Žurnāls (73 MB)
Summary

49. numurā lasiet:

Redaktora slejā “Maksa par grāmatu izsniegšanu bibliotēkās: vai sīkpeļņa atsvērs finansiālo cenzūru?” žurnāla galvenā redaktore Anna Mauliņa pievēršas pirmajam precedentam ekonomiskās recesijas skartajā Latvijā, kad bibliotēka, meklējot izeju no finansiālā strupceļa, ieviesusi maksu par izklaides literatūras izsniegšanu. A.Mauliņa uzsver, ka šāda maksas pakalpojuma ieviešana ir pretrunā informācijas brīvas pieejamības principam, un skaidro, kādēļ maksas abonements perspektīvā var izrādīties drauds bibliotēkai. Kā alternatīvas maksas ieviešanai par bibliotēkas pamatpakalpojumiem, kuru skaitā ir arī izdevumu izsniegšana lasīšanai, A.Mauliņa min sponsoru piesaisti, starpbibliotēku abonementa aktivizēšanu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas rezerves krājuma, starptautisko un nacionālo dāvinājumu, elektroniskās dokumentpiegādes pakalpojuma izmantošanu, grāmatapmaiņas, rotējošo grāmatkopu ieviešanu, u.c.

“Bibliotēku Pasaules” 49.numuru ievada jauna rubrika “Bibliotekāri Latvijā un pasaulē”. Tajā iepazīstināsim gan ar izciliem bibliotekārās jomas speciālistiem, kas snieguši nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā, gan ar bibliotekāriem — sava darba entuziastiem, kolorītām un radošām personībām. Rubrikā diskutēsim arī par bibliotekāra profesiju, tās prestižu, perspektīvām un citiem aktuāliem jautājumiem.

Šajā numurā piedāvājam iepazīties ar kolēģi, kuru likteņa līkloči aizveduši tālu prom no Latvijas. Annas Mauliņas rakstā “Leģendārais Jānis Krēsliņš no nomoda pilsētas Hudzonas krastā” stāstīts par pazīstamā literatūras un grāmatniecības vēsturnieka, bibliotekāra, dzejnieka un tulkotāja, Ņujorkas latvieša J.Krēsliņa dzīvi trimdā, daudzpusīgo profesionālo darbību un netradicionālo skatījumu uz savas nācijas vēsturi un identitāti.

Mīlestība pret grāmatu, rūpes par latviskuma saglabāšanu svešatnē, Latvijas kultūras vērtību izplatīšana globālajā kultūras telpā — šīs J.Krēsliņa personības un darbības šķautnes atklājas arī viņa publikācijā “Draudzīgais aicinājums, Ņujorkas Publiskā bibliotēka un latviešu sabiedrība”.

Kādi stereotipi par bibliotēkām un bibliotekāriem valda mūsdienu sabiedrībā? Kas tos producē? Vai vēsturiskā amata nosaukuma “bibliotekārs” vietā izvēloties “informācijas speciālists” iespējams izvairīties no stereotipiem un mītiem, kas to apvij jau gadsimtiem ilgi? Šiem jautājumiem bija veltīta Latvijas Universitātes 68.zinātniskās konferences Bibliotēkzinātnes sekcijas sēde “Bibliotēkas un bibliotekāra tēls sabiedrībā” 2010.gada 5.februārī Rīgā, kuras apskatu sagatavojusi Jana Dreimane. Viens no svarīgākajiem bibliotēkas tēla veidotājelementiem ir lasītāju apkalpošanas kvalitāte, tādēļ liela uzmanība konferencē tikusi veltīta bibliotēku kvalitātes mērījumu programmām, īpaši pievēršoties “SERVQUAL” un “LibQUAL+®”. Interesantas atziņas gūtas, pētot bibliotēkas un bibliotekāra tēla transformācijas nacionālajā un reģionālajā presē 20.gadsimta 80.gadu otrajā pusē un 21.gadsimta sākumā. Atsevišķi referāti veltīti bibliotekāra tēla atspoguļojam daiļliteratūrā un glezniecībā. Konferences rozīnīte — pirmās bibliotēku darbam un dzīvei veltītās pilnmetrāžas kinolentes “Holivudas bibliotekārs” demonstrācija. Filmas ideja — no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par bibliotēkām nereti atkarīgs arī to finansējums.

