Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības institūta
Bibliotēku konsultatīvā centra
Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītava (Z lasītava)
aicina iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru (2008.g. marts)

Tūbele, Sarmīte. Disleksija vai lasīšanas traucējumi / Sarmīte Tūbele. Rīga : RaKa, 2008. – 161 lpp. – (Pedagoģiskā bibliotēka). - ISBN 978-9984-15-926-3. (Z 028)

Lasīšana ir viena no pamatprasmēm, kas svarīga katram. Lasot bagātinās valoda, pieredze, paplašinās redzesloks. Tomēr ne visiem tas padodas vienlīdz viegli, ne visi bērni pietiekami labi spēj apgūt lasītprasmi, ne visiem tas šķiet interesanti.
Kāpēc tas tā ir, vai disleksija ir tas pats, kas lasīšanas traucējumi, kā atšķirt vienu problēmu no citas, kā palīdzēt?
Grāmatas autore sniedz daudzas atbildes, ieteikumus, bet atstāj arī jautājumus, kas risināmi visai sabiedrībai kopumā.

Codex Gigas - the devil’s bible : the secrets of the world’s largest book / Kamil Boldan, Michal Dragoun, Dušan Foltỳn, Jindřich Marek, Zdenĕk Unlíř. - 1st ed. - Prague : National Library of the Czech Republic, 2007. – 121 p. – ISBN 978-80-7050-533-5. (Z 09)

Viena no nozīmīgākajām dažādu nāciju grāmatu kultūras mantojuma pazīmēm ir fakts, ka šis mantojums laika gaitā nokļuvis dažādās kolekcijās un šobrīd atrodas dažādās pasaules valstīs un atšķirīgos kontinentos. Šāds liktenis raksturīgs arī daudziem agrīniem manuskriptiem, radītiem šobrīd Čehijas Republikas sastāvā ietilpstošās teritorijās. Raksturīgs piemērs ir vairāku manuskriptu, kuri tika izvesti kā laupījums 30 gadu kara laikā (1618-1648), atrašanās Zviedrijā. Viens no interesantākajiem manuskriptiem, kas atrodas Zviedrijā, ir Codex Gigas, saukts arī par Devil’s Bible. Šis ir pasaulē lielākais zināmais manuskripts. Tas radīts 12. gs beigās, 13. gs. sākumā, un jau 13. gs. Codex Gigas tika ierindots starp septiņiem pasaules brīnumiem.
Grāmatā aprakstīta manuskripta vēsture, fenomens, tā saturs un funkcijas, kā arī citas ziņas.

The Eye above Prague : a library for the third millennium. – 1st ed. – Prague : National Library of the Czech Republic, 2007. – 76 [2] p. : ill. – ISBN 978-80-7050-524-3. (Z 022)

Grāmata par Čehijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību: projekta attīstības vēsturi, netradicionālo dizainu, ēkas funkcionalitāti un citiem faktoriem.
Čehijas Nacionālā bibliotēka ir viena no vecākajām un lielākajām bibliotēkām valstī, kā arī ierindojama starp svarīgākajām bibliotēkām Eiropā un pasaulē. Čehijas kultūras ministrs uzskata, ka jaunās ēkas plānotā konstrukcija palīdzēs nacionālajai bibliotēkai aizstāvēt savas pozīcijas arī nākotnē. Jaunā Čehijas Nacionālās bibliotēkas ēka trešajai tūkstošgadei būs ne tikai grāmatu glabātuve; tā kļūs arī par pagrieziena punktu multimediju komunikācijā. Ēkā paredzētas telpas gan individuālām studijām, gan darbam grupās ar aktīvām diskusijām.
Interesanti, ka jaunas Čehijas Nacionālās bibliotēkas ēkas nepieciešamību sāka apspriest 20. gs. sākumā, bet pārcelšanās uz jauno ēku plānota 2012. gadā.

Evidence-based librarianship : case studies and active learning exercises / ed. by Elizabeth Connor. – Oxford : Chandos Publishing, 2007. – xxxviii, 170 p. – ISBN 978-1-84334-300-4. (Z 02:001)

Grāmatas mērķis ir padarīt ar pierādījumiem pamatotu (evidence-based) praksi pieejamāku dažādu līmeņu bibliotekāriem. Ar pierādījumiem pamatota bibliotēkzinātne definējama kā zinātnisko principu pielietošana bibliotekārajā praksē. Plašākā līmenī to skaidro kā profesionālās literatūras izmantošanu lēmumu pieņemšanā un bibliotēkzinātnes attīstīšanu, izmantojot pētniecības metodes. Zinātnisko metožu izmantošana palīdz saprast, izvērtēt, uzlabot vai pamatot dažādus bibliotēkas pakalpojumus, programmas un plānus.

Foulonneau, Muriel. Metadata for digital resources : implementation, systems design and interoperability / Muriel Foulonneau, Jenn Riley. – Oxford : Chandos Publishing, 2008. – xvi, 203 p. – ISBN 978-1-84334-301-1. (Z 025.3)

Metadati bieži tiek definēti kā dati par datiem, tomēr tas nav pats izsmeļošākais skaidrojums. Grāmatā piedāvāti vairāki plaši šī jēdziena skaidrojumi, viens no tiem ir sekojošs: ar metadatiem tiek apzīmēta strukturēta informācija par jebkura tipa un formāta informācijas resursiem. Grāmatā sniegtie skaidrojumi un padomi fokusējas uz metadatiem, kas noderīgi kultūras mantojuma sektorā: bibliotēkām, muzejiem, arhīviem, vēsturiskām biedrībām utt. Šīs institūcijas reizēm dēvē arī par atmiņas institūcijām. Darbā ar digitālajiem resursiem metadati atļauj veikt vairākas funkcijas, piemēram, atklāt, interpretēt (atklāt būtību), saglabāt, pārvaldīt, attēlot digitālos objektus.
Grāmata piedāvā praktiskus padomus stratēģiju definēšanai digitālo resursu metadatu radīšanai. Tajā aplūkots plašs saistīto tēmu loks – sākot ar metadatu lomas skaidrojumu kultūras mantojuma institūcijās, metadatu plānošanas procesu, metadatu veidošanas metodēm, beidzot ar vīzijām par metadatu nākotni.

Lidman, Tomas. Scientific libraries : past development and future changes / Tomas Lidman. – Oxford : Chandos Publishing, 2008. – xvi, 123 p. – ISBN 978-1-84334-268-7. (Z 027)

Grāmata, kas dēvējama arī par zinātnisku eseju, ir autora sava veida darba pieredzes kopsavilkums, kura pamatojas uz pārliecību par zinātniskās informācijas nepieciešamību pētniecībā un studijās.
Zinātniskās bibliotēkas tūkstošiem gadu gaitā ir spēlējušas galveno lomu veiksmīgā sabiedrības un visas cilvēces attīstībā. Pēdējo 30-40 gadu laikā darba nosacījumi ir nozīmīgi mainījušies. Autors stāsta par galvenajām attīstības tendencēm un paņēmieniem, kā bibliotēku darbinieki pielāgojušies šīm pārmaiņām. Pēdējā nodaļā ieskicēti zinātnisko bibliotēku izaicinājumi nākotnei.

Oghojafor, Kingsley. E-book publishing success : how anyone can write, compile and sell e-books on the internet / Kingsley Oghojafor. – Oxford : Chandos Publishing, 2005. – xvii, 151 p. – ISBN 1-84334-099-2. (Z 02:62)

Cilvēci ir pārsteigusi izdevējdarbības revolūcija, tagad mēs to varam redzēt gandrīz jebkur. E-grāmatas ir iespēja jebkuram kļūt par izdevēju tiešsaistē. E-grāmatu tehnoloģija piedāvā iespēju ikvienam radīt savu e-grāmatu ar ļoti maziem vai vispār bez finansiālajiem ieguldījumiem.
Grāmatā soli pa solim aprakstīti e-grāmatas radīšanas posmi, sākot no idejas, rakstīšanas un rediģēšanas, līdz pat publicēšanai un izdevuma reklāmai. Grāmatai ir divas daļas. Pirmā daļa aplūko e-grāmatas izveidošanas procesus, bet otrā – publicēšanu un tirdzniecību.
Grāmatā minētās tīmekļa vietņu adreses, kā arī jaunākās tendences e-grāmatu izdošanā un mārketingā regulāri tiek atjaunotas un ir pieejamas grāmatas tīmekļa vietnē: http://www.EbookPublishingSuccess.com.

Solomon, David. Developing open access journals : a practical guide / David Solomon. – Oxford : Chandos Publishing, 2008. – xiv, 192 p. – ISBN 978-1-84334-339-4. (Z 02:62)

Akadēmiskie žurnāli caur tīmekli tiek izplatīti jau vairāk nekā 25 gadus. Pirmie elektroniskie žurnāli galvenokārt balstījās uz tekstu, tomēr nepiedāvāja praktisku alternatīvu tradicionālajai iespiesto žurnālu izplatīšanai. Līdz ar vispasaules tīmekļa attīstību elektroniska žurnālu izplatīšana kļuva izdevīga un šobrīd tā ir dominējošā pieeja zinātnisko žurnālu izplatīšanā.
Grāmata veidota kā praktisks ceļvedis brīvpieejas žurnālu izveidošanā un izplatīšanā. Izdevumā sniegtie padomi lielā mērā balstās uz autora pieredzi brīvpieejas žurnāla izveidē un pilnveidošanā medicīnas izglītības jomā. Grāmatas sākumā autors izklāsta pamatinformāciju: īsu zinātnisko žurnālu vēsturi, mērķus, argumentus brīvpieejas žurnāla izveidei. Turpinājumā piedāvāta brīvpieejas žurnālu konstruēšanas, plānošanas un realizēšanas atsevišķu posmu analīze. Nobeigumā aplūkota brīvpieejas žurnālu pārvaldīšana un uzturēšana.

Stielow, Frederick. Building digital archives, descriptions, and displays : a how-to-do-it manual for archivists and librarians / Frederick Stielow. – New York : Neal-Schuman Publishers, 2004. – xii, 229 p. – ISBN 1-55570-463-8. (Z 02:62)

Grāmata adresēta muzejiem, bibliotēkām un arhīviem, kas vēlas piedāvāt digitālos arhīvus vispasaules tīmeklī. Tīmeklis ir ideāli piemērots kultūras institūcijām, kas pārdomā savu lomu un mēģina attīstīt pakalpojumus informācijas laikmetā. Šīm institūcijām piemīt jauno mediju pieprasījumam atbilstošs saturs un uzticamība. Turklāt atmiņas institūcijām jau ir pieredze darbā ar informācijas standartiem, datorizētiem aprakstiem un citiem elementiem, kas viegli pārvietojami uz tīmekli.
Grāmatas mērķis ir censties kliedēt mītus par jaunajiem medijiem un apmācīt lasītājus labāk izprast tīmekli un tā sniegtās iespējas. Izdevumā aprakstīti praktiski piemēri un dažādas programmatūras analīze, lai ikvienai institūcijai nodrošinātu netraucētu piekļuvi digitālajiem arhīviem. Autors uzsāk grāmatu ar projektu pārvaldības vispārējo principu izklāstu un secīgi iepazīstina ar digitālo arhīvu izveides atsevišķiem posmiem. Izdevumam pievienots tīmekļa vietņu saraksts, kurā iekļautas vairāk kā 200 tīmekļa vietņu adreses.

De Stricker, Ulla. Is consulting for you? : a primer for information professionals / Ulla de Stricker. – Chicago : American Library Association, 2008. – ix, 101 p. – ISBN 978-0-8389-0947-8. (Z 025.5)

Bibliotēkām nepieciešama konsultantu piesaiste dažādos gadījumos, piemēram, jaunas bibliotēkas ēkas plānošanai, bibliotēkas informācijas sistēmas izvēlei un ieviešanai, jaunu pakalpojumu plānošanai un izveidei u.c. gadījumos, kad nepieciešams ekspertu viedoklis.
Bibliotēku un informācijas speciālistiem piemīt unikāls prasmju kopums, kas izmantojams bibliotēkas apmeklētāju konsultēšanā. Autore apraksta un analizē šo prasmju kopumu, lai pilnībā atspoguļotu konsultēšanas aktivitāšu būtību un dažādību, sākot no ļoti specifiskiem, konkrētiem uzdevumiem līdz plašām, stratēģiskām darbībām. Rokasgrāmata palīdzēs identificēt konsultēšanas iespējas un draudus, sadarboties ar speciālistiem sava biznesa pilnveidošanā, izveidot biznesa un mārketinga plānus, apgūt konsultēšanas teoriju.

The Whole digital library handbook / ed. by Diane Kresh. – Chicago : American Library Association, 2007. – vii, 416 [1] p. – ISBN 978-0-8389-0926-3. (Z 02:62)

Grāmatas sastādītāji piedāvā ieskatu digitālajās bibliotēkās, kurā ietilpst vispārīgas informācijas izklāsts, potenciālo lietotāju raksturojums, izaicinājumi digitālo bibliotēku veidotājiem, līdzekļu un tehnoloģiju apraksts, saglabāšanas iespējas un ieskats nākotnē.
Izlasāms arī citu aktuālu tēmu izklāsts – no blogiem līdz vikis, īpaši pieminami: digitalizācijas projektu plānošanas veidi, 13 atšķirīgas idejas digitālajai saglabāšanai, digitālās bibliotēkas nozīmīgums, interneta bibliotēku saraksts, bibliotēku saraksts, kuras nodrošina tiešsaistes uzziņu pakalpojumus un tā dēvējamo podkāstu (podcast).

Гениева, Екатерина. Библиотека как центр межкультурной коммуникации / Екатерина Гениева. - Москва : РОССПЭН, 2008. – 206 [1] с. – ISBN 5-8243-0731-8. (Z 023)

Monogrāfija veltīta starpkultūru komunikācijai bibliotēkās un tās teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Autore aktuālo kulturoloģijas koncepciju kontekstā aplūko mūsdienu bibliotēku kā vienu no svarīgākajiem sabiedrības institūtiem, kas ne tikai krāj un glabā dokumentus, bet arī aktīvi piedalās lasītāju socializācijas un domāšanas ietekmēšanas procesā. Lasītāji tiek iepazīstināti ar problēmjautājumu loku, kas ietver lasīšanas socioloģijas, kultūras semiotikas un komunikācijas procesus.

Alte Archive – Neue Technologien = Old Archives – New Technologies / Hrg. Thomas Aigner und Karin Winter. – St.Pőlten : DASP, 2006. – 280 S. – ISBN 978-3-901863-26-4.  (Z 02:62)

Ko iesākt ar tradicionālajiem arhīviem jauno, mūsdienīgo tehnoloģiju laikmetā? Šādas atbildīgas un arī pretrunīgas dilemmas priekšā nonākuši mūsdienu kultūras mantojuma saglabāšanas speciālisti. 2002. gadā Austrijā uzsāktais Klosteru projekts sākotnēji radās ar mērķi digitalizēt un padarīt plaši pieejamus valsts klosteros atrodošos dokumentus. No gada uz gadu projekts paplašinājās un tajā tika iesaistītas 15 kultūras mantojuma institūcijas no Austrijas, Vācijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Slovēnijas un Horvātijas. Projekta pirmās fāzes noslēgumā Vīnē 2005. gadā notika seminārs "Senie arhīvi – jaunās tehnoloģijas". Krājumā ievietotie seminārā izskanējušie ziņojumi atspoguļo interesantāko dažādu valstu arhivāru pieredzi vērtīgākā vēsturisko arhīvu mantojuma saglabāšanā un sadarbības veidošanā ar bibliotēkām digitālajā laikmetā.

Hüsken, Peter. Informationssuche im Semantic Web: Methoden des Information Retrieval für die Wissespräsentationen / Peter Hüsken. – Saarbrücken : VDM Verlag Dr.Müller, 2006. – 107 S. – ISBN 978-3-86550-886-7  (Z 025.5)

Semantiskais tīkls – tās ir jaunas, mūsdienīgas un paplašinātas meklēšanas iespējas vispasaules globālajā tīmeklī, izmantojot standartizētās meklējumvalodas un tādējādi nodrošinot neierobežotu pieejamību daudz plašākam zināšanu klāstam. Izdevuma I nodaļa skaidro semantiskā tīkla pamatkoncepciju un iepazīstina ar terminu skaidrojumiem, II aplūko zināšanu atspoguļojumam izmantojamās aktuālākās meklējumvalodas. Turpmākajās nodaļās sniegts semantiskās meklēšanas, izguves, semantiskā tīmekļa izveidošanas un vērtēšanas procesu skaidrojums. Grāmatas pamatā - analoga nosaukuma diplomdarbs.

 
Z lasītavas krājumu pakāpeniski papildina Maskavas profesionālās izdevniecības Libereja sērija "Библиотекарь и время. XXI век". Tajā ietilpstošajos izdevumos ietverts visai daudzpusīgs gan teorētisku, gan praktisku jautājumu loks ar metodisku ievirzi. Iepriekšējā mēnesī saņemti:

Басамыгина И.Н. Микроэкономика библиотечного дела : научно-методическое пособие / И.Н. Басамыгина. - Москва : Либерея-Бибинформ, 2006. – 160 c. – ISBN 5-85129-175-3. (Z 025.11)

Бойкова О.Ф. Библиотечная практика и авторское право : научно-практическое пособие / О.Ф. Бойкова. - Москва : Либерея, 2004. – 115 c. – ISBN 5-85129-175-3. (Z 02:34)

Головко С.И. Специалист : образование, компетентность, новаторство : научно-методическое пособие / С.И. Головко. - Москва : Либерея-Бибинформ, 2005. – 143 с. – ISBN 5-85129-175-3. (Z 023.5)

Царёва А.В. Библиотечно-информационное образование во Франции : научно-методическое пособие / А.В. Царёва. - Москва : Либерея-Бибинформ, 2007. – 181 c. – ISBN 5-85129-175-3. (Z 02:37)

Z lasītavā saņemti arī jauni nozares standarti:

Informācija un dokumentācija. Dokumentu pārvaldība. 1. daļa: Vispārīgie noteikumi. LVS ISO 15489-1. – Rīga : Latvijas standarts, 2007. – 40 lpp. (Z 02:006)

Informācija un dokumentācija. Dokumentu pārvaldības procesi. Dokumentu metadatni. 1. daļa: Principi. LVS ISO 23081-1. – Rīga : Latvijas standarts, 2007. – 28 lpp. (Z 02:006)

Informācija un dokumentācija. Starptautiskā bibliotēku statistika. LVS ISO 2789. – Rīga : Latvijas standarts, 2007. – 82 lpp. (Z 02:006)

Informācija un dokumentācija. Starptautiskais seriālizdevuma standartnumurs (ISSN). LVS ISO 3297. – Rīga : Latvijas standarts, 2008. – 26 lpp. (Z 02:006)

 
Sast. Kristīne Deksne-Jerohina
LNB BAI BKC Z lasītava
Tērbatas iela 75, Rīga
Tālr.: 7312808, fakss: 7312807
E-pasts: kristine.deksne@lnb.lv; zlasitava@lnb.lv