bibliotēka nesaņēma pilnīgu Latvijas teritorijā iespiesto grāmatu klāstu. Kā galvenos iemeslus, kas kavē obligātā eksemplāra sistēmu mūsdienās, autore min izdevēju nedisciplinētību un elektronisko, maztirāžas u. c. izdevumu administrēšanas grūtības.
Rubrikā “Ārzemēs” ievietots Sarmītes Radiņas raksts “Īrija: mācību brauciena dienasgrāmata”, kurā atspoguļots 2006. gada septembrī notikušais Eiropas Savienības informācijas punktu un “Europe Direct” informācijas punktu koordinatoru pieredzes apmaiņas brauciens uz Īriju. Lai gūtu pieredzi sabiedrības informēšanā par Eiropas Savienību, vizītes laikā tika apmeklēta Īrijas Nacionālā bibliotēka, Dublinas Centrālā bibliotēka, Triniti koledžas bibliotēka, Īrijas parlaments, Ārlietu ministrija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Īrijā un citas institūcijas. Autore atzinīgi novērtējusi iespēju ielūkoties Īrijas bibliotēku darba ikdienā, paplašināt redzesloku valsts vēsturē, politikā un ekonomikā, skatīt “Zaļās salas” skaisto dabu un kultūras pieminekļus.
Janas Dreimanes sagatavotajā “Ārzemju notikumu apskatā (2006. gada oktobris–decembris)” galvenā uzmanība pievērsta digitalizācijai: jaunam projektam “E-grāmatas pēc pieprasījuma”, ko īsteno 13 zinātniskas bibliotēkas 8 Eiropas valstīs; ASV kompānijas “Microsoft” digitālajai bibliotēkai “Live Book Search”, kas kļuvusi pieejama izmēģinājuma versijā kopš 2006. gada 6. decembra; izcilā austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta (1756–1791) skaņdarbu digitālajam izdevumam, kam nodrošināta publiska piekļuve Starptautiskā Mocarta fonda tīmekļa vietnē.
Apskatā sniegtas ziņas par jaunuzcelto Nankinas publiskās bibliotēkas ēku — vienu no dārgākajiem Ķīnas Dzjansu provinces “sociālajiem” projektiem pēdējā desmitgadē; Šveices Zemes bibliotēku, kas no 2007. gada 1. janvāra kļuvusi par Šveices Nacionālo bibliotēku un 445 grāmatu zādzību Mančesteras Centrālajā bibliotēkā, kurā vainojams… bibliotekārs.
Rubrikā “Vecā un jaunā grāmatniecība” publicēts Guntas Jaunmuktānes raksts “Akciju sabiedrība “Valters un Rapa””. Vienu no lielākajiem un nozīmīgākajiem grāmatniecības uzņēmumiem latviešu grāmatniecības vēsturē dibinājis izcilais latviešu grāmatnieks Jānis Rapa un pieredzējušais grāmatizdevējs Arturs Valters. Autore izseko J. Rapas un A. Valtera dzīves gājumiem, kuros veiksmi kaldina entuziasms, zināšanas, gribasspēks un uzņēmība. Nevienlīdzīgā cīņa ar likteni un laikmetu gan salauž J. Rapu un iznīcina grāmatizdevēju darbu, tomēr viņu ieguldījumam latviešu kultūrā un grāmatniecības vēsturē ir mūžīga vērtība. Autore sniedz ieskatu apgāda nozīmīgāko izdevumu klāstā.
Sadaļā “Dažāda informācija” Ilze Karsa rakstā “Valmieras skolu jaunatne par dzimumu (ne)līdztiesību” iepazīstina ar Valmieras bibliotēkas Bērnu bibliotēkā 2006. gada pavasarī veiktās skolēnu aptaujas par zēnu un meiteņu lomu sabiedrībā rezultātiem. Aptaujas mērķis — noskaidrot jauniešu uzskatu un viedokļu veidošanās faktorus, plašsaziņas līdzekļu ietekmi uz tiem, lasīšanas ieradumus. Sniegts neliels ieskats dzimumu līdztiesības vēsturē. Aptaujas rezultāti nav iepriecinoši: atklājies, ka daiļliteratūru regulāri lasa tikai 12% respondentu, 29% nelasa nemaz, daudz laika tiek pavadīts pie televizora u. tml. Autore uzsver, ka bibliotēkas iesaiste sabiedrībā aktuālo tēmu risināšanā ir bibliotēkas autoritāti veicinošs faktors.
Vita Mežore publikācijā “Eiropas Sociālā fonda atbalsts Rēzeknes izglītības iestāžu bibliotekāru tālākizglītībai” apskata projekta “Izglītības iestāžu bibliotekāru kompetenču paaugstināšana profesionālajā, IT un svešvalodu jomās” ieceres un sasniegtos rezultātus. Projekta gaitā izstrādātā un īstenotā 120 stundu tālākizglītības programma deva iespēju 14 Rēzeknes pilsētas un 2 Rēzeknes rajona izglītības iestāžu bibliotekāriem ne tikai iegūt mūsdienu izglītības attīstības tendencēm atbilstošas zināšanas, bet arī rast jaunus sadarbības partnerus un idejas bibliotēku darba attīstībai.
Sadaļā publicēts arī Marlēnas Petriņas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2006. gada oktobris–decembris)” un Ilzes Pētersones sastādītais “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavas jaunieguvumu (2006. gada oktobris–decembris)” saraksts.
PDF 
formāta failus var apskatīt ar Adobe Reader 