Rubrikā “Cilvēki, notikumi, problēmas” publicētas Rutgersa universitātes (Ņūdžersija, ASV) asociētās profesores Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) Profesionālas tālākizglītības un mācību darbavietā attīstības sekcijas (Continuing Professional Development and Workplace Learning Section) valdes locekles Janas Varlejas sagatavotais IFLA vadlīniju projekts “Profesionālās tālākizglītības attīstība: principi un labākā pieredze”. Gan informācijas tehnoloģiju attīstība, gan sabiedrības vajadzību mainība kā vitāli svarīgu izvirza nepārtrauktu bibliotēku darbinieku profesionālo prasmju pilnveides nepieciešamību. IFLA Profesionālas tālākizglītības un mācību darbavietā attīstības sekcijas izstrādātie principi garantē kvalitatīvu profesionālo tālākizglītību. Tajos, piemēram, ieteikts veikt regulāru mācību vajadzību vērtējumu saskaņā ar institūcijas uzdevumiem un mērķiem; paredzēts, ka personāla attīstībai atvēlami 0,5 – 1% no institūcijas budžeta; noteikts, ka apmēram 10% darba laika paredzams semināru, konferenču apmeklēšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai darba vietā un citām mācību aktivitātēm, kā arī neformāliem izglītības projektiem. Ieteikts periodiski izvērtēt institūciju iekšējo tālākizglītības attīstības programmu efektivitāti, kā arī to, kā tālākizglītībai iztērētie resursi ietekmējuši institūcijas rezultatīvo vērtējumu.

Strauji attīstoties sociālajiem tīkliem, informācija globālajā tīmeklī kļūst arvien nepārskatāmāka. Tīmekļa haosa sakārtošanai izskanējuši aicinājumi izmantot bibliotekāriem labi pazīstamo Universālo decimālo klasifikāciju (UDK) — teicami strukturētu un informācijas bagātu zināšanu organizēšanas sistēmu ar hierarhisku uzbūvi. Diskusiju par UDK izmantojamību mūsdienu globālajā informācijas telpā galvenos problēmjautājumus atspoguļo Elita Eglīte 2009.gada 29.–30.oktobrī Hāgā notikušā starptautiskā semināra “Klasifikācija krustcelēs: daudzējādā izmantojamība” apskatā. Rakstā iztirzāti optimālākie UDK attīstības ceļi (UDK tezauru izveide, saturiskās un strukturālās izmaiņas, u.c.), kā arī apkopota dažādu valstu praktiskā pieredze jaunu UDK izmantošanas iespēju meklējumos.

Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija (LATABA), kas dibināta 1994.gadā, 2009.gada 24.novembrī organizēja 15 gadu jubilejas konferenci. Ieskatu konferences problemātikā sniedz Marlēna Krasovska rakstā “Latvijas akadēmiskās bibliotēkas novāciju un reformu ritos”. Viens no aktuālākajiem konferences jautājumiem — kāda ir izglītības un zināt­nes loma valsts ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanā? Vairākkārt tika uzsvērts, ka informācijas un zināšanu pieejamības nozīmīgums gan ir atzīts dažādos valsts attīstības plānošanas dokumentos un darbības programmās, bet, reāli izstrādājot nozaru politiku un dalot finanšu resursus, par bibliotēkām tiek aizmirsts. Tika izteikts brīdinājums, ka krasais finanšu līdzekļu samazinājums bibliotēkām var negatīvi ietekmēt izglītību, zinātni un tautsaimniecību, kā arī apdraudēt pilsoniskas sabiedrības pastāvēšanu Latvijā. Uzmanības lokā bija arī Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas “Letonica” attīstības perspektīvas, Latvijas akadēmiskā pamattīkla ieviešana, akadēmisko bibliotēku devums valsts pētījumu programmās. Plašas diskusijas par autortiesībām digitālajā vidē rosināja ambiciozais biedrības “Ideju Forums” projekts — e-bibliotēka, kurā 2009.gada beigās brīvpieejā internetā, ignorējot izdevēju, autoru un autortiesību administrētāju protestus un tiesvedības draudus, tika izvietots plašs autortiesiski aizsargātu darbu klāsts.

Atzīmējot Starptautisko lasīt, rakstīt un rēķināt prasmes dekādi (2003.–2012.gads), UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (UNESCO LNK) 2009.gadā uzsāka projektu “Stāstu laiks bibliotēkās”. Projekts visa 2009.gada garumā īstenots pēc UNESCO Līdzdalības programmas darbības plāna “Nemateriālā kultūras mantojuma integrēšana formālajā un neformālajā izglītībā”. Tā mērķis — vienot dažādu paaudžu cilvēkus, atdzīvinot stāstīšanas tradīciju, kā arī pilnveidot ikviena valodas kompetenci un sociālās prasmes, izmantojot stāstīšanu un klausīšanos. 2009.gada martā visos Latvijas reģionos noritēja UNESCO LNK rīkoti semināri par stāstīšanas tradīciju veicināšanas iespējām bibliotēkās. Izmantojot semināros apgūto, 42 bibliotēkās tika noorganizēti 43 stāstīšanas pasākumi. 2009.gada otrajā pusē ar mērķi attīstīt un popularizēt stāstīšanas tradīcijas kā nozīmīgu nemateriālā kultūras mantojuma daļu Latvijā tika izveidots bibliotēku tīkls “Stāstu bibliotēkas”. 2009.gada 3.decembrī Rīgā notika UNESCO LNK projekta “Stāstu laiks bibliotēkās” noslēguma seminārs “Stāstīšanas tradīciju iespējas bibliotēkās”. Par semināra norisi, stāstu nozīmi un vietu cilvēku dzīvē, kā arī stāstīšanas pasākumu organizēšanas iespējām bibliotēkās lasāms Māras Jēkabsones publikācijā “Stāstu laiks bibliotēkās”.

Kopš 1980.gada 15.oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Baltā spieķa diena. Tajā plaša sabiedrība tiek informēta par redzes invalīdiem, viņu vajadzībām un problēmām. Kopš 1991.gada Starptautisko Baltā spieķa dienu atzīmē arī Latvijā. Gunta Bite stāsta par vienu no šīs dienas akcijām — Latvijas Neredzīgo bibliotēkas organizēto informatīvi muzikālo pasākumu “Baltā spieķa dziesma”. Tā galvenā tēma — vides pieejamība un drošība cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Rubrikā “Datorizācija, digitalizācija, internetizācija” publicēts Sigitas Brices raksts “Emuāri — jauns informācijas resurss”. Autore sniedz ieskatu Latvijas bibliotēku nozares emuāru attīstībā un analizē to tematiku. Tā kā emuāru popularitāte aizvien pieaug, prognozēts, ka to skaits palielināsies. Tādēļ svarīgi rast atbildi uz jautājumu — kādam ir jābūt labam emuāram? Kā nodrošināt pilnvērtīgu emuāra attīstību? Pamatojoties gan uz pašmāju, gan ārzemju pieredzes izpēti, raksta autore piedāvā izvērstu emuāru kvalitātes vērtēšanas kritēriju sarakstu.

Ne vien pasaulē, bet pēdējā laikā arī Latvijā īpaši aktualizējušās diskusijas par autortiesiski aizsargātas informācijas publicēšanu digitālajā vidē. Jana Dreimane publikācijā “Cīņa par e-grāmatu tiesībām” atspoguļo “tradicionālo izdevniecību”, e-grāmatu izdevēju un autoru interešu sadursmes par daiļdarbu e-versiju izdošanas tiesībām. Publikācijai pievienotas Lielbritānijas Autoru biedrības (The Society of Authors) vadlīnijas autoriem par autortiesību izmantošanu digitālā vidē. Autoriem tiek ieteikts apsvērt ierobežotas licences piešķiršanu izdevējam, kā arī limitēt jebkādu ekskluzīvu tiesību piešķiršanu oriģinālteksta pārveidojumiem. Uzsvērts arī, ka autoratlīdzībai par e-grāmatām jākļūst augstākai nekā patlaban.

Rubriku noslēdz publikācija “Interneta izmantošana ASV bibliotēkās”, kurā sniegtie dati apliecina: lielam skaitam iedzīvotāju, īpaši indivīdiem ar zemiem ienākumiem, publiskās bibliotēkas ir vienīgā piekļuves vieta datoram un internetam, tādēļ politikas veidotājiem būtu jāapzinās bibliotēku devums darba tirgus attīstībā, izglītībā, veselības un labklājības jomās. Ziņojumā “Iespējas visiem: kādu labumu gūst amerikāņi no interneta piekļuves ASV bibliotēkās” (Opportunity for All: How the American Public Benefits from Internet Access at U.S. Libraries), kas publicēts 2010.gada 25.martā un balstīts uz pirmo plaša mēroga pētījumu par brīvpiekļuves datoru un interneta izmantojumu ASV publiskajās bibliotēkās, atzīts: 2009.gadā gandrīz 1/3 pieaugušo amerikāņu (aptuveni 77 miljoni cilvēku) izmantojuši publisko bibliotēku datorus vai bezvadu tīklu, lai piekļūtu internetam. Datorus ar internetslēgumu tuvākajā publiskajā bibliotēkā izmantojuši 44% cilvēku, kas dzīvo zem federālās valdības noteiktā nabadzības līmeņa.

Rubrikā “Konferences, semināri, sanāksmes” ievietots Anitas Zūnas sagatavotais 2009.gada 2.decembrī Liepājā notikušās Kurzemes bibliotekāru konferences apskats “Bibliotēka mūsdienu vērtību sistēmā”. Šāda konference Liepājā organizēta pirmo reizi, tās mērķis — akcentēt bibliotēkas nozīmīgo lomu kultūrā, izglītībā un tautsaimniecībā. Konferencē tika spriests par pašreiz sabiedrībā valdošajām vērtībām un attieksmi pret kultūru, analizēta bibliotēku tautsaimnieciskā nozīme, aktualizēta bibliotēku un citu informācijas sniedzēju sadarbības veicināšanas nepieciešamība, kā arī aplūkotas Kurzemes bibliotekāru sadarbības iespējas. Konferencē jau trešo reizi tika pasniegta bibliotekāra, bibliogrāfa, žurnālista, kādreizējā Liepājas pilsētas bibliotēkas pārziņa Voldemāra Caunes (1890–1944) balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.

Par godu Latvijas Republikas pirmajā pastāvēšanas gadā dibināto zinātnes, izglītības, tautsaimniecības un kultūras institūciju 90 gadu jubilejai Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU), Latvijas Nacionālo operu, Latvijas Nacionālo teātri, Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Nacionālo ziņu aģentūru “LETA” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas Dzelzceļš 2009.gada 24.novembrī LU Mazajā aulā organizēja konferenci “Valstiski nozīmīgas zinātnes, izglītības, tautsaimniecības un kultūras institūcijas Latvijai”. Konferencē tika izvērtēta šo institūciju unikālā loma sabiedrībā, ieskicētas nākotnes vīzijas un uzdevumi. Ieskatu konferences referātos sniedz Jana Dreimane rakstā “Valsts nozīmes institūcijām — 90”.

Silvija Tretjakova rakstā “Jauns skatījums uz bibliotēkām” stāsta par 98.Vācu bibliotekāru dienām, kas norisēja 2009.gada 2.– 5.jūnijā Erfurtē. Lielākā vācu bibliotekāru foruma plašajā programmā autore izceļ labākās pieredzes atspoguļojumu bērnu un jauniešu bibliotekārajā apkalpošanā, bibliotēku interešu aizstāvībā. Konferencē tika akcentēta arī bibliotēkas kā izglītības iestādes un sabiedriskās dzīves centra ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nozīme.

Sadaļā “Bērni un jaunieši bibliotēkās” Ilze Karsa sniedz ieskatu 9.Vidzemes novadu bērnu un skolu bibliotēku darbinieku konferencē “Bērni savu nākotni zina, viņi izaugs…”, kas norisēja 2009.gada 21.oktobrī. Nozīmīgas atziņas pauda konferences viešņa — Nīderlandes publisko bibliotēku asociācijas pārstāve Mariana Korena (Marian Koren), aicinot pārdomāt, vai bibliotekāri ir izzinājuši bērnu informacionālās vajadzības, vai respektē viņu intereses? Konferences dalībnieku uzmanības lokā nonāca arī jautājumi par bērnu un skolu bibliotēkām krīzes laikā, bērnu lasāmvielas satura kvalitāti, grāmatas lomu bērna dzīvē, mākslas nozīmi bērna garīgās pasaules veidošanā un sevis izzināšanā. Tika apskatīta arī tāda svarīga tēma kā bērnu tiesību aizsardzība, kas īpaši aktualizējusies ekonomiskās krīzes laikā. Konferences nobeigumā tika pieņemta rezolūcija “Bibliotēkas pieder un kalpo iedzīvotājiem, pirmkārt, bērniem un jauniešiem!”. Tajā aicināts nodrošināt pilnvērtīgu skolu bibliotēku pastāvēšanu, novērst ANO Bērnu tiesību konvencijas pārkāpumu — bibliotēku nepietiekamu nodrošinājumu ar bērnu grāmatām un izglītībai atbilstošiem informācijas resursiem, kā arī izteikta prasība piešķirt finansējumu lasīšanas veicināšanas, jaunu mediju kompetences, kultūras integrācijas un bērnu tiesību aizsardzības iniciatīvu programmām, kā arī atjaunot to valsts programmai jauno ģimeņu un pirmskolas vecuma bērnu integrēšanā bibliotēkas pakalpojumu izmantošanā.

Rubrikā “Ārzemēs” Ineses Kazākas rakstā “Bibliotēku renesanses vilnis Ziemeļamerikā” sniegtas ziņas par Kanādas publiskajām bibliotēkām — tās pārtop par sabiedrībā populāriem un plaši apmeklētiem izglītības, kultūras un izklaides centriem. Apmeklētājus pievilina modernā bibliotēku infrastruktūra un inovatīvie pakalpojumi, internets, e-resursi. Bibliotēkas piedāvā dažādas izklaides iespējas, organizē tikšanās ar ievērojamiem cilvēkiem, diskusijas. Bibliotēkas kļuvušas viesmīlīgākas — tajās atvērtas kafejnīcas, iekārtoti bērnu centri, atvēlētas vietas nesteidzīgām sarunām. Pieņemot jaunos izaicinājumus, Kanādas bibliotēkas 2009.gadā piedzīvojušas visu nozīmīgāko darba rādītāju krasu pieaugumu.

Janas Dreimanes sagatavotā “Ārzemju bibliotēku notikumu apskata (2009.gada oktobris−decembris)” uzmanības centrā ir autortiesību turētāju un digitālo resursu veidotāju paraugprāva — Amerikas Izdevēju asociācijas (Association of American Publishers) un Autoru ģildes (Authors Guild) pret korporāciju “Google” ierosinātā tiesvedība par autortiesību pārkāpumiem digitālās bibliotēkas “Google Books” veidošanā. Lai arī korporācija “Google”, Amerikas Izdevēju asociācija un Autoru ģilde vienojusies par digitālās bibliotēkas veidošanas un izmantošanas nosacījumiem vairāk nekā 200 lappušu biezā dokumentā (Google Book Settlement), tiesa to vēl joprojām nav akceptējusi dokumenta likumību trīspusējās vienošanās neskaitāmo apstrīdētāju dēļ gan ASV, gan arī citur pasaulē. Rakstā sniegts ieskats minētās vienošanās pamatnostādnēs, aplūkoti ASV Tieslietu ministrijas, ārvalstu valdību un organizāciju galvenie iebildumi pret šo vienošanos, kā arī minētas “Google Books” bibliotēkas alternatīvas — “Google” digitālās datubāzes pārvēršana par publiski pieejamu bezmaksas bibliotēku, kompensējot korporācijai “Google” investīcijas digitalizācijā, vai no labdarības finansētas nacionālas digitālas bibliotēkas veidošana. “Google” un ASV izdevēju vienošanos neatbalsta arī Eiropas apgādi — apskatā sniegtas ziņas par Francijas izdevniecību grupas “La Martinière” uzvaru Parīzes tiesā divarpus gadus ilgušajā tiesas prāvā pret korporāciju “Google”. Vēl apskatā var lasīt par Fracijas bibliotekāru protestiem pret valdības politiku, kā arī uzzināt, kuras bibliotēkas iekļautas pasaules atbaidošāko ēku sarakstos.

Stāstā “Viesnīca “Bibliotēka” Ņujorkā” Jana Dreimane lasītāju aicina neklātienē apmeklēt neparastu viesnīcu “Bibliotēka” — grāmatlasītāju paradīzi pašā Ņujorkas centrā. Tajā, lai izvēlētos atbilstošākās tematikas viesnīcas numuru, viesim atliek vien pārzināt M.Djūija Decimālo klasifikāciju. Piemēram, 300.006. istabā var studēt juridisko literatūru, bet 900.003. — okeānu dzīļu noslēpumus. Pavisam reti tiekot rezervēta 1100.005. istaba — tajā apkopota literatūra par paranormālajām parādībām. Savukārt īpaši iecienīta esot 800.001. — erotiskās literatūras un 1100.006. — mīlestības istaba.

Rubrikā “Vecā un jaunā grāmatniecība” publicēts Ainas Štrāles pētījums “Elzas Stērstes dzejas cenzūra: triju kritiķu viedoklis”. Talantīgā rakstniece, dzejniece un tulkotāja E.Stērste smagi cieta ne vien no padomju varas represijām, bet arī no viņas daiļrades nežēlīgās cenzūras, kad tā tika malta padomju literatūrkritikas dzirnavās. A.Štrāle atklāj E.Stērstes dzejoļkrājuma “Atspīdumi” (nāca klajā 1967.gadā ar nosaukumu “Atstari”) cenzēšanas procesu, kurā sadūrās vairāku kritiķu: Mildas Losbergas, Mirdzas Ķempes, Arvīda Griguļa un Ilgoņa Bērsona viedokļi. Lai arī pret publicējamo dzejoļkrājumu tika vērsts gan noniecinājums, gan asa, iznīcinoša kritika, nepārprotami jūtams, ka arī tā laika literatūrzinātniekiem – cenzoriem, kam bija jāpakļaujas padomju ideoloģijas diktātam, nebūt nav bijis viegli pielāgoties sociālistiskās kritikas prasībām. Sarežģītajā situācijā viņi piekopuši gan laipošanas taktiku, gan meklējuši kompromisus, un talantīgo vārda meistaru dzeja, lai arī ieguvusi padomju estētikas rāmjus un zaudējusi lielu daļu savas kvalitātes, tomēr nonāca līdz lasītājiem.

Sadaļā “Dažāda informācija” publicēts Intas Virbules sagatavotais “Ieskats Muzeju, arhīvu un bibliotēku darba standartizācijas tehniskās komitejas darba virzienos (2003–2009)”. Publikācijā iekļauts arī nozīmīgāko 2006.–2009.gadā komitejas apstiprināto normatīvdokumentu un standartu saraksts, kā arī ieskicēti 2010.gadam izvirzītie uzdevumi.

Kā allaž, numuru noslēdz Marlēnas Krasovskas sagatavotais “Latvijas bibliotēku notikumu apskats (2009.gada oktobris−decembris)” un Elitas Vīksnas sastādītie “Ieteicamie jaunieguvumi bibliotēku nozarē (2009.gada novembris−decembris)”.


Sagatavojusi Marlēna Krasovska